/nginx/o/2018/07/16/9983976t1h4c55.jpg)
Zuze Krēsliņa-Sila ir Vācijā dzīvojošo latviešu organizācijas «Latviešu Kopība Vācijā» padomes vicepriekšsēde. Diendienā strādājot Latviešu centrā Minsterē kā administratore, viņa piekrita intervijā portālam TVNET pastāstīt gan par sevi, gan organizāciju, kas aizstāv latviešu intereses Vācijā.
Cik ilgi jau dzīvojat Vācijā?
Es pati dzīvoju Vācijā nu jau 36 gadus, kopš 1976. gada. Piedzimu un uzaugu Ņujorkā vēlāk dzīvoju Bostonas apkaimē. Latvijā man ir māja, bet tur pastāvīgi nekad neesmu dzīvojusi! Mani bērni ir tur posmiem padzīvojuši, pati biežāk aizbraucu, bet pieraksta man tur nav.
Ko Vācijā darāt, kur strādājat un kā pavadāt savu brīvo laiku?
Es Vācijā strādāju Minsteres latviešu ģimnāzijas internātā - vispirms kā audzinātāja, vēlāk kā vadītāja. Tad, kad skola beidza darboties, pārņēmu administratores darbu latviešu centram (ēkai un organizācijai).
Brīvo laiku pavadu arī Latvijā! Piemēram, nupat no turienes atgriezos - redzēju trīs filmas un divus teātrus.
Vai jums Vācijā ir daudz latviešu draugu, vai arī vairāk kontaktējaties ar vietējiem iedzīvotājiem?
Man ir pārsvarā latviešu draugi. Ar vietējiem neko sevišķi nekontaktējos.
Ko latvieši Vācijā kopā dara, kā atpūšas, izklaidējas?
To pašu, ko visi, - daži sporto, citi lasa, apmeklē filmas, spēlē mūziku, citi ballējas, kā nu kuram patīk!
No oficiālām darbībām galvenās ir koris un tautasdejas.
Rodas arī novusa entuziasti.
/nginx/o/2018/07/16/9983974t1h4bc6.jpg)
Vai un kā jūs kopā aizstāvat Latvijas valstspiederīgo viedokli?
Domāju gan, ka aizstāvu Latvijas valsts viedokli - lai gan arī nav tā, ka visiem Latvijā ir viens viedoklis! Ņemsim to pašu valodu vai eiro - domas ir dažādas.
Taču, Vācijā esot, ir vieglāk aizstāvēt latviešu «kanti», ja neiet vis kā indivīds, bet gan kā organizācija. Minsteres pilsēta mūs jau regulāri sauc uz migrantu sapulcēm (jā, jā arī latviešus te sauc par migrantiem – tas nav negatīvi). Piemēram,
pilsēta iestājas par to, ka bērniem skolā pat varētu piedāvāt latviešu valodas stundas!
Tikai tas pagrūti organizējas, jo latviešu nav tik daudz kā citu ārzemnieku. Piemēram, itāļiem vai turkiem nav tik grūti atrast 14 bērnus vienā klases līmeni, lai mācītos savu valodu, latviešiem gan. Taču paturēt latviešu valodu samērā normālā līmenī sev vai saviem bērniem vēlas lielais vairums ģimeņu.
Kādas ir priekšrocības, dzīvojot Vācijā?
Es atbraucu uz Vāciju latvietības dēļ - toreiz tāda iespēja strādāt latviskā skolas vidē bija vienreizēja visā Rietumu pasaulē. Uz Latviju jau mūs toreiz tik viegli nelaida - vīzas vajadzēja, dārgās viesnīcās palikt, dārgi maksāt par ceļojumu uz Rīgu. Lauki ārpus Rīgas nebija variants. Un ilgstoši uzturēties Latvijā – tas bija rets, rets izņēmums, to vienkārši neļāva. Nu tagad vairs negribas, arī nevaru tik viegli mainīt savu kursu un teikt: «Es strādāšu Latvijā!»
Esmu «normāla» persona - ministrijām mani nevajag, veikalā nevarētu strādāt, jo neprotu krieviski, lauku darbus nemāku - nu ko lai ar tādu iesāk! Ieradums turpināt dzīvot Vācijā. Vācija nenoliedzami ir samērā sakārtota, pussociālistiska zeme - nav sarežģīti te dzīvot. Amerikā jābūt ļoti ātram skrējējam un nepārtraukti sevi jāpierāda, lai ietu labi. Vācijā tā mierīgāk. Latvijā nekad nebūtu «savējais», bet tas nenozīmē, ka netiktu tur galā!
Vai gribētu visu savu dzīvi nodzīvot Vācijā vai vispār ārpus dzimtenes?
Mana dzimtene ir Amerika - tur mani nekas sevišķi nevelk.
Gribētu varbūt pēc pensijas pārvākties uz Latviju.
Vieta jau būtu, mantotā māja daudz ielikts. Interesanti būs arī redzēt, cik mani «vilks» bērni un mazbērni! Ja tie visi būs Vācijā, kas zina, vai skriešu uz Latviju. Taču tad jau arī tagad man Latvija ir sešu stundu attālumā, bet divi dēli dzīvo tālāk prom par tām sešām stundām! Tā ka šodien attālumi īsti nav iegansts!
/nginx/o/2018/07/16/9983975t1h4a74.jpg)
Kā jums šķiet, cik daudz latviešu patiesībā mīt Vācijā?
Nu man šķiet, ka tas 22 000 skaitlis nav tik tālu no īstenības, bet daudzums ir gan augošs. Vācijas reģistros ir pierakstīti ap 18 000 cilvēku ar Latvijas pasēm. Jau tas ir vairāk par vienām Cēsīm! Būtībā kopš 2012. gada maija vairs nav pārāk liela vajadzība slēpties un nebūt legālam kā latvietim Vācijā (Tikai tad Vācijā sākās normālas darba atļaujas. Nebija kā Īrijā vai Anglijā tūlīt pēc Eiropas ar 2004. gadu…).
Daži tie, kas jau 20 gadus spēlē paslēpes, varbūt ieraduma dēļ to turpina darīt,
taču gan kā pašnodarbinātais, gan kā darba ņēmējs vari mierīgi dzīvot. Varbūt daži latvieši starplaikā ir pieņēmuši vācu pavalstniecību un tad tabulās vairs nerādās, bet tā pati vācu statistika rāda, ka tādu ir relatīvi maz.
Varbūt ir vēl kas svarīgs, ko gribētu piebilst?
Man šķiet itin labi, ka arī latvieši var apvienoties savās sabiedriskās organizācijās. Kā organizācijas biedrs vari veidot aktivitātes vai darbības tādā virzienā, kas tevi interesē.
Tu esi spēcīgs, ja Latvijas diasporas akciju grupas tevi meklē, tu esi spēcīgs, ja vācu valdība grib tev par labu ko darīt.
Latviešu kopībai Vācijā tieši patlaban notiek vēlēšanas. Jaunā valdē varētu būt ļoti daudz jaunu latviešu - ir 23 kandidāti, interesanti cilvēki. Bet lai vēlētu, ir jāreģistrējas un jāiestājas par biedru!
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)