Grozījumi darba likumā gana neaizsargā darba ņēmējus, kuri neprot krievu valodu, un tas ir arī viens no galvenajiem jauniešu emigrāciju veicinošajiem faktoriem, sacīja Valsts valodas centra (VVC) Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis.
Jaunieši no Latvijas emigrē, jo neprot krievu valodu (494)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nepieciešama krievu valodas nepratēju aizsardzība
Viņš uzskata, ka darbaspēka aizplūšanu varētu aizkavēt lielāka krievu valodas nepratēju aizsardzība darba tirgū.
VVC pārstāvis norādīja, ka salīdzinoši nesen, šā gada 25. jūlijā, stājās spēkā izmaiņas Darba likuma 32.pantā, kas liedz darba sludinājumā norādīt konkrētas svešvalodu prasmes, izņemot gadījumus, ja tas ir pamatoti nepieciešams darba pienākumu veikšanai.
«Loģiski būtu līdz ar grozījumiem darba likumā pieņemt arī Ministru kabineta noteikumus, kuri precizē šīs izmaiņas. Piemēram, tagad, ja izlasa šo darba likuma pantu, kur ir frāze «pamatoti nepieciešams darba veikšanai», rodas jautājums par to, ko nozīmē «pamatoti». To varētu precizēt,» rosināja Kursītis.
Konflikti par svešvalodu prasmes nepamatotu pieprasīšanu «ir bijuši un būs arvien vairāk», jo
pieaug to darbinieku skaits, kuri neprot krievu valodu,
atzīmēja VVC pārstāvis. Kursītis kritiski vērtē valstī pastāvošo krievu valodas pašpietiekamību un «reāli pastāvošo bezspēcību», ka tiekot pārkāpts likums.
Jauniem cilvēkiem jāpiedzīvo daudzi pazemojumi
«Valodu likums ir spēkā jau 20 gadu, to pieņēma 1994.gada martā. Tas it kā būtu vairāk nekā pietiekams laiks vietējiem šo valodu iemācīties. Daudziem jauniem cilvēkiem reālajā dzīvē jāpiedzīvo daudzi pazemojumi, piemēram, jaunām pārdevējām no vecāka gadagājuma pircējām jāuzklausa pārmetumi par krievu valodas neprasmi.
Ja tu neproti krievu valodu, faktiski nav iespējams strādāt apkalpojošajā jomā.
Šādās situācijās parādās krievu valodas pašpietiekamība, kas diemžēl ir dzīves realitāte,» sprieda Kursītis.
Tāpat problēmas sagādājot tas, ka darba sludinājumos aizvien pieprasa svešvalodu prasmi, nenosakot konkrētu nepieciešamo zināšanu līmeni. Piemēram, valsts valodas prasmi var pieprasīt tikai konkrētā līmenī, konkrētām profesijām un amatiem.
«Nevienam nav tiesību pieprasīt, pieņemsim, no pārdevējas augstākā līmeņa valsts valodas prasmi vai no sētnieka – vidējā līmeņa valsts valodas prasmi,» paskaidroja Kursītis.
Viņš norādīja, ka problēma slēpjas situācijā, ka
jaunieši, kuri neprot krievu valodu vai nespēj pierādīt savu zināšanu līmeni ar izglītības dokumentiem, ir spiesti braukt uz ārzemēm.
Lai strādātu Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, pietiek ar to svešvalodu prasmi, kuras viņi ir mācījušies vidusskolās.
Latviešu skolu audzēkņi sliktākā pozīcijā
«Latviešu skolās skolēni mācās angļu un vācu valodu, varbūt vēl kādu citu. Savukārt skolās ar krievu mācību valodu bērni mācās krievu, latviešu un angļu valodu, un šis valodu komplekts ir daudz vairāk pieprasīts Latvijas darba tirgū nekā tas komplekts, ko iegūst latviešu skolu audzēkņi,» secināja VVC pārstāvis.