Latviešu valodas lietošanā nereti tiek izvēlēts vieglākais ceļš, aizgūstot vārdus un teikumu konstrukcijas no citām valodām, uzskata valodnieks Juris Baldunčiks. Baldunčiks uzsvēra, ka valodu nedrīkst lietot, kā vien ienāk prātā, un ar to nevar rotaļāties. To drīkstot tikai humoristi un dzejnieki, jo viņi ir sagatavoti jokiem un prot to darīt.
Latviešu valodā pārāk viegli aizgūstam no citām valodām (60)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Diemžēl valodas attīstībā vai savas valodas realizācijā izvēlamies vieglāko ceļu, aizgūstot daudz svešā, nevis izmantojot savas dzimtās valodas potenciālu. Dzimtās valodas potenciāla izmantošanā ir nepieciešama gan pilsoniskā attieksme, gan zināšanas,» šodien preses konferencē, kurā paziņoja gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu, sacīja Baldunčiks.
Runājot par kategoriju «gada nevārds», valodnieks uzsvēra, ka šajā kategorijā ir vairāk jārunā par negācijām, kas ir saistītas ar latviešu valodas attīstību pašreizējā vēsturiskajā periodā. Valodnieks uzsvēra, ka latvieši ir maza tauta, līdz ar to ir arī salīdzinoši maz latviešu valodas lietotāju. «Mūs vienmēr kāda no lielajām valodām ietekmēs, tāpēc būtisks ir jautājums, cik daudz un ko mēs kā sabiedrība un kā indivīds darām, lai mazinātu šo ietekmi,» teica valodnieks.
Baldunčiks stāstīja, ka daudzi vēstuļu iesūtītāji sūdzējušies, ka latviešu valodā ieviešas daudz nevajadzīgu svešvārdu vai arī ir daudz latviešu valodas vārdu, kas nepareizi lietoti. Valodnieks akcentēja, ka
pie pareizas valodas lietošanas ir jāpiestrādā un ir jābūt stilistiskai izpratnei un mēra sajūtai.
Viņš reiz internetā lasījis, ka jaunietis uzskata runāšanu slengā par savām cilvēktiesībām. Viņaprāt, runāt slengā visur gan nebūtu normāli un tas būtu noziegums pret paaudzēm, kas radīja civilizētu un standartizētu valodu.
Valodnieks uzsvēra, ka
mazai valodai aizguvumi «ir ceļš uz pašnāvību».
Lietot valodu, kā vēlas, rotaļāties un jokoties varot atļauties tikai lielo valodu lietotāji.
Jau vēstīts, ka par 2012.gada spārnoto teicienu šogad atzīta premjera Valda Dombrovska (V) atrunāšanās par «Vienotības» Saeimas frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa auto iegādes darījumu, kad pirkums radīja aizdomas par centieniem «optimizēt» nodokļu nomaksu. «Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķa pārkāpumu tiks izskatīta,» savulaik šo gadījumu komentēja premjers.
Par gada vārdu nosaukta «ziemotne», bet par nevārdu - «uzrunāt (problēmu)». Ar «ziemotne» tiek apzīmētas putnu ziemošanas vietas, bet šis vārds varot noderēt arī attiecībā uz čūskām, lāčiem un cilvēkiem. Savukārt gada nevārda lietojums pirmo reizi manīts jau 90.gados. Šis vārds draud nostiprināties valodā, jo vārds «uzrunāt» tiek bieži lietots arī kā metafora.