Patlaban Lielbritānijā dzīvo aptuveni 100 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. Taču nepiemērotās vēstniecības dēļ Latvijas pārstāvjiem rodas dažādi sarežģījumi, piemēram, jaundzimušo reģistrācijai šobrīd vajadzīgas sešas (!) nedēļas. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sacīja, ka saistībā ar lielo aizbraucēju skaitu daudz konsulāro dienestu ir ļoti noslogoti.
Īpaši liela noslodze ir tādēļ, ka daudz Latvijas pārstāvju šogad maina pases. Pieaug arī to gadījumu skaits, kuros jāsniedz palīdzība nelaimē nonākušajiem.
Vajadzīgas plašākas telpas
Daļā vēstniecību nav mūsdienām adekvātas infrastruktūras un telpu. Vajadzīga modernāka infrastruktūra un plašākas telpas. Lai situāciju operatīvi risinātu, varētu domāt par papildu telpu īri. Par iegādi varētu runāt vēlāk, labākos laikos.
Nevar sazvanīt vēstniecību
Vēstniecību darbinieki saskaras ar dažādām sīkām tehniskām ķibelēm. «Man pašam par lielu pārsteigumu bija jāuzzina, ka mūsu vēstniecībā Londonā telefonu centrāle ir tāda, kas nav labākajās 21.gadsimta tradīcijās.
Ja visi numuri ir aizņemti, jums vienkārši neviens neatbild,
tur pat nav aizņemta signāla.»
Ārvalstīs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie sūdzoties gan par grūtībām sazvanīt vēstniecību, gan ilgo laiku, kas vajadzīgs, lai nokārtotu citas formalitātes.
Piemēram, patlaban Lielbritānijā bērnu reģistrācijas rinda ir aptuveni sešas nedēļas. «Tas nav labi. Pagaidām ar esošajiem nosacījumiem tas nevarētu būt arī trīs dienās, jo šobrīd vēstniecība ir viena.»
Lai tiktu galā ar lielo darba apjomu, plānots pastiprināt konsulāro dienestu darbību. Tam vajadzīgs arī papildu finansējums.
Simtiem tūkstoši ārpus Latvijas
Ministrijas Konsulārā departamenta apkopotie dati par Latvijas valstspiederīgo skaitu ārvalstīs 2011. gadā liecina, ka ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 370 000 Latvijas diasporas pārstāvju. Tie ir cilvēki, kas Latvijas teritoriju atstājuši kopš 19.gadsimta beigām vairākos emigrācijas viļņos pirms Pirmā pasaules kara, pēc Otrā pasaules kara, padomju okupācijas laikā un pēc neatkarības atjaunošanas.
Šobrīd lielākās latviešu kopienas ir Lielbritānijā (~100 000), ASV (pēdējā tautas skaitīšanā ASV 96 000 iedzīvotāju uzrādīja latvisku izcelsmi; ASV šobrīd dzīvo ap 15 000 Latvijas Republikas pilsoņu), Kanādā (~26 000), Īrijā (25 000 – 30 000), Zviedrijā (atkarībā no avotiem skaits svārstās starp 4864 un 30 000), Austrālijā (~25 000), Krievijā (~20 000), Brazīlijā (līdz 20 000), Vācijā (vairāk nekā 20 000), Izraēla (~10 000), Norvēģijā (~6000) un Spānijā (~6500).
Izceļotāju skaits uz daudzām Eiropas valstīm turpina pieaugt.
Portāls TVNET jau ziņoja - lai Latvijas sabiedrība un valsts pārvaldē strādājošie mainītu attieksmi pret aizbraucējiem, Ārlietu ministrija izstrādājusi īpašu plānu sadarbībai ar Latvijas diasporu.
Ministrijas izstrādātais plāns, ko šonedēļ skatīja valdība, paredz četrus galvenos darbības virzienus, piemēram, paredzēts atbalsts latviskās identitātes uzturēšanai. Plānots nostiprināt arī Latvijas diasporas pārstāvju politisko un pilsonisko līdzdalību.
