Ētika finanšu tirgū: visnetīrākais zviedru pensiju fonds ir vadošais Latvijā (121)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TVNET

Ātrie kredīti Ziemeļeiropā piedzima pirms pieciem gadiem un uzreiz pieņēmās svarā. Vieglais naudas iegūšanas veids uzrunāja daudzus klientus, un kopš tā laika zibensparādnieku armija turpina palielināties ik dienas un joprojām nenogurst krist dziļos parādos kā mirdzošos akačos, jo gada laikā aizdevuma rente dažiem kredītiem var pavisam mierīgi sasniegt pat 23707%, kā tikko to varējām novērot kādam stokholmietim.

Ātrā nauda - moderna uzvārīšanās

Bizness «iet kā smērēts», taču «ātrajiem aizdevējiem» ar to nepietiek, jo apetīte rodas ēdot.

Tagad varat nosūtīt kreditētājam savas automašīnas reģistrācijas numuru un nekavējoties saņemt 2000 latu aizdevumu savā bankas kontā, kas noderēs «visiem dzīves gadījumiem». Varat nemaksāt savu rēķinu restorānā. Mielojoties «uz krīta», jūs finansēs sms kredīts. Ak jums nav naudas atmaksai? Nebēdājiet, telefona ziņu kredīts tāpēc piedāvās tā saucamo «maksāšanas atelpu» jeb «samaksas pauzi» - pagarinot ātrā kredīta atmaksas laiku par dažām nedēļām. Protams, neaizmirstot uzrēķinot lielākus jūsu parāda procentus.

Cilvēks pamazām tiek pieradināts pie kredītu ņemšanas kā pie neizbēgama ļaunuma. Ērti taču!

Ņemšana kļūst par normu.

Visi it kā zina, ka «parāds nav brālis», bet tagad izrādās, ka «fiksais parāds» tomēr ir parocīga ērtība.

Latvijā sms kreditētāji ir gājuši vēl tālāk - pierunājot «ņemt kredītu» koncerta biļetei, izmantojot pat Raimonda Paula vārdu. Tirgvedības fantāzijai nav robežu un, kā tagad izrādās, nav arī ētisku barjeru.

Savādi, ka Patērētāju tiesību uzraudzības birojs, kas kontrolē šo biznesu Latvijā, no vienas puses, atzīst kreditētāju «vieglprātīgo» maksātspējas novērtēšanu (15 minūšu laikā) kā kļūdu, taču, no otras puses, nenāk klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, lai novērstu šo «neizbēgamo ļaunumu» jeb ātro kredītu parādnieku pieaugumu valstī.

Tieši tāpat kā savulaik lielo banku kreditēšanas «burbuļa» laikā FKTK un valdība neiejaucās izdevēju kaislībā piešķirt lielus kredītus bez drošām garantijām, arī tagad PTAC nerīkojas izlēmīgi,

lai apturētu šo procesu. Solījuma līmenī iestigusi Ekonomikas ministrija. Turpretī paši nebanku kreditētāji (sajūtot sabiedrības neapmierināto rūkoņu) nostājušies jau uz kaujas takas un ar tikko nodibinātās asociācijas palīdzību sola «savu tirgu sakārtot», parakstot «labas prakses standartu» un zvērot, ka ātros kredītus dos tikai pilsoņiem, kas sasnieguši 20 gadu vecumu. Jāpiezīmē, ka «aktivitātes» parasti noder kā labs PR gājiens galerijām, jo novērš uzmanību no akūtām problēmām.

Fiksie kredīti jāpakļauj FKTK kontrolei

Zviedru mediji šo ātro kredītu problēmu masīvi sāka pētīt kopš pagājuša gada septembra.

Neapmierinātība ar sms kredītuzņēmumu darba stilu ir globāla, jo gan Latvijas nebanku kreditētāju asociācija Latvijā, gan sms aizdevēji Zviedrijā pašlaik dara vienu un to pašu - sabiedrības spiediena rezultātā dibina asociācijas un «izstrādā standartu savas nozares darbam».

«Centīsimies izstrādāt vienotu biznesa standartu mūsu biznesam, paanalizēsim kā mēs strādājam mārketingā, un novilksim sarkanās līnijas, kas saskan ar jaunajiem likumiem» (Rickard Gabler, Ny organisation ska minska problem med sms lån, Eko, SR, 5. februāris).

Izskatās, ka zviedri saviem «sms aizdevējiem» smagāk sit ar lineālu pa pirkstiem, jo pērn parādnieku skaits valstī šajā virzienā bija palielinājās par 62% un šā iemesla dēļ valdība nekavējoties ķērās pie jaunu, ierobežojošu likumu pieņemšanas.

Jau šovasar valdošā koalīcija Zviedrijā sola pieņemt likuma izmaiņas, kas noteiks, ka visiem ātro kredītu uzņēmumiem būs jāreģistrējas zviedru Finanšu inspekcijas (analogs Latvijas FKTK) paspārnē un tos uzraudzīs tāpat kā bankas. Ja būs daudz pamatotu sūdzību, noņems licenci.

Tikko līdzīgus noteikumus pieņēma arī Eiropas parlaments. Turpmāk ātros aizdevumus varēs piešķirt tikai līdz 150 latu robežai. Aktuālajai iniciatīvai ir liela nozīme, jo pircēji šobrīd iegādājas preces pārrobežu interneta veikalos un finansē savus pirkumus, izmantojot dažādu valstu ātros kredītus. Cerams, ka eirobirokrāti ātri rīkosies un pavisam drīz nāks klajā ar konkrētiem likumiem, kas neatļaus turpmāk 15 minūšu laikā noslēgt aizdevuma darījumu, bez vienas nedēļas apdomāšanas un atteikšanās iespējas laika.

Latvijas nebanku kreditētāju asociācijas vadītāja Latvijas medijiem pastāv tikai un vienīgi uz savu vajadzību akcentēšanu. «Viņiem» esot vajadzīgs vienots kredītņēmēju reģistrs, lai turpinātu «sprinta kreditēšanu», un viss pārējais esot parādnieka paša problēma. Lai gan par sms kredītu mārketinga aktivitātēm Latvijā patiešām būtu jāinteresējas mediju tiesībsargam, kas varētu šo emocionālā informācijas izvirdumu sodīt kā pienākas, jo «reklāmas, kas aicina cilvēkus iesaistīties, paņemt kredītu un dod par to kaut kādas dāvanas, bezmaksas picas vai koncertus, tā viennozīmīgi ir bezatbildīgas aizņemšanās veicināšana» (Baiba Vītoliņa, PTAC, TVNET, 5. februāris, 2013).

Ētika finanšu tirgū: visnetīrākais zviedru pensiju fonds ir vadošais Latvijā

Atgādināšu, ka ētika nav biznesa jomai nepazīstama lieta. Pēdējā laikā tieši ētikas jautājumi finansēšanā kļuvuši par ļoti nopietnu un dziļi respektējamu ūdensšķirtni. Bēdīgi slaveno pensiju fondu nauda šobrīd tiek investēta ne visai morālos biznesos, un tieši šā iemesla dēļ tie izpelnījušies sabiedrības nosodījumu. Mediji nenogurst atmaskot faktus, kad pensiju fondu nauda tiek investēta bezatbildīga un amorāla biznesa atbalstīšanai. Uzņēmumos, kas izmanto bērnu darbaspēku, ražo kasešbumbas, mīnas, kas atgādina rotaļlietas, un tml. Atbildība par šīm investīcijām jāuzņemas bankām un pensiju fondu pārvaldītājiem, kuriem uzticēts mūsu pensiju naudas pārvaldīšana, taču pietrūkst atbildības par savu rīcību.

Pirms pāris mēnešiem projekta Fundwatch ietvaros tika veikts pētījums par fondu investīcijas zonu morālo un ētisko tīrību pēc 13 kritērijiem. Izrādījās, ka vissliktākie rādītāji no 15 vadošajiem zviedru banku un fondu ieguldījumiem ir Swedbank Robur pensiju fondam, kurš šajā novērtējumā atrodas pēdējā vietā. No 50 analizētajiem «netīrajiem investīciju reģioniem Swedbank Robur investē 30 netīros biznesos. Paradoksāli, ka tieši šā pensiju fonda meitas uzņēmums ir Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība AS, kas ilgstoši darbojas Latvijā un pēc ieguldījumu lieluma ir lielākais valsts fondēto pensiju shēmas 2. līmeņa līdzekļu pārvaldnieks mūsu valstī. Visnetīrākais zviedru pensiju fonds ir vadošais Latvijā. Kā jums tas patīk? Vai Ekonomikas ministrijas rīcība arī šajā gadījumā paliks solījumu līmenī, vai sāksies izmeklēšana šajā Fundwatch atklāto investīciju morālo pārkāpumu lietā?

Vai mums, žurnālistiem, jārīkojas tālāk, vai tomēr valdība reaģēs pati?

Konflikts starp darbu un kapitālu

Pirms nedēļas uzzinājām Swedbank, SEB un Nordea banku pērnā gada rezultātus. Banku akciju īpašnieki var gavilēt, kopējā peļņa 30 miljardi SEK. Swedbank vadība tagad sola 75% no peļņas izmaksāt īpašniekiem, SEB - 50%. Taču baņķieru gaviles nomāc arī Zviedrijas sabiedrības nepatika par peļņas dzīrēm, jo gigantiskais apgrozījums liecina par nopietnas konkurences trūkumu banku sektorā. Klientiem nav kur sprukt. Ir tikai tās bankas, kuras ir, un tikai tās pakalpojumu cenas, kuras bankas ir izstrādājušas sev par labu. Lielās ražotnes Sandvik, Ericsson vai SCA pat nemēģina sacensties ar banku sektoru. Laikā, kad fabrikas turpina atlaist no darba strādājošos, bankas nopelna aizvien labāk.

Formāli viss ir kārtībā - ieguldītā nauda jāatpelna. 87% plusos Swedbank liecina, ka šī uzņēmuma peļņa ir laba un bizness - lielisks. Tomēr - nemānīsim sevi:

mēs maksājam visus savus rēķinus «caur bankām» tāpēc, ka tas skaitās «tīri» un godīgi, un ar šo mēs palīdzam banku biznesam uzvārīties.

Vai arī mums nav tiesības pieprasīt banku karšu gada maksu samazināšanu, humānāku attieksmi pret kredītu atmaksu un vēl virkni citu labumu, ja reiz esam palīdzējuši Swedbank, SEB un Nordea sasniegt tik fantastisku peļņu? Kas paliks Swedbank kasē brīdī, kad Mikaels Volfs izmaksās akciju īpašniekiem 87% no 2012. gada peļņas?

13%.

Maz?

Mēs jau rīt atkal maksāsim par transakcijām, par kartēm, par pārvedumiem, un kur nu vēl viss pārējais, ko mēs maksājam bankām par to, ka tās dzenā mūsu naudu un uztur mūsu kontus. Būtībā tas ir konflikts starp darbu un kapitālu. Neatbilstības konflikts, kas pagaidām ir retorisks.

Cik ilgi vēl tas tā būs?

Komentāri (121)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu