Daļa savulaik no Latvijas aizbraukušo tautiešu atgriezīsies dzimtenē. Ir liels ieguvums, ja viņi ir zinoši un motivēti. Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks par sadarbību ar diasporu Rolands Lappuķe norāda, ka daļa aizbraucēju sāk domāt par atgriešanos, ja viņiem piedāvātā alga šeit ir aptuveni 500 latu.
Viņš šorīt intervijā Latvijas radio pastāstīja - pētnieki lēš, ka atgriežas aptuveni 20-30% aizbraucēju.
«Ja tie ir motivēti cilvēki, tas ir vēl lielāks ieguvums.»
Daži uzņēmumi, piemēram, Valmierā, ir sazinājušies un sarunājuši ar bijušajiem darbiniekiem. Tiek meklēts līdzsvara punkts starp to atalgojumu, kas mudinātu cilvēkus atgriezties Latvijā un kādu uzņēmumi būtu gatavi maksāt.
Pašlaik šī summa «uz rokas» esot aptuveni 500 latu.
Uzņēmumi novērtējuši, ka
no Īrijas atbraukušie ir ļoti labi darbinieki.
Viņi ir disciplinēti.
«Tas, ko mēs atgriežam, ir ieguldījums Latvijas ekonomikā.» It īpaši, ja runā par darbiniekiem, kuri ir ārvalstīs studējuši un kuru profesionālais līmenis ir augsts. Viņi rada arī jaunas darba vietas, kā arī konkurē ar Latvijā dzīvojošajiem darbiniekiem.
Seminārs «Globālā latviešu saziņas tīkla izveidošana»
Latvijas iedzīvotāju atgriešanai dzimtenē var noderēt globāls latviešu saziņas tīkls.
Par to šodien Rīgā runās seminārā «Globālā latviešu saziņas tīkla izveidošana».
Tā mērķis ir noskaidrot, kas ir tie satura formāti, kas uzrunā latviešu kopienas ārvalstīs, diskutēt par satura veidošanu un izplatīšanas veidiem, kā arī radīt platformu informācijas un pieredzes apmaiņai dažādām iesaistītajām pusēm Latvijā un ārpus tās.
Seminārā aicināti piedalīties ārzemju latviešu interneta portālu un laikrakstu redaktori, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pārstāvji, sociālo tīklu, sabiedrisko organizāciju un valsts institūciju pārstāvji.
