Kaut arī tradicionāli priekšvēlēšanu periodā Latvijā iedzīvotāju noskaņojums kļūst cerīgāks, jaunākā «DNB Latvijas barometra» pētījuma rezultāti rāda, ka šopavasar kopējais nosakņojums turpina pasliktināties.
Šopavasar iedzīvotāju noskaņojums turpina pasliktināties (18)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šī gada pirmajos mēnešos audzis iedzīvotāju pesimisms saistībā ar iespējām atrast labu darbu, pasliktinājies arī valdības darba vērtējums, liecina jaunākais «DNB Latvijas barometrs».
Iespējamais skaidrojums kritiskajai attieksmei meklējams pētījuma rezultātos par to, kādas problēmas, pēc iedzīvotāju domām, valsts vadībai patlaban būtu jārisina prioritāri. Šajā sarakstā pārliecinoši dominē sociālo jautājumu (36%) un bezdarba problēmu risināšana (34%), kā arī kopējā dzīves līmeņa celšana (27%).
Sociālo jautājumu jomā «DNB Latvijas barometra» aptaujātie īpaši uzsvēruši nepieciešamību risināt pensiju sistēmas problēmas - 19% norādījuši pensiju paaugstināšanu, indeksāciju un līdzīgus jautājumus. 9% atzīmējuši nepieciešamību paaugstināt pabalstus, 6% - atbalstīt ģimenes ar bērniem, piemēram, risinot bērnudārzu trūkuma problēmas vai palīdzot ar mājokļa iegādi.
Otra nozīmīgākā lieta, kas, pēc respondentu domām, jārisina valdībai, ir bezdarba mazināšana, tostarp jaunu darba vietu radīšana (31%). Turklāt aptaujātie nevis vienkārši norādījuši uz darba vietu trūkumu, bet uzsvēruši, ka pietrūkst tieši labi apmaksātu darba vietu.
Tikmēr dažādi ar dzīves līmeņa celšanu saistīti jautājumi aptaujāto vidū ir trešā aktuālākā pozīcija. Piektdaļa jeb 21% aptaujāto norādījuši, ka nepieciešams paaugstināt algas, 6% atzīmējuši nepieciešamību cīnīties ar nabadzību un uzlabot iedzīvotāju labklājību, lai varētu dzīvot, nevis izdzīvot, un lai iedzīvotāji paliktu Latvijā, nevis pārceltos citviet.
Ar labklājības celšanu un iespējām «dzīvot, nevis izdzīvot» saistīta arī nākamā biežāk minētā problēmu grupa - 20% aptaujāto norādījuši, ka valdībai prioritāri jārisina dzīves dārdzības un inflācijas jautājumi. Iedzīvotāji aicina samazināt cenas veselības aprūpei (7%) un medikamentiem (3%), komunālajiem pakalpojumiem (5%), augstākajai izglītībai (3%), kā arī izglītībai kopumā (1%).
Lai arī 60% aptaujāto valsts pašreizējo ekonomisko stāvokli uzskata par sliktu, ekonomiskās problēmas valdības dienaskārtībā nav norādītas kā augstākā prioritāte - tās kā steidzami risināmas minējuši 18% aptaujāto. Šai kontekstā iedzīvotāji aicina atjaunot un attīstīt ražošanu un rūpniecību (9%) un atbalstīt uzņēmējdarbību (6%). Atbalsts rūpniecības un uzņēmējdarbības attīstībai nereti tiek saistīts tieši ar jaunu darbavietu radīšanu, tostarp iedzīvotāji norādījuši, ka nepieciešams «atjaunot ražošanu ar labām darba vietām un pienācīgu atalgojumu» un «atbalstīt uzņēmējus, lai tie rada darba vietas».
Līdzās jau minētajiem jautājumiem iedzīvotājus satraukusi arī valsts finanšu politika (16%). Visbiežāk norādīts uz nepieciešamību samazināt nodokļu slogu (11%), tostarp strādājošajiem un uzņēmējiem.
«DNB Latvijas barometra» pētījuma otrā daļa šoreiz veltīta iedzīvotāju uzskatiem par emigrāciju un iespējamo tautiešu atgriešanos Latvijā, tostarp par Ekonomikas ministrijas izstrādātā reemigrācijas plāna potenciālo efektivitāti. Plašāki pētījuma rezultāti un ekspertu secinājumi tiks publiskoti trešdien, 8.maijā.
Pētījuma datus komentējuši «DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Inese Kalvāne, sabiedriskās politikas centra «Providus» pētniece, Ekonomikas ministrijas Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādes darba grupas vadītāja Dace Akule, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra «SKDS» sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode, kā arī citi eksperti.
«DNB Latvijas barometrs» ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.