Latvijas ārlietu ministrs: Lielbritānija vēlas palikt ES (49)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Lielbritānijas valdošie politiķi uzskata, ka viņu valstij ir jābūt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij, šorīt telekompānijā LNT sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

Rinkēvičs šajās dienās ticies ar britu Eiropas lietu ministru, kurš informējis Latvijas politiķi par šodien gaidāmās Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona runas galvenajiem akcentiem.

Sarunā uzsvērts, ka Kemerons vēloties, lai Lielbritānija būtu ES dalībvalsts. Arī Latvijas interesēs esot, lai Lielbritānija būtu aktīva ES dalībvalsts.

Rinkēvičs atteicās atbildēt uz jautājumu, kas mainītos, ja briti izšķirties izstāties no ES, nodēvējot tās par nevajadzīgām spekulācijām.

Paredzēts, ka Kemerons šodien Londonā uzstāsies ar ilgi gaidīto un vairākkārt atlikto runu par valsts turpmākajām attiecībām ar ES.

Kā liecina medijiem pirms pagājušajā piektdien paredzētās uzstāšanās izsūtītie Kemerona runas fragmenti, premjers bija plānojis teikt, ka briti ir noguruši no ES «demokrātiskās atbildības trūkuma». «Ja mēs nerisināsim šīs problēmas, pastāv risks, ka Eiropa cietīs neveiksmi un britu tauta virzīsies pretim izejai,» liecina iepriekš sagatavotā Kemerona runa. «Es nevēlos, lai tas notiktu. Es vēlos, lai Eiropas Savienība gūtu panākumus, un es vēlos attiecības starp Lielbritāniju un ES, kurās mēs paliktu.»

Britu premjerministra runā gan nebija iekļauts plaši gaidītais paziņojums par vēlmi pārskatīt nosacījumus Lielbritānijas dalībai ES un par nolūku rīkot referendumu par jaunajiem dalības noteikumiem.

Tomēr Kemerons bija plānojis aizstāvēt savu lēmumu uzdot «sarežģītus jautājumus» par ES, neraugoties uz vārgo ekonomisko situāciju.

Savā runā Lielbritānijas valdības vadītājs bija paredzējis nosaukt trīs lielākās problēmas, ar ko šobrīd saskaras ES - eirozonas krīze, konkurētspējas trūkums, salīdzinot ar strauji augošajām valstīm, un «demokrātiskās atbildības trūkums,» kas «jo īpaši akūti izjūtams Lielbritānijā».

Daudzi Eiropas pilsoņi ES aizvien biežāk uztver kā sāpīgu taupības pasākumu uzspiedēju pret viņu gribu, lai «glābtu valdības otrā kontinenta pusē», teikts Kemerona sagatavotajā runā. «Un, jā, protams, mēs Lielbritānijā ļoti dramatiski izjūtam neapmierinātību ar ES. Eiropas līderiem ir pienākumus uzklausīt šo satraukumu. Un mums ir pienākums rīkoties lietas labā,» lasāms medijiem izplatītajos Kemerona uzrunas fragmentos.

Komentāri (49)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu