Tiesībsargs: abortu skaita samazināšanā nozīme ir valstij (12)

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Abortu skaita samazināšanā svarīgi būtu nenostādīt mātes tiesības pret nedzimuša bērna tiesībām, un būtisks ir arī valsts atbalsts, konferencē «Tiesību uz dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā» norādīja tiesībsargs Juris Jansons.

«Iespējams, ka komisijas [Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas] izvēlētie līdzekļi šā mērķa sasniegšanai, vēlme šo jautājumu skatīt caur tiesību normu prizmu, nav tie atbilstošākie. Tiesību retorika bieži rada vienkāršu šā sarežģītā jautājuma izpratni un polarizē sabiedrību, nostāda nedzimuša bērna tiesības pret mātes tiesībām un neļauj saskatīt mātes un augļa kopīgo un savstarpējo atkarību,» teica Jansons.

Tiesībsargs sacīja, ka Satversmē ir noteikts – «valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības».

«Ja ģimene, vecāku un bērna tiesības ne tikai deklaratīvi, bet patiesi kļūtu par valsts prioritāti, par vērtību, ko valsts aizsargā, nerastos diskusija par papildu pasākumiem dzīvības aizsardzībai – vecāki, būdami droši, ka nepieciešamības gadījumā saņems valsts aizsardzību un atbalstu, izvēlētos laist pasaulē bērnus,» savā runā pavēstīja Jansons.

Tiesībsargs pozitīvi vērtēja apakškomisijas darbu pie abortu skaita samazināšanas un nedzimušas dzīvības aizsardzības, taču uzsvēra, ka šā mērķa sasniegšanā nedrīkst aizmirst komisijas pamatmērķi – atbalsta sniegšanu sievietēm, pieņemot dziļi personisko un smago lēmumu par aborta izdarīšanu vai grūtniecības turpināšanu.

Viņš vērsa uzmanību, ka šāds lēmums mātei var radīt psiholoģiskas sekas. «Nevis mātes, kura jau tā ir smaga lēmuma priekšā, tiesību ierobežošana, bet valsts atbalsts un izglītošana par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem ir atbilstošākie līdzekļi mērķa sasniegšanai,» konferencē uzsvēra tiesībsargs.

Jansons atsaucās uz statistiku, ka apmēram 63% gadījumu iemesls grūtniecības mākslīgai pārtraukšanai ir finansiālie apstākļi. Tādēļ valstij un pašvaldībai ir jāveicina pozitīvu pasākumu kopums dzimstības veicināšanai, piemēram, jānodrošina, lai maternitātes un bērna kopšanas laikā ģimenes ienākumi nesamazinās, jāizskauž dzimumu diskriminācija darbavietās, jānodrošina pieejamība pirmsskolas izglītībai, klāstīja tiesībsargs.

Viņš atzina, ka izšķiršanās par aborta izdarīšanu mātei ir traģisks un dziļi personisks lēmums, kurā jebkāda ierobežošana no valsts būtu izslēdzama. «Šeit jāuzdod retorisks jautājums, vai valsts, pirms prasīt lielāku atbildību no mātes, pašlaik ir nodrošinājusi savu pamatpienākumu – garantēt ikvienam bērnam tiesības uz dzīvību,» teica Jansons.

Tieslietu ministru Jāni Bordānu konferencē pārstāvēja ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis, kurš uzrunā vērsa uzmanību uz to, ka šajā jomā problēmas ir saistītas ar likuma piemērošanu un visvairāk ir kļūdījušies izpildvaras pārstāvji, kuriem būtu jāuzrauga normu ievērošana. Viņš minēja, ka jāizveido sociālo garantiju sistēma, piemēram, jāievieš veselības izglītības programma, kas novērstu nezināšanu un neinformētību, jāsniedz valsts atbalsts krīzes grūtniecības centram.

Lūsis uzsvēra, ka valstij būtu jāparedz arī tēva atbildība – tēva atbildības institūts par nedzimuša bērna dzīvības saglabāšanu, kaut vai, kā minimums, abu vecāku piekrišana aborta veikšanai.

Jau ziņots, ka Saeimā otrdien notika konference «Tiesību un dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā», kuras mērķis, pēc organizatoru teiktā, ir diskutēt par tiesībām uz dzīvību kā universālu vērtību un sabiedrībā, kurā valda līdzjūtība un humānisms, analizēt šo tiesību attiecināmību uz fizisku personu pirms tās piedzimšanas.

Komentāri (12)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu