Ja Ziemeļkoreja izraisīs karu, sekas jutīs arī Latvijas iedzīvotāji. Tā intervijā portālam TVNET brīdina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP), skaidrojot, ka militārās sadursmes var būtiski sadārdzināt degvielu mūsu benzīntankos un palielināt iedzīvotāju elektrības rēķinus.
Ziemeļkorejas karš var sadārdzināt mūsu degvielu un elektrību (197)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Situācija Korejas pussalā kļūst arvien saspīlētāka. Kā skatāties uz pēdējā laika Ziemeļkorejas aktivitātēm?
..Mēs ar bažām raugāmies uz notikumiem Korejas pussalā. Domāju, ka Ziemeļkorejas vadība savā ziņā ir aizgājusi par tālu savā retorikā. Gan eksperti, gan tie, kuri ar starptautiskām attiecībām nodarbojas tādā plašākā izpratnē, šādu retoriku neatceras.
Protams, ik pa brītiņam ir bijusi draudēšana ar kodolieročiem, kodolpotenciāla attīstīšanu un uzbrukumiem Dienvidkorejai, kad kodolpotenciāls vēl netika tik ļoti attīstīts..
Manuprāt, šobrīd šī retorika ir kļuvusi bīstama.
Baidos, ka, turpinot tādā veidā, diemžēl nevar izslēgt arī to, ka kāds zināms konflikts vai ieroču lietošana tādā vai citādā veidā Korejas pussalā ir iespējama.
Domāju, ka to jūs redzat, gan iepazīstoties ar starptautisko presi, gan reģionu valstu bažām. Šī situācija tiešām jāvērtē ļoti nopietni.
Otra lieta – esmu to teicis un gribētu uzsvērt arī šajā intervijā: dažreiz mums Latvijā liekas, ka tas ir ļoti tālu un nekādā veidā mūs neietekmēs. Protams, tiešā veidā tas mūs neietekmē, bet...
Vai par to [ka tiešā veidā tas mūs neietekmēs] esam pilnībā droši?
Jā, tiešā veidā mūs tas neietekmē. Ziemeļkorejai nav ne tādu iespēju, ne vajadzības apšaudīt visu pasauli, ieskaitot Latviju..
Taču netiešā veidā jebkurš konflikts pasaulē neapšaubāmi atsaucas uz ekonomiskajām attiecībām visā pasaulē. Neaizmirsīsim, ka mums ir pietiekami nopietni tirdzniecības partneri gan Dienvidkorejā, gan Ķīnas Tautas Republikā, gan Japānā.
Neaizmirsīsim, ka jebkurš konflikts uzreiz veicina energoresursu cenu palielināšanos. Tā ka ietekme būs jebkurā gadījumā. Tāpēc mēs rūpīgi raugāmies uz šiem notikumiem, esam pauduši savu pozīciju.
Jāsaka vēl viena svarīga lieta – atšķirībā no Sīrijas vai viena otra cita konflikta šajā gadījumā mēs redzam, ka starptautiskā sabiedrība ir vienota. ANO Drošības padomes rezolūcija bija ļoti stingra, pasākumi un sankcijas, kas ir noteiktas pret Ziemeļkoreju, ir gana efektīgas. Varbūt tas savā ziņā raisa tādu augstāku retorikas līmeni un vairāk saasinātu toni.
No jūsu teiktā saprotu – ja Korejas pussalā sākas konflikts, Latvijas iedzīvotāji tā sekas jutīs degvielas uzpildes stacijās, gāzes un siltuma rēķinos.
Tie ir tradicionālie konfliktu pavadoņi jebkur pasaulē. Mēs redzam, ka nekavējoties ceļas naftas, gāzes un citu energoresursu cenas. Parādās zināmas problēmas tirdzniecības sakaros, varbūt kāds kontrakts vairs nav izpildāms. Tāda veida konflikti neapšaubāmi ir tas, ko sauc par «nepārvaramo varu», kas ir arī zemestrīces, plūdi. Militāro konfliktu gadījumos nepiedzen soda naudas, ja saimnieciskos līgumus nevar izpildīt.
Vai tā būtu Korejas pussala vai, piemēram, kāds attiecību saasinājums ar Irānu (starp citu, tā arī ir valsts, kas attīsta savu kodolprogrammu), vai tie būtu notikumi Sīrijā vai pat tālā Āfrika un Mali – tādā vai citādā ziņā tik ļoti savstarpēji saistītā pasaulē, kāda mūsdienās ir Zeme, zemeslode, faktiski
mēs tā vai citādi vairāk vai mazāk šādus konfliktus un situācijas saasinājumus arī jūtam.
Kad varētu iestāties lūzuma brīdis, kad būs skaidrs, vai viņi norimstas vai arī sāk bruņotu konfliktu?
Tiešām ļoti grūti teikt. Vēsturē bijis ļoti daudz piemēru, kad saasinājums starpvalstu attiecībās noved pie ļoti nopietniem konfliktiem, pat kariem.
Negribētu vilkt paralēles starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas attiecībām un to, kā izcēlās Pirmais pasaules karš. Bet ir ļoti daudz vēsturnieku, kuri uzskata, ka to [Pirmo pasaules karu] varēja novērst, ja būtu nedaudz savādāka galveno valstu rīcība.
Bet ir arī citas situācijas, kad liekas, ka tūliņ, tūliņ, vēl mazlietiņ un sāksies karš, piemēram, Kubas raķešu krīze, tomēr Amerikas un Padomju savienības līderi pašās starptautiskās krīzes pēdējās minūtēs atjēdzās un panāca savstarpēju risinājumu.
Tā ka ir situācijas, kur ir lūzums un konflikts nenotiek, bet diemžēl ir arī situācijas, kur dažādu iemeslu dēļ krīze beidzās ar kārtīgu militāru sadursmi, konfliktu vai kariem.
Šajā konkrētajā situācijā es tiešām
gribētu cerēt, ka Ziemeļkorejas vadība atjēgsies un tiks atrasts risinājums.
Manuprāt, ir ļoti būtiski un svarīgi, ka esam redzējuši, ka, piemēram, ASV ir atteikušās no dažiem soļiem, kas Ziemeļkorejā varētu tikt uzskatīti par provocējošiem. Gan Dienvidkoreja, gan ASV – abi galvenie Ziemeļkorejas pretinieki viņu pašu izpratnē – izrāda pietiekami saprātīgu attieksmi un dara visu, lai situāciju nesaasinātu.
Tajā pašā laikā paskatieties, kas notiek otrā pusē! Tur paziņo, ka Ziemeļkoreja atrodas karastāvoklī ar Dienvidkoreju, tiek izslēgta tā saucamā sarkanā jeb karstā līnija (sakaru līnija, kas savienoja abu valstu galvaspilsētas, lai varētu atrisināt kaut kādas problēmas), tiek paziņots, ka no 10.aprīļa Ziemeļkoreja negarantē ārvalstu vēstniecību drošību un diplomātiem iesaka evakuēties, tiek paziņots, ka tūristiem nav ko darīt Dienvidkorejā. Tātad retorika ir ārkārtīgi asa un spēcīga.
Praktiski ar katru tādu jaunu paziņojumu ir sajūta, ka faktiski tiek nogriezts vēl kāds potenciālais atkāpšanās ceļš, lai no šīs retorikas neatteiktos vai pazeminātu temperatūras līmeni.
Ko ieteiktu Latvijas iedzīvotājiem, kamēr situācija Korejas pussalā ir nestabila un turpinās valstu savstarpējā rīvēšanās?
Ārlietu ministrija [pagājušajā nedēļā] ir oficiāli informējusi Latvijas iedzīvotājus, ka neiesaka mūsu valstspiederīgajiem ceļot uz Ziemeļkoreju.
Šobrīd ļoti rūpīgi katru dienu analizējam situāciju Korejas pussalā. Tas notiek sadarbībā arī ar kolēģiem, kuriem ir vēstniecības gan Ziemeļkorejā, gan Dienvidkorejā, arī sadarbībā ar Eiropas Savienību.
Šobrīd mēs neredzam pamatu aicināt Latvijas valstspiederīgos neapmeklēt kādu citu reģiona valsti.
Tajā pašā laikā gribētu atgādināt, ka visiem, kuri dodas ceļojumos uz Eiropas Savienību un īpaši ārpus tās, vajadzētu reģistrēties Konsulārajā reģistrā. Diemžēl ļoti daudz mūsu valsts iedzīvotāju neizmanto šo iespēju.
To var izdarīt arī internetā?
Jā. Informācija, kā to var izdarīt, pieejama Ārlietu ministrijas mājas lapā.
Piemēram, pirms diviem gadiem Japānā bija spēcīga zemestrīce un Fukusimas kodolstacijas avārija. Diemžēl mūsu vēstniecībai nebija informācijas par ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kuri bija devušies uz Japānu tūrisma vai darījumu braucienos. Diemžēl bija radusies situācija, kad diezgan nopietna haosa apstākļos divi vēstniecības darbinieki daudz lietu nevarēja izdarīt vienkārši fiziski, lai cik apzinīgi un daudz viņi darītu.
Ja mums ir informācija par cilvēkiem, kuri dzīvo vai ir devušies tūrisma vai darījumu braucienos, un mēs zinām, kā viņus sasniegt, ja rodas problēmas (dažreiz nevajag pat karu, pietiek ar zemestrīcēm un citām lietām), tas atvieglotu mūsu kolēģu darbu, vēstniecībās sniedzot atbalstu un palīdzību. Tāpat tas ļautu justies drošāk arī pašiem iedzīvotājiem.
Otra lieta, ko vienmēr esam aicinājuši darīt, ir apdrošināties. Liekas, ka var ietaupīt dažus latus. Diemžēl ir bijuši gadījumi, kad
daži lati izvēršas par daudziem simtiem un pat tūkstošiem latu.
Tās var būt kādas veselības problēmas vai, nedod Dievs, citi nelaimes gadījumi. Tad viss slogs guļas uz radiniekiem.
Portāls TVNET ar ārlietu ministru runāja arī par citiem tematiem. Otro intervijas daļu TVNET varēsiet izlasīt tuvākajā laikā.