Absolūtais vairākums - 97% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka nabadzība Latvijā ir aktuāla problēma. Valsts prezidents Andris Bērziņš (ZZS) nesen «solidarizējās» ar 425 000 iedzīvotāju, kuri dzīvo uz nabadzības robežas, izsakot šaubas vai patiešām nabadzības riskam pakļauta piektdaļa valsts iedzīvotāju.
Pētījumu aģentūras TNS veiktā aptauja: 74% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem nabadzību atzīst par ļoti aktuālu problēmu Latvijā, bet 23% teica, ka tā ir «drīzāk aktuāla».
Aptaujas dati liecina, ka tikai 2% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā uzskata, ka Latvijā nabadzība nav aktuāla problēma (1% - drīzāk nav aktuāla, 1% - noteikti nav aktuāla). Savukārt 1% aptaujāto nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Pēc Labklājības ministrijas datiem lielākajā nabadzības riskam pakļautajā grupā Latvijā kopumā ir vismaz 425 000 jeb piektdaļa valsts iedzīvotāju, kuru mājsaimniecību ienākumi ir ap 150 vai mazāk latu mēnesī.
Prezidents pārstāv 2% Latvijas iedzīvotāju?
Pēc aptaujas datiem var izdarīt secinājumu, ka prezidents-miljonārs Andris Bērziņš pārstāv ļoti mazu sabiedrības grupu, kurai mazturīgo iedzīvotāju labklājības uzlabošana nav pirmajā vietā.
Aptauju TNS veica sadarbībā ar telekompāniju LNT no 2012.gada 6. novembra līdz 8. novembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 700 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
Latvijā visnevienlīdzīgākie nodokļi ES
Visur pasaulē nabadzības līmeni regulē politiskas izvēles. Tādu bija apņēmies izdarīt arī premjers Valdis Dombrovskis ar savām valdībām, solot nodokļu slogu pārdalīt tā, lai tas vairāk gultos uz turīgākās sabiedrības daļas pleciem. Tomēr izrādījies, ka cilvēki ar mazākiem ienākumiem Latvijā nodokļos vēl arvien samaksā vairāk nekā cilvēki ar līdzīgiem ienākumiem citās Eiropas valstīs.
GINI koeficients, kas mēra ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā, Latvijā ir visaugstākais Eiropas Savienībā. Tas tāpēc, ka Latvijas nodokļu sistēma visvairāk naudas iekasē no tā sauktajiem netiešajiem nodokļiem, kā PVN, caur patēriņa precēm, pārtiku, apģērbu, medikamentiem. Tieši šādiem mērķiem savu naudu iztērē trūcīgākie cilvēki.
Lai tie mazāk ciestu, citas valstis izvēlas iekasēt nodokļus tieši no nekustamā īpašuma, noguldījumu procentiem, dividendēm un peļņas, kas nozīmē, ka vairāk maksā turīgākie. Lai arī valdība pirmoreiz kopš neatkarības atgūšanas ieviesa nodokli dividendēm, kapitāla pieaugumam un mājokļiem, tik un tā smagākais slogs palika trūcīgākajiem, kam neapliekamais minimums samazinājās no 70 uz 35 latiem.
Jau rakstījām, ka Valsts prezidents intervijā TV3 raidījumā Nekā Personīga (4. novembra raidījums) paziņoja, ka informācijas esot vēl par maz. Lai atklātu patieso situāciju, tā esot jāpēta vēl, un uz dažiem piemēriem nevar balstīt priekšstatu par kopējo ainu, ka viss ir tik slikti, kā izskatās.
Pētniekus satrauc prezidenta neizpratne par sociālās drošības sistēmas būtību un sociālās drošības sistēmas taisnīguma principiem. Sociālās drošības sistēma nav bankas depozīts, kurā katrs saņem tik, cik iemaksājis. Šī ir sabiedrības izveidota solidāra atbalsta sistēma, kas paredz iedzīvotāju ienākumu un nevienlīdzības izlīdzināšanas elementus, ar mērķi sniegt sociāli taisnīgu un samērīgu atbalstu visiem, kas godīgi maksājuši sociālās iemaksas pietiekami ilgu laiku.
