Nedienas turpinās vectētiņa Andra ģimenē, par kuras problēmām portāls TVNET jau rakstīja. Ar pieciem bērniem svētītie vecāki nonākuši trūkumā, taču Rīgas domē viņiem palīdzību joprojām atsaka. Ierēdņi aizbildinās ar formāliem iemesliem, piemēram, īpašumu, ko bērnu tētis mantojis, bet ko patlaban nevar pārdot.
Rīgas Sociālais dienests, atsakoties piešķirt iztikas un dzīvokļa pabalstu, norāda, ka neesot bijis iespējams izvērtēt visu ģimenes locekļu ienākumus un materiālo stāvokli. Taču Andris uzskata, ka tā nav taisnība - visa prasītā informācija esot laicīgi iesniegta.
Apstrīdot Sociālā dienesta lēmumu, bērnu mamma akcentē, ka dienestā pēc palīdzības vērsās jau pagājušā gada augustā pirms dvīņu meitenīšu piedzimšanas, iesniedzot izvērtēšanai visus nepieciešamos dokumentus.
«Diemžēl piecu mēnešu laikā Rīgas Sociālais dienests tā arī nebija spējīgs objektīvi izvērtēt manas ģimenes sociālo situāciju un pieņemt lēmumu. Man radās iespaids, ka
Latvijā daudzbērnu ģimenes ir ne tikai sociāli neaizsargātas, bet arī sociāli atstumtas.»
Mantots īpašums traucē saņemt palīdzību
Ģimene uzskata, ka Sociālā dienesta argumenti par bērnu tēva uzņēmējdarbību un nekustamo īpašumu neiztur kritiku. Bērnu tētis atrodas mazo dvīņu meitenīšu kopšanas atvaļinājumā, un tādēļ uzņēmējdarbība ir pārtraukta un nenes ienākumus.
Savukārt dienesta minētais nekustamais īpašums ir mantots zemesgabals un puse mājas ārpus Rīgas. Tas ir dalītais īpašums, par ko ir juridiska rakstura strīds ar otru mantinieku. Īpašumā netiek veikta nekāda saimnieciskā darbība. To nevar arī pārdot.
Komisija izturas aizskaroši
Decembra vidū pie ģimenes ieradās Rīgas Sociālā dienesta komisija. Tā pārbaudīja sadzīves apstākļus un atkārtoti uzskaitīja sociālās palīdzības piešķiršanas tiesisko regulējumu.
Bērnu mamma jautāja, uz kādu palīdzību viņai ir tiesības pretendēt, bet komisijas loceklis, Rīgas domes Labklājības departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Moors
uzdeva māmiņai absurdu jautājumu - ko ģimene varētu piedāvāt Sociālajam dienestam.
Draud ar bāriņtiesu
«Papildus man tika paziņots - ja es, daudzbērnu (piecu bērnu) māte, nevaru nodrošināt savus bērnus, tad par šo faktu Sociālais dienests informēs bāriņtiesu.»
Sieviete uzskata, ka komisijas pārstāvji ar apgalvojumiem ir ne tikai rupji aizskāruši viņas godu un cieņu, bet arī netiešā formā ir izteikuši draudus ģimenei. Viņa vēlas saņemt Rīgas Sociālā dienesta vadības paskaidrojumus par šādu komisijas pārstāvju izteikumu morāli ētisko pusi.
Vectēvs nepadosies!
Ģimene neizprot Sociālā dienesta rīcību, atsakot viņiem pabalstus. Viņi to uzskata par absurdu un pat idiotismu. Vectēvs pieļauj, ka ierēdņi meklē iemeslus, lai atteiktu palīdzību tādēļ, ka viņi par to neklusēja un runāja publiski. Taču, neskatoties uz ierēdņu pretestību, apņēmīgais vīrietis nolēmis nepiekāpties.
Viņš aicina arī citas ģimenes, kas nonākušas līdzīgos apstākļos, sazināties ar viņu pa e-pastu andris.veikmanis@inbox.lv
Dosies uz Saeimu
Andris gaida priekšlikumus, ar ko varētu vērsties Saeimā un pie citiem atbildīgajiem. Iespējams, vajadzīgas likumu izmaiņas, kas palīdzētu samazināt trūcīgo ģimeņu skaitu.
Viņi uzskata, ka trūkumā nonākušajiem vajadzētu saņemt palīdzību no valsts un pašvaldībām, nevis nemitīgi lūgt no citiem cilvēkiem, kuri paši nereti ir smagākā situācijā. «Man ir neērti lūgt un prasīt no apkārtējiem,» vīrietis saka un uzsver - nav tā, ka ģimene negribētu neko paši darīt.
Patlaban ģimenes ienākumus veido vectēva pensija un valsts maksātie pabalsti par bērniem. Viņiem nav citu ienākumu, bet ikmēneša izdevumi ir ļoti lieli. Piemēram, šomēnes viņi nesamaksāja visus rēķinus.
Ja samaksātu visus rēķinus, nebūtu naudas ēšanai.
Sarunas noslēgumā Andra secinājums ir visai skumjš - lai arī daudzi un daudz runā par palīdzību trūcīgajiem, realitāte ir cita...
Kāpēc neskatās pēc būtības?
Lai noskaidrotu, vai, izvērtējot ģimenes materiālo situāciju, pašvaldības sociālais dienests ņem vērā tikai formālos rādītājus, vai arī izvērtē katru gadījumu individuāli, TVNET sazinājās ar Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecāko referenti Marutu Pavasari.
«Ģimenei jārēķinās, ka pašvaldības sociālais dienests materiālo palīdzību piešķir atbilstoši tiesību aktos noteiktajam.»
Sociālā dienesta lēmumu gan var pārsūdzēt.
Arī Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice TVNET skaidroja, Rīgas Sociālais dienests sociālo palīdzību piešķir saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, izvērtējot sociālo situāciju.
«Ņemot vērā ģimenes deklarētos ienākumus, šobrīd ģimenei sociālā palīdzība normatīvo aktu ietvaros nepienākas. Ģimenei ir piedāvāti sociālie pakalpojumi, no kuriem tā ir atteikusies.»
Savukārt bērnu māmiņa norāda, ka nav atteikusies no visiem piedāvātajiem sociālajiem pakalpojumiem.
