Valsts prezidents Andris Bērziņš un premjers Valdis Dombrovskis ir zaudējuši saikni ar tautas reālo dzīvi. Andra Bērziņa pēdējā laika izteikumi liecina par agresijas pieaugumu un savaldības trūkumu. Bet Valdis Dombrovskis, uzstājot uz eiro ieviešanu, pilnībā ignorē sabiedrības viedokli, tam pat it kā uzspļaujot. Tā TVNET sacīja politisko procesu vērotāji, vērtējot amatpersonu publisko darbību un komunikāciju.
Piemēram, politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis sarunā ar TVNET akcentēja pēdējos skaļākos Valsts prezidenta izteikumus saistībā ar nabadzību Latvijā, piemēram, iespaidīgā pensija viņam pienākoties, bet lielās māmiņu algas nevajadzētu maksāt. Taču būtībā abi šie maksājumi ir ļoti līdzīgi.
Bērziņa izteikumi bijuši diezgan agresīvi un spriedumi - nepārdomāti. Abas šīs īpašības politikā esot nepiedodamas.
«Ir liels jautājums, kāpēc viņš pēdējā laikā kļuvis agresīvāks, neizturētāks un asāks?» Atbildot uz šo savu jautājumu, politologs atgādināja, ka politiķiem procesi jāvēro it kā no helikoptera lidojuma. «Iespējams, Bērziņa helikopters ir pacēlies pārāk augstu un
Valsts prezidents ir zaudējis saikni ar sabiedrību.
Katrā ziņā kā parlamenta deputātam un Saeimas komisijas vadītājam viņa saikne bija ciešāka.. Neiecietības un agresivitātes pieaugums liek domāt, ka viņš ir nedaudz atrāvies no tautas.»
Rajevskis atgādināja, ka Bērziņš prezidenta amatā ir nedaudz vairāk par gadu. Viņa pirmais darbošanās pusgads iezīmējis diezgan pasīvu, taču veiksmīgāku komunikāciju. Taču tā nevar teikt par pēdējā laika izteikumiem gan 1.septembrī, kad viņš draudēja iekaustīt žurnālistus, gan spriedumiem par nabadzības neesamību Latvijā.
Savukārt, vērtējot premjera publisko uzvedību, politologs iezīmēja citu problēmu, kas saistīta ar eiro ieviešanu. Kādreiz, kad Latvijā bieži viesojās starptautiskie aizdevēji, Ministru prezidents pildīja tādu kā starpnieka, vidutāja lomu, skaidrojot sabiedrībai aizdevēju prasības un Latvijas valdības reakciju uz tām.
Eiro ieviešana arī tagad ir noteikta par Latvijas īstermiņa mērķi, lai gan liela daļa sabiedrības to neuzskata par pareizu. Dombrovskis demonstrē vienaldzību pret cilvēku domām.
Protams, premjeram ir visi juridiskie instrumenti, lai ieviestu eiro, taču politologs uzskata, ka sabiedrības domu nedrīkst tik ļoti ignorēt. Kādreiz vēl varēja aizbildināties, ka eiro noteikti jāievieš un starptautiskajiem aizdevējiem vienalga, kas patiesībā notiek Latvijā.
Premjers varēja vismaz notēlot, ka viņam rūp sabiedrības viedoklis.
«Taču viņš pat neapgrūtina sevi ar tēlošanu.» Pat zinot, ka «visa kunkstēšana ir kaķim zem astes», vajadzētu izrādīt interesi par tautas viedokli.
Rajevskis piekrita, ka premjera publiskajā uzvedībā pietrūkst cilvēciskuma, laika gaitā viņš kļuvis «ciets kā krams». Iespējams, tas saistīts ar grūtajiem laikiem un darba pieredzi, kam viņš gājis cauri, piemēram, konsolidējot valsts budžetu.
Tāpat iespējams, ka Dombrovskim ir pārāk spēcīgi izteikta misijas apziņa, kas ļauj attaisnot neieklausīšanos vēlētājos. «Saistībā ar eiro ieviešanu neviens pat nav papūlējies runāt par plānu B. Ir tikai plāns A - eiro ir noteikti jāievieš, kaut arī sabiedrība domā pretēji.»
Nav jāiet tautas pavadā, taču nevar tai arī uzspļaut!
Savukārt žurnālists Jānis Domburs, vērtējot prezidenta un premjera publiskās darbības, sarunā ar TVNET atgādināja sen zināmo patiesību, ka viena pagale nedeg. Tas attiecas gan uz Bērziņa izteikumiem par nabadzību, gan Dombrovska rīcību eiro ieviešanā.
«Tas ir vecais stāsts - viena puse ne tik veiksmīgi pateica, otra - ne tik veiksmīgi parādīja,» viņš izteicās par Bērziņa pēdējiem skaļākajiem publiskajiem spriedumiem, kas izraisīja cilvēku sašutumu. Šo var uzskatīt par situāciju, kad no mušiņas uzpūta ziloni.
Prezidenta teiktajam par nabadzību daļēji varētu piekrist, taču šie spriedumi tika izteikti absolūti neadekvātā veidā.
Iespējams, to var saistīt ar publiskās darbības pieredzes trūkumu, Domburs teica un akcentēja, ka parasti valstu līderiem ir pamatīga oratoru pieredze. Tas attiecas, piemēram, uz Baraku Obamu, Mitu Romniju, Fransuā Olandu, Angelu Merkeli. Tāpat valstu vadītājiem ir laba padomnieku komanda. Tajā ir arī ekonomikas, finanšu un sabiedrisko attiecību speciālisti.
Bērziņš ir traģikomisks stāsts. Iekšā esošais būtiski atšķiras no ārā iznākušā.
Domburs norādīja, ka daļa politiķu nevar vai negrib pielāgoties darbībai publiskā vidē, taču tāpat jāatceras, ka mediji mēdz iet vieglāko ceļu, uzpūšot cilvēku sašutuma uguntiņu.
Runājot par eiro ieviešanu un komunikāciju saistībā ar to, žurnālists pauda viedokli, ka šo tēmu joprojām var uzskatīt par sava veida karsto kartupeli. Ar to šobrīd turpina mētāties valdība, tostarp premjers un ministri, no vienas puses un Latvijas Banka no otras puses. Rodas sajūta, ka abi spēlētāji nav vienojušies, kurš par ko atbild un kurš ko skaidro sabiedrībai.
Premjeram un ministriem būtu jāmēģina šos jautājumus skaidrot, taču šobrīd tas vairs nav tik vienkārši. Jābūt gatavam ne tikai vienkārši skaidrot, bet arī diskutēt, analizēt un pamatot. Tam visam apakšā jābūt spēcīgai sagatavei, kuras nav.
Domburs neredz, ka Dombrovskim būtu spēcīga komanda, domnīca, kurā būtu labākie nozares speciālisti. To var saistīt arī ar pārāk mazo atalgojumu.
Taču kopumā cilvēkiem būtu jāsaprot, ka padomnieku komandai politiķu darbā ir ļoti liela nozīme un vadošās amatpersonas ir tikai daļa no tās. Tas attiecas gan uz pasaules līderiem, gan Latvijas vadītājiem. Piemēram, pie katra Merkeles citāta strādā liela padomnieku komanda.
Bērziņš un Dombrovskis ir tikai atskaņotāji.
«Viņi nav pati skaņu plate.»
Savukārt politiķiem mūsdienās vajadzētu atcerēties, ka viņi runā ne tikai ar viena medija pārstāvi, bet gan ar daudz plašāku mediju grupu, jo ļoti bieži uz viena žurnālista teikto atsaucas arī citi. Tāpēc izteikumiem vajadzētu būt pārdomātiem un pamatotiem.
