Izlūkdienesta prognozes netieši apstiprina - pārredzamā nākotnē latvieši pazaudēs Latviju (571)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: sxc.hu/sanchezcl

Pirms pāris nedēļām ASV Nacionālā izlūkošanas padome atklātībai nodeva savu redzējumu par pasaules attīstību nākamajos divdesmit gados. Nopietni pasaules un Latvijas plašsaziņas līdzekļi rakstīja par būtiskākajiem ziņojuma secinājumiem. Tajos nav nekā īpaši jauna - lielāko daļu faktu jau iepriekš ir apstiprinājuši pasaules labākie zinātnieki un analītiķi. Tas ļauj droši apgalvot, ka pētījuma prognozēm ir ļoti augsta ticamības pakāpe.

ASV analītiķi nav īpaši izcēluši Latvijas nākotnes prognozes. Tomēr, skatoties uz globālajām tendencēm, situācija Latvijā nākamo divdesmit gadu laikā izskatās biedējoša. Skatoties uz sausiem, nepielūdzamiem skaitļiem, ir skaidrs, ka runa ir par gaidāmu katastrofu latviešiem kā nācijai. Tēlaini runājot, šobrīd valdībai vajadzēja nospiest vislielāko sarkano trauksmes pogu un sākt strādāt īpašā krīzes režīmā. Vai pašreizējā valdība to spēj? Fakti nevieš pārliecību.

Latvijai - vakars uz ezera?

Daudzi noteikti teiks - latvieši divdesmitajā gadsimtā ir pārcietuši vairākus pamatīgus satricinājumus - divus pasaules karus, izsūtīšanas, okupācijas. Šī izturība, pieredze iedrošina - mēs esam maza, izturīga tauta, kas spēj tikt galā ar likteņa izaicinājumiem. ASV analītiķu pētījums norāda, ka šoreiz ir pavisam citi apstākļi un ārēji it kā mierīgā situācija Latvijai patiesībā ir tikai skaists «vakars uz ezera». Protams, tieši šādi viņi neraksta, Latvijas nākotne nav viņu darīšana, pasaules vēsturē daudzas nācijas ir izveidojušās, izzudušas, tas nav nekas pārsteidzošs vai īpašs.

Galvenie amerikāņu secinājumi ir šādi - mazāk nekā 20 gadu laikā pasaule kardināli atšķirsies no tās, kādā mēs dzīvojam pašlaik. Zemes iedzīvotāju skaits pieaugs par 1,2 miljardiem, sasniedzot 8,3 miljardus. Par 35% pieaugs pieprasījums pēc pārtikas produktiem. Gandrīz divreiz pieaugs pieprasījums pēc ūdens. Atsevišķi kontinenti un reģioni, piemēram, Āfrika un Tuvie Austrumi, visticamāk, cietīs no ūdens un pārtikas trūkuma.

Tas saskan ar «The Economist» globalizācijas eksperta Džona Pārkera 2011. gada pētījumu «Vēl viens gads, vēl viens miljards». Viņš norāda, ka 2030. gadā iedzīvotāju skaits pasaulē sasniegs 8,1 miljardu, bet pēc nepilniem četrdesmit gadiem - 2050. gadā - 8,9 miljardus. Viņš gan norāda, ka ap 2050. gadu nebeidzamais iedzīvotāju pieaugums apstāsies, patiesībā tas pamazām bremzējas jau šobrīd - attīstītajās valstīs pieaug vidējais vecums, dzimstība ir uz vai zem atjaunošanās robežas. Jaunattīstības reģionos katru gadu mazinās vidējais bērnu skaits mātēm un pārdesmit gadu laikā sasniegs to pašu attīstīto valstu dzimstības līmeni. Tātad ap 2050. gadu pasaulē pirmo reizi daudzu gadsimtu laikā būs kaut cik stabils iedzīvotāju skaits.

Nāves ātrums - 250 tūkstoši. Mazajai Latvijai.

Šīs tendences ir puslīdz mierinošas tādām lielām nācijām, kā vācieši, zviedri, poļi. Lai arī viņiem ar demogrāfiju neiet spoži, bet tuvāko četrdesmit gadu laikā astoņdesmit miljoni vāciešu vai desmit miljoni zviedru puslīdz noturēsies. Vai Latvijas pašreizējiem iedzīvotājiem ar saviem knapi diviem miljoniem ir tādas pašas cerības? It īpaši ņemot vērā ilgstoši vienu no vissliktākajām demogrāfiskajām situācijām Eiropā, procentuāli lielo jauno cilvēku izceļošanu. Mums šie nākamie 20 - 40 gadi var izrādīties liktenīgi. Visā divdesmitā gadsimta laikā nekad nav bijis tik traki kā pēdējos divdesmit gadus - no 1991. līdz 2011. gadam. Līdz 1991. gadam Latvijā faktiski katru gadu bija lielāks vai mazāks iedzīvotāju pieaugums, izņemot 1946. gadu. Sākot ar 1991. gadu, Latvija burtiskā nozīmē izmirst - katru gadu mirušo skaits pārsniedz dzimušo. Bilance pēc divdesmit gadiem ir baisa - kopā piedzimuši 428 360, bet miruši - 676 966 cilvēki. Tātad nelielā Latvijas tauta nieka divdesmit gadu laikā ir zaudējusi gandrīz ceturtdaļu miljona jeb 248 606 iedzīvotājus. Citos avotos šī statistika var nedaudz atšķirties, bet kopējā tendence ir nenoliedzama.

Foto: Publicitātes foto

Visbriesmīgākais tomēr nav biedējošie skaitļi, bet gan tas, ko demogrāfi sauc par iedzīvotāju struktūru. Speciālisti norāda, ka vistuvākajā laikā pensionāru skaits kritiski pārsniegs jauno, strādājošo skaitu, kas būtībā nozīmē sociālās sistēmas eksploziju. Tas nozīmē, ka Latvijai būs vajadzīgs strādājošo pieplūdums no ārpuses.

Latviešiem liktenīgs var izrādīties pat nieka nenovēršamais pusprocents

Par to, ka ieceļotāju lavīna ir droši prognozējama, netieši liecina ASV izlūkdienesta un citu analītiķu nepielūdzamie skaitļi. Pārliecinošas prognozes norāda uz apmēram 1,2 miljardu iedzīvotāju pieaugumu tuvāko divdesmit gadu laikā, nākamo četrdesmit gadu laikā par apmēram diviem miljardiem. Salīdzinājumam - tas ir gandrīz tikpat daudz, cik iedzīvotāju bija visā pasaulē īsi pēc Latvijas valsts izveidošanās - 1920. gadā bija vien 1,9 miljardi. Šobrīd ir jau vairāk nekā septiņi miljardi, 2050. gadā paredzami apmēram deviņi miljardi. Kur viņiem visiem likties? Šos papildu divus miljardus kaut kur vajadzēs izmitināt, paēdināt, pabarot.

Jāsaprot, ka šobrīd ir kardināli citi apstākļi, nekā tie bija iepriekšējos gadsimtos. Iepriekš lielu iedzīvotāju masu pārvietošanās tomēr bija visai ierobežota. Šobrīd Latvija ir atvērta pasaulei tik brīvi kā nekad iepriekš. Citas migrantus interesējošas zemes jau šobrīd cīnās ar pārapdzīvotību, lielākās Eiropas un citu valstu metropoles ir pārapdzīvotas. Tas nozīmē, ka kaut kāda daļa lūkosies pēc jaunām ērtām mītnes vietām. Protams, visi divi miljardi neskatīsies uz Latviju. Varbūt tikai nieka pāris procenti. Nav grūti aprēķināt, cik ir kaut vai viens procents no diviem miljardiem. Pat nepilns procents. Kaut vai pusprocents? Tie ir 10 - 20 miljoni. Pat ja Latviju par sev vēlamu dzīvesvietu izvēlēsies vēl mazāk - tikai pāris miljoni, nav grūti iedomāties, ko tas nozīmēs Latvijas pamatiedzīvotājiem, kuru skaits jau šobrīd ir tikai divi miljoni un turpina strauji izmirt, izceļot.

Latvija - neatvairāmi iekārojams mērķis miljoniem ieceļotāju

Protams, var mēģināt ignorēt šos faktus un pieņemt, ka viņiem atradīsies vieta citur pasaulē. Te atkal jāatceras analītiķu norādītais - gandrīz divas reizes pieaugs nepieciešamība pēc dzeramā ūdens. Visvairāk šo problēmu izjutīs tieši tie reģioni, kuros gaidāms vislielākais iedzīvotāju pieaugums - Āfrika un Tuvie Austrumi. Patiesībā viņiem jau šobrīd ir lielas problēmas ar ūdeni. Nav grūti uzminēt, patiesībā tas ir acīmredzams, uz kuru pasaules vietu viņi sāks skatīties. Nav šaubu, ka Latvija būs ārkārtīgi iekārojama vieta - ļoti stabila ekoloģiska situācija, dzeramā ūdens pārpilnība, mērens klimats, auglīga zeme un katastrofāls darba roku trūkums.

Grūti spriest, vai Eiropas lielvalstis to kaut kādā veidā veicinās, tomēr nav šaubu, ka nebūs arī nekādu iebildumu. Protams, mazajai Latvijai neuzgrūdīs visus labāku dzīvesvietu meklētājus, varbūt kādus pāris procentus vai pat mazāk. Bet skaitļi ir nepielūdzami. Tas gandrīz pavisam droši nozīmē, ka nākamo divdesmit, četrdesmit gadu laikā latvieši Latvijā būs izmirstoša minoritāte. Nevar apgalvot, ka ienācēji būs sveši un naidīgi mums. Visdrīzākais, ka viņi būs strādīgi, draudzīgi un citādi jauki cilvēki. Tikai viņu dzimtā valoda būs cita, viņu vēsturiskā, kultūras identitāte būs cita. Latvieši viņiem būs vien jauki, novecojuši, sirmojoši eksponāti Brīvdabas muzejā, kuri māk jauki dziedāt līgo dziesmas, iedzert kādu alu, cept šašlikus un ēst pīrāgus.

Vājā reformu vilkme un dārgi apmaksāti ierēdņi ar smagām atmiņas problēmām

Tie nav amerikāņu analītiķi, bet mūsu pašu demogrāfijas speciālisti, kuri norāda uz nepieciešamību strauji rīkoties jau šīs Saeimas sasaukuma laikā. Norādot, ka burtiski divu, trīs gadu laikā situācija patiešām būs pilnībā bezcerīga. Tomēr ir jautājums, vai pašreizējai valdošajai koalīcijai, valdībai ir pietiekama jauda, tā saucamā reformu vilkme. Tūlīt būs apritējuši gandrīz četri gadi, kopš valdības vadītājs ir tā saucamais jaunais, progresīvais reformists Valdis Dombrovskis. Sasniegumi demogrāfijas atbalsta jautājumos, teiksim tā, ir nepārliecinoši. Speciālisti norāda, ka 55% ģimeņu ar vairākiem bērniem Latvijā ir zem nabadzības riska. Citur 10-30%. Valdība cer, ka situācija uzlabosies kopā ar kopējo ekonomiskās situācijas uzlabošanos, kas patiešām uzrāda pozitīvas tendences. Pagaidām jauno vecāku atbalsta programmas ir palielinātas, bet tas noticis tikai pēc niknas starppartiju kaulēšanās un, ekspertu skatījumā, joprojām nepietiekošā apjomā. Tomēr arī pārējo reformu tempi ir nepārliecinoši. Ārkārtīgi būtisks valsts nākotnes jautājums ir izglītības sistēma. Tomēr šajā ziņā valdības vadītājs bijis vairāk pasīvs vērotājs no malas nevis reformu dzinējspēks. Pēc vairāk nekā trīs gadiem, dažādiem izglītības ministriem, reformas joprojām politisko kautiņu degpunktā, ne izlēmīgā reformu izrāvienā. Augstskolas vada un savas pozīcijas nikni aizstāv vecu profesoru kliķe, kura mierīgi iebāž kabatā līdz pat 100 tūkstošiem latu gadā, bet nekādi nespēj paskaidrot, kādēļ Latvijas izglītības sistēma nav ne tuvu labākajām Eiropas augstskolām. Būtībā jau nav nekas slikts, ja augstskolu vadītāji saņem lielas algas. Tomēr valsts nākotnei kritiski svarīgi, lai Latvijas bērniem būtu pieejama pasaulē konkurētspējīga izglītība. Tā vietā jaunieši bieži spiesti izvēlēties citu valstu augstskolas un visbiežāk arī pārcelties uz šīm valstīm pavisam. Gaišo galvu aizplūšana Latvijai nozīmē nākotnes nabadzības apliecības izrakstīšanu.

Protams, tie, kuri nav aizņemti ar pašslavinošo Latvijas veiksmes stāstu, jautā - kāpēc nākotnei tik izšķirīgas reformas šo gadu laikā ir klibojušas? Iespējams, pie vainas ir nesen atklātais šokējošais fakts - Latvijas politiskajā elitē, ārkārtīgi augstos amatos konstatētas amatpersonas, kurām ir ļoti treknas algas un pamatīgas atmiņas problēmas. It īpaši, ja runa ir par miljonu eiro vērtiem līgumiem. Runa nav par vienu, bet gan vairākām personām.

Šobrīd daudzi uztraucas par gaidāmo pasaules galu. Nopietni cilvēki par to smaida. Tomēr, apskatoties uz nākamo divdesmit gadu globālajām prognozēm, ir nopietni jādomā par latviešu nācijas galu. Tas nav maiju kalendārs, tā ir nopietnu analītiķu prognoze. Vai ir kādas cerības glābt situāciju? Cerības ir vienmēr, un dažiem tas ir pēdējais mierinājums. Patiesībā, pragmatiski un izlēmīgi rīkojoties, var mēģināt kaut ko vēl glābt. Bet nekādā gadījumā ar tik vāju reformu vilkmi kā līdz šim. Kāda jēga no izdevīgām aizdevumu likmēm, ja pats galvenais nācijas resurss - pamatiedzīvotāju skaits strauji tuvojas bankrota robežai. Pasaules iedzīvotāju skaits pieaug ar ātrumu miljards cilvēku divdesmit gadu laikā, kamēr mazā, pievilcīgā Latvija izmirst ar ātrumu ceturtdaļmiljons divdesmit gadu laikā.

Avoti:

1. Bloomberg.com - «U.S. Intelligence Agencies See a Different World in 2030» http://www.bloomberg.com/news/2012-12-10/u-s-intelligence-agencies-see-a-different-world-in-2030.html

2. IR.lv - «Pētnieki 2030.gadā pasaulē paredz kardinālas izmaiņas» http://www.ir.lv/2012/12/11/petnieki-2030-gada-pasaule-paredz-kardinalas-izmainas

Komentāri (571)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu