Krievijas mediji ir pārsteigti, ka pirmo reizi Krievijas prezidentu viņa ārvalstu vizītes laikā sagaida masveidīgākie protesti, kādi jebkad pieredzēti kopš PSRS laikiem, kad PSRS līderi viesojās ārzemēs. Tas bija jūtams arī vakardienas Putina preses konferences krievu žurnālistu jautājumos.
Lielākie protesti Eiropā pret Krieviju kopš PSRS laikiem. Cenzūra Krievijas medijos (109)
Rietumos PSRS režīmu savulaik kritizēja par cilvēktiesību ierobežošanu, politieslodzītajiem PSRS cietumos, Baltijas, Afganistānas okupāciju, emigrācijas aizliegšanu utt. Tolaik protesta demonstrācijas sagaidīja Brežņevu, Gorbačovu visās Rietumu valstīs, kur tie viesojās.
Vakardiena atgādināja tos drūmos gadus. Šoreiz it kā «demokrātiskās» Krievijas prezidentu sagaidīja demonstrācijas par to pašu tēmu, ko padomju laikā, proti, par cilvēktiesību ierobežošanu. Par no ārzemēm finansēto nevalstisko organizāciju vajāšanu, par seksuālo minoritāšu tiesību ierobežošanu.
Atspoguļojot vakardienas notikumus Hannoverē un Amsterdamā pašmāju auditorijai, Krievijas mediji demonstrē arī cenzūru.
Šodienas Komersant redzams rediģēts starptautiskas ziņu aģentūras attēls, kur no kadra ir izņemts kailās Femen protestētājs siluets ar Putinam neglaimojošo lozungu uz meitenes muguras. Krievijā šajās dienās spēkā stājas likuma norma, kas aizliedz necenzētu vārdu lietošanu masu medijos. Taču
Krievijas režīma kritiķi šo likuma izmaiņu vērtē kā mēģinājumu nevis cīnīties par tīru valodu, bet gan lai neļautu tautai necenzētos vārdos saukt politisko eliti.
Masu demonstrācijās un sociālajos medijos Krievijā ir ļoti populāri dēvēt Putinu necenzētos vārdos.
Putinu par cilvēktiesību ierobežošanu vakar strostēja Vācijas kanclere Merkele, Nīderlandes premjers Marks Rute un citi līderi, ar kuriem viņš tikās.
Putina Krievija grib tirdzniecību ar Eiropu, grib bezvīzu režīmu ar ES, taču, lai tiktu Eiropā, būs Krievijai jākļūst par demokrātiskāku valsti. Cita ceļa nav.