Pēc Labklājības ministrijas datiem lielākajā nabadzības riskam pakļautajā grupā Latvijā kopumā ir 425 000 piektdaļa iedzīvotāju, kuru mājsaimniecību ienākumi ir ap 150 vai mazāk latu mēnesī. Tikmēr miljonārs un pašreizējais Valsts prezidents Bērziņš šaubās vai «daži» piemēri var kalpot kā pierādījums apgalvojumam, ka Latvijā krīze nekad nav beigusies un daudzi dzīvo uz nabadzības robežas.
Latvijā visnevienlīdzīgākie nodokļi ES
Visur pasaulē nabadzības līmeni regulē politiskas izvēles. Tādu bija apņēmies izdarīt arī premjers Valdis Dombrovskis ar savām valdībām, solot nodokļu slogu pārdalīt tā, lai tas vairāk gultos uz turīgākās sabiedrības daļas pleciem. Tomēr izrādījies, ka cilvēki ar mazākiem ienākumiem Latvijā nodokļos vēl arvien samaksā vairāk nekā cilvēki ar līdzīgiem ienākumiem citās Eiropas valstīs.
GINI koeficients, kas mēra ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā, Latvijā ir visaugstākais Eiropas Savienībā. Tas tāpēc, ka Latvijas nodokļu sistēma visvairāk naudas iekasē no tā sauktajiem netiešajiem nodokļiem, kā PVN, caur patēriņa precēm, pārtiku, apģērbu, medikamentiem. Tieši šādiem mērķiem savu naudu iztērē trūcīgākie cilvēki.
Lai tie mazāk ciestu, citas valstis izvēlas iekasēt nodokļus tieši no nekustamā īpašuma, noguldījumu procentiem, dividendēm un peļņas, kas nozīmē, ka vairāk maksā turīgākie. Lai arī valdība pirmoreiz kopš neatkarības atgūšanas ieviesa nodokli dividendēm, kapitāla pieaugumam un mājokļiem, tik un tā smagākais slogs palika trūcīgākajiem, kam neapliekamais minimums samazinājās no 70 uz 35 latiem.
Joprojām nav atbalsta programmas nabadzīgajiem
Kaut arī starptautiskie aizdevēji stingri ieteica vairāk celt nekustamā īpašuma nodokli, ieviest progresīvo nodokli turīgajiem, vai arī maksāt lielākus ģimenes pabalstus trūcīgajiem, bet pārtikušajiem nemaksāt nemaz, Latvija šos padomus nepieņēma. Labklājības ministrijā vēl nav gatava atbalsta programma, kas spētu palīdzēt tiem, kuri nokļuvuši trūkumā un ir bez darba savā pagastā, bet gribētu strādāt citā Latvijas vietā, kur darbs ir.
Prezidents: uz dažiem piemēriem nevar balstīties
Valsts prezidents intervijā TV3 raidījumā Nekā Personīga paziņoja, ka informācijas esot vēl par maz. Lai atklātu patieso situāciju, tā jāpēta vēl, un uz dažiem piemēriem nevar balstīt priekšstatu par kopējo ainu, ka viss ir tik slikti, kā izskatās.
ANDRIS BĒRZIŅŠ, Valsts prezidents. «Šo te vērtēt un it sevišķi pēc.., ka tas saistīts ir ar to uzsvēršanu, ka Latvijā GINI indekss pasliktinās, es tam negribu piekrist. Tad tomēr jāatrod ir metode, kā precīzāk novērtēt cilvēku ienākumus reālos. Jo, ja mums vēsta, ka mums ir ļoti liels tomēr šīs te pelēkās ekonomikas sektors, tad ir jautājums, kurā vietā uzskaitās tie viņa ieņēmumi? Ja saka, tur var strīdēties 30% vai 40% no kopējā, tad tas arī dod ieņēmumus un tas ļoti izkropļo šo te kopējo situāciju. Vērtējot šo konkrēto, ko jūs man prasījāt, man liekas, ka nav labi, ko es arī Sprūdža kungam pārmetu, ka nevar no negatīvā būvēt... izdarīt... No dažiem negatīviem piemēriem nevar izdarīt kopējos secinājumus un būvēt nākotnes attīstību.»
Jautājums: Jūs sakāt – daži. Ko jūs ar to domājat? Ka ir tikai dažas ģimenes, kas brauc prom no Latvijas?
A.BĒRZIŅŠ. Nē, es nedomāju. Nav. Šoreiz mēs nerunājam par prombraukšanu. Mēs runājam par ienākumu sadalīšanu šeit, ja. Tas ir saistīts, bet tomēr cits jautājums.
Respektīvi, jūs neticat šā pētījuma rezultātam?
A.B. Nē. Es uzskatu, ka tur ir... Visas šīs lietas ir jāvērtē tomēr tā ļoti piesardzīgi un objektīvi. Es iepazinos ar... tieši šis Eirostat pētījums, kur Latvija ir faktiski trešā sliktākā Eiropas Savienībā, jo rāda tas, ka 40% mums ir zem nabadzības līmeņa. Vācijā ir, viņi rādīja, ka ir 21,3%. Es redzēju, kā Vācija noreaģēja uz šo, izlasīja un kā viņi to vērtē. Viņi novērtē, ka viņiem šis indekss ir... reālais viņš ir zem 5%. Protams, es nedomāju, ka mums ir četrreiz labāk, ja, bet to, ka tur ir koeficients ievērojams tajā reālajā dzīvē...
Mēs tad neticam Re:Baltica pētījumu datiem, īsti mēs neticam starptautiskiem mērījumiem, kas ir GINI un Eiropas Savienībā izdarīti, un pašiem mums objektīvu datu arī nav? Vai ne? Tad līdz ar to mēs īsti vispār nezinām, kur mēs esam šajā ziņā?
A.B. Mums reāla skaidra saprašana nav. Es esmu par to pilnīgi pārliecināts. (..) Jo man tas.. vēl līdz šai dienai es īsti nesaprotu, ka mums šī te visa iedzīvotāju uzskaite – viņa neatbilst tai situācijai... Teiksim, prasot Londonai, vai viņi īsti zin, cik viņiem tur ir cilvēku, – jā, viņi atbild, ka viņi zin. Un zin pat, ar ko viņi nodarbojas un kas ir. Nu, mums nav tādas atbildes! Prasot dažās pilsētās – nu, cik tad jums tur īsti – 12 vai 20 tūkstoši, viņi saka – es nezinu, cik mums ir.
Bet cik ilgā laikā jūs piedāvājat to izdarīt? To visu saskaitīt – gan to, cik mēs esam, gan kā mēs labi dzīvojam? Un ko mēs līdz tam darām? Mēs tagad sēžam, gaidām?
A.B. Nē. Mēs nesēžam, negaidām. Es ceru, ka tas pētījums būs gatavs, kā jāpārveido pašvaldības, kas jādara ir pašvaldību struktūrā, lai mēs tomēr dabūtu ticamus rezultātus, kur visi mēs varētu piekrist, ka šie te izejas skaitļi ir pareizi, ja... Nu tas mums ir jāizdara, savādāk mēs īsti... Mēs nevaram. Mēs plānojam pilnīgi nu griestos to lietu.
Andris Bērziņš (ZZS) domā, ka viņa 55 000 Ls pensija nav negodīguma piemērs
Valsts prezidents turklāt uzskata: neapliekamais minimums jāceļ līdz 200 latiem, jāpārtrauc negodīgā prakse saņemt pārmērīgi lielas māmiņu algas un pabalstus, bet nepiekrīt, ka viņa lielā pensija ir negodīguma piemērs.
Valsts prezidents piekrīt, ka nav pareizi vilcināties ar neapliekamā minimuma celšanu, viņaprāt, līdz 200 latiem. Tas tikšot apspriests ar finanšu ministru nākamnedēļ. Prezidents atzīst arī, ka nav taisnīgi, ka, māmiņu un tētiņu algu un bezdarbnieku pabalstu izmaksām nav noteikti pietiekami stingri griesti. Piemēram, kāds Latvijas Bankas darbinieks pērn tēta algā saņēma 55 tūkstošus latu. Prezidents uzskata, ka tā nedrīkst palikt.
A.B. Tieši tā! Es piekrītu! Un tieši tas, ko es arī saku, ka mums šis ir jāizvērtē precīzi – kam pienākas un kam nepienākas. Un tiem, kas saņem, kā jūs tieši sakāt - šīs te milzīgās atšķirības rodas no valsts dažāda veida atbalsta – nu, tas ir pilnīgi demoralizējoši un arī ļoti... ilgtermiņā ļoti bīstami no sabiedrības saskaņas viedokļa. Tas tieši... Es tieši tāpat domāju, un tur jūs arī apstipriniet to, ko es teicu, ja, ka tas, kāda mums esošā sistēma, ka viņa nav pietiekama un pieņemama, lai mēs tā ietu uz priekšu. Precīzi, mēs domājam pilnīgi vienādi!
Bet tad jūs sakāt, ka šī iespēja optimizēt to privāto grāmatvedību tā, lai tu varētu saņemt lielu... es nezinu... tētiņa algu vai līdzīgus maksājumus no valsts budžeta, ka tas nav īsti godīgi?
A.B. Protams! Tas ir vienkārši muļķīgi, ka mēs iztērējam... Mēs tērējam tos līdzekļus, kas būtu izlietojami daudz efektīgāk.
Ja tas ir negodīgi, tad vai jūs neredzat līdzību arī ar savas pensijas gadījumu?
A.B. Protams, tādā veidā var vērtēt. Es savā laikā ilgu laiku nomaksāju visu, kas pienācās... Tad varbūt nebija arī godīgi man strādāt vispār? Labāk bija darīt kaut ko.. Tādas iespējas... man bija daudz lielākas iespējas tajā laikā darīt kaut ko tādu, kas neparādās oficiāli un pelnīt nesalīdzināmi vairāk. Vai tad tāpēc, ka es rīkojos atbilstoši likumdošanai un pēc mana uzskata loģiski, bet, cenšoties darīt visu, kas manos spēkos, tas ir pārmetums? Tā to var saprast?
Prezidenta kanceleja apliecina, ka laika posmā no 1996.gada līdz šim brīdim uzkrātais indeksētais 1. līmeņa pensijas kapitāls ir 213 244 lati. Spriežot pēc valsts amatpersonu deklarācijām, prezidents mēnesī saņem virs 4 tūkstošiem latu lielu pensiju, gadā tie ir 55 tūkstoši, un deklarācijās ziņas par to parādās no 2007.gada. Tas nozīmē, ka Bērziņš jau 2011.gadā savas iemaksas sociālajā budžetā bija atpelnījis. Un kopš tā laika līdz pat šai dienai prezidentu uztur visi nodokļu maksātāji, kuri ar saviem nodokļiem papildina aizvien dramatiski rūkošo sociālo budžetu. Pretēji milzu māmiņu algām un bezdarbnieku pabalstiem, ko prezidents uzskata par netaisnīgiem, kad runa ir par paša pensiju, viņš netaisnīgumu nesaredz.
Andris Bērziņš: Un es tiešām nekaunos par to, ka man tā pensija ir tāda!
Man... tu brauc, kur gribi... visur tās tantes prasa to, ja...
