/nginx/o/2021/10/14/14137555t1h978c.jpg)
Pērn valsts svētkos valsts prezidents Andris Bērziņš iešāva sev kājā ar īpaši iedvesmojošu «18.novembra apsveikumu mūsu tautiešiem ārvalstīs». Tā nebija pirmā reize. Diemžēl tā nebija arī pēdējā - šodiena atnesa jaunu sēru vēsti.
Prezidents Bērziņš: Turkmenistānā cilvēki ir brīvi, jo brīvi pārvietojas starp kalniem un jūru (1061)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Intervija ar prezidentu Andri Bērziņu. LR1 raidījums «Krustpunktā», 20.maijs (par Turkmenistānu klausieties no 49. līdz 53. minūtei).
Žurnālists: Ko jūs secinājāt no Turkmenistānas vizītes?
Bērziņš: «Secināju, kā ... ir tur ... mums ... pie mūsu sasniegtā līmeņa ... ir mums ... pietiekami ļot' ... pat, es teiktu, pat ļoti lielas iespējas izmantot savu sasniegto līmeni, lai mēs varētu, nu, pelnīt uz tā. It sevišķi izglītībā.»
Žurnālists: Vairāk draudzēties ar viņiem?
Bērziņš: «Nē, nu, meklēt veidus, kā sadarboties. Tas, ko kurš par draudzību uzskata.»
Žurnālists: Bet Turkmenistānā ir autoritārs režīms, tur nav demokrātija.
Bērziņš: «To, uz to var skatīt ... es izdomāju, ka katrā situācijā ir ... irā pavisam cits veids ... un tur uz šobrīd', skatoties uz oficiāliem skaitļiem, kad bezdarbs ir 60. Vai viņš ir bezd... vai viņš ... vai to uzskatīt par bezdarbu, ja, tas ir cits jautājums, ka cilvēki ir brīvi ... nū, pārvietojās starp kalniem un Kaspijas jūru dažādos laikos, piekopjot vēl ... to ... ē, veco dzīves veidu.»
Putina Krievija nav tik liels drauds, cik prezidentbērziņveidīgie
LR1 raidījuma «Krustpunktā» klausītāja uzdod jautājumu prezidentam: «Pēc svētdienas sižeta (LTV De facto, 19.maijs – aut.) mūs pārņēma šausmas, mēs noskatījāmies... krievu jaunieši tiek apmācīti Maskavā. Vai tas nav apdraudējums Latvijas valstij? Tas ir patiesībā ļoti nopietni, tam neviens uzmanību nepievērš?»
Prezidents atbild: «Tur jums ir taisnība, kad šīs te iespējas vajadzētu nodrošināt mūsu zemē. Un tādas iespējas ir, viņām tikai vajag piegriezt ... pietiekami uzmanību, tas varētu mierīgi notikt šeit, un tad atkristu tādas...»
Ir bezjēdzīgi analizēt prezidenta sacīto, tāpat gudri netiksiet - par Bērziņa domu graudiem matus lai sev plēš viņa padomnieku komanda. Pērn manis uzdotais jautājums, kā viduvējība kļuva par Latvijas valsts prezidentu - vai viņš ir politiskās virtuves ģēnijs, sistēmas kļūda vai marionete citu rokās – ir jau vairākkārtīgi atbildēts un papildu skaidrojumus neprasa.
Šokējošs ir kas cits, jo atkārtosies arī 1.jūnija pašvaldību vēlēšanās: nav izšķirīgi, kādā veidā un apjomā Rīgas Domes nodibinājums «Rīgas Tūrisma attīstības birojs» atbalstīja mūsu jauniešu, skolēnu smadzeņu skalošanu Latvijai klaji nedraudzīgajā Putina vasaļvalstībā – mūsu pašu vienaldzība, neinformētība un kuslums vienmēr ir bijis un būs lielāks drauds Latvijai nekā apzināta kaitniecība. Tādēļ Maskavas «maigās varas» politika ir tik stipra, cik mēs atļaujamies būt vienaldzīgi pret savu un savas valsts nākotni.
Pārfrāzēšu LR1 klausītājas teikto par Kremļa «maigās varas» apdraudējumu Latvijai: Mani pārņem šausmas, prezidentam Andrim Bērziņam paverot muti. Kamēr valsts vadošos amatos tieši (parlaments) vai netieši (valdība, prezidents) iecelsim politiķus, kuriem pat mātesvalodā ir grūti skaidri un bez aplinkiem argumentēt savu viedokli, tikmēr
neceriet, ka šādi politiķi ir spējīgi aizstāvēt mūsu Latvijas intereses un teritoriālo drošību ar vienīgo ieroci, kas mums kā mazai, bet lepnai tautai ir visstiprākais – galva uz pleciem.