Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) aicina uz Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona rosinājumu pēc nākamajām vēlēšanām rīkot referendumu par valsts dalību Eiropas Savienībā (ES) reaģēt «mierīgi saasināti», norādot, ka vēlas redzēt Lielbritāniju kā aktīvu un spēcīgu bloka dalībvalsti.
«Ieteiktu reaģēt mierīgi saasināti. Lielbritānijas tautai ir tiesības lemt suverēni par to, kā tā redz savu nākotni.
Es noteikti gribētu redzēt Lielbritāniju kā aktīvu, spēcīgu ES dalībvalsti.
Mums ir ļoti labi divpusējie kontakti. [..] Mēs noteikti esam ieinteresēti, lai Lielbritānija paliktu ES. Mēs esam ieinteresēti, lai pamatprincipi saglabātos. Mēs visi esam ieinteresēti kopīgi apsēsties un domāt, ko vajadzētu izdarīt, lai ES atgūtu savu dinamiku ekonomiskajā un arī politiskajā plāksnē un lai mazinātu pesimismu un skepsi,» norādīja ārlietu ministrs.
Viņš sacīja, ka diskusijas par Eiropas nākotnes attīstību notiek jau labu laiku daudzās dalībvalstīs, un tādas rosinājis arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu. Būtiskākais, ka šīs diskusijas tiek uztvertas nopietni. «Es negribu šajā brīdī redzēt histērisku reakciju: «Ak mans Dievs, kas tagad būs?» Precedenta, ka kāda valsts atstāj ES, pašlaik nav,» uzsvēra ministrs.
«Vienalga, vai tā būtu nelielā Latvija vai tomēr viena no ES lielākajām dalībvalstīm Lielbritānija, mēs visi redzam, ka, atrodoties ES, gan politiskās, gan ekonomiskās iespējas ir lielākas, nekā atrodoties ārpusē,» sacīja ministrs.
Rinkēvičs teica, ka
Latvija gaidāmajās diskusijās par ES nākotnes attīstību vēlas redzēt vienotā tirgus saglabāšanu.
«Mēs iestājamies par to, lai vienotā tirgus mehānisms, kāds ir izveidots šobrīd ES, tiktu saglabāts un lai mēs izvairītos no kaut kāda sadrumstalotības efekta,» uzsvēra ministrs. Tāpat, pēc ārlietu ministra domām, ES funkcionalitāti neveicinās mēģinājumi kādai valstij panākt sev īpašu statusu. Latvijai būtiski ir arī ieguvumi, ko dod bloka kopīgā ārpolitika un drošības politika.
Lielbritānija neprasot īpašu statusu
Latvijas ārlietu ministrs augstu novērtēja, ka britu kolēģi par gaidāmās uzrunas akcentiem pirms tam informējuši ES dalībvalstu pārstāvjus. Viņš pats vakar runājis ar Lielbritānijas Eiropas lietu ministru Deividu Lidingtonu, kurš uzsvēris, ka Lielbritānija sev šobrīd neprasa īpašu statusu, bet vēlas nopietnu diskusiju par ES nākotnes modeli.
Rinkēvičs pauda ticību un cerību, ka tuvāko četru gadu laikā kopējā Eiropas ekonomiskā situācija mainīsies uz pozitīvo pusi un lietas, kas šobrīd saasinājušās, diskusiju gaitā tiks risinātas.
Vienlaikus viņš atzina, ka politika ne vienmēr balstās uz racionāliem apsvērumiem. «Protams, ka diskusijā būs daudz gan racionālu, gan emocionālu argumentu. Precīzi tāpat kā šobrīd par mūsu pievienošanos eirozonai.»
Lielbritānijas premjerministrs Kemerons, trešdien uzstājoties ar ilgi gaidīto un vairākkārt atlikto runu par valsts attiecībām ar ES, rosināja pēc nākamajām vēlēšanām rīkot referendumu par Lielbritānijas dalību blokā.
