Latviešu Norvēģijā kļūst arvien vairāk. Tāpēc portāls TVNET lūdza katoļu priesteri Ilmāru Tolstovu dalīties iespaidos par Norvēģijā dzīvojošo latviešu dzīvi. Maz ticams, ka daudzi no viņiem atgriezīsies Latvijā.
Daudz Norvēģijas latviešu neatgriezīsies dzimtenē (864)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kad un kāpēc devāties pie Norvēģijas latviešiem?
Jau ilgāku laiku daži katoļi pulcējās kopā Oslo pilsētā uz kopīgām lūgšanām lūgšanu grupā. Tad šīs grupas vadītājai Baibai radās ideja uzaicināt priesteri no Latvijas, līdzīgi kā to dara citu tautību katoļi. Viņa uzrakstīja vēstuli arhibīskapam, un saistībā ar to, ka esmu teoloģijas studijās Polijā, arhibīskaps piedāvāja man šo misiju un es piekritu. Pirmo reizi biju marta vidū un tagad biju otro reizi maija beigās.
Ar kādām emocijām un kā viņi jūs uzņēma? Vai priecājās par latviešu mācītāju?
Protams, priecājās. Pirmo reizi martā uz dievkalpojumu sanāca ap 15 cilvēku, arī šoreiz bija tikpat. Tomēr šoreiz man bija iespēja paviesoties pie latviešiem, kas strādā celtniecības jomā, un reāli satikt un parunāties ar viņiem. Daudz ir katoļu no Latgales, kuriem bija dažādi jautājumi par ticības lietām.
Kāds radās priekšstats par latviešiem Norvēģijā? Vai kristieši ir integrējušies vietējās draudzēs vai vairāk turas savrup?
Latviešu Norvēģijā iebrauc aizvien vairāk.
To saka daudzi, kurus es satiku. Brauc arī no Latgales. Ir cilvēki, kas garīgās dzīves jautājumus risina arī vietējās norvēģu katoļu draudzēs. Uzzināju, ka viens pāris no Latvijas laulībām gatavojas Norvēģijā, bet pašas laulības būs Latvijā. Tie, kas zina valodu, lēnām iejūtas vietējās draudzēs. Grūtāk ir tiem, kas nesen ir atbraukuši. Tomēr daudzi dievkalpojumus latviešu valodā izmanto kā vēl vienu iespēju satikties un parunāt savā valodā starp savējiem, jo pēc katra dievkalpojuma ir satikšanās.
Rakstāt: «Esot Norvēģijā un tiekoties ar latviešiem, ir skaidrs, ka daudzi no viņiem uz Latviju maz ticams, ka atgriezīsies.» Kāpēc tik skarbs secinājums?
Ir vairāki pētījumi, kas norāda, ka tikai maza daļa no tiem, kas izbrauc, atgriežas atpakaļ savā mītnes zemē. Bērni ļoti ātri integrējas jaunajā vidē, un līdz ar to,
jo ilgāk dzīvo kādā zemē ārpus Latvijas, jo mazāka iespēja, ka notiks atgriešanās.
Bet starp sastaptajiem ļaudīm bija arī cilvēki, kuri teica - mēs noteikti atgriezīsimies. Tas priecē.
Kā jums šķiet, kāds bijis galvenais Latvijas pamešanas iemesls? Jūs rakstāt: «Latvieši Norvēģijā saka, ka viņi būtu gatavi Latvijā strādāt par mazāku atalgojumu, bet vēlas cilvēka cieņai atbilstošu attieksmi no valsts.» Cik svarīga, jūsuprāt, ir valsts attieksme pret pilsoņiem?
Jā, daudzi uzsvēra - tad, kad viņiem dzīve sagriezās ar kājām gaisā, kad sākās problēmas un tās nebija tikai materiālās, tad viņi tika savā veidā «izspiesti no Latvijas». Valsts, sabiedrība ir ļoti inerta, lai palīdzētu otram.
Liels individuālisms un maz rūpju par sociālo taisnīgumu un kopējo labumu.
Norvēģijā ir ļoti jūtama kristīgās sabiedrības ietekme. Kristietība, īpaši jau luteriskā baznīca, kas izsenis ir galvenā kristīgā konfesija, veicināja cieņu pret katru cilvēku neatkarīgi no viņa statusa sabiedrībā. Līdz ar to Norvēģijā nav jūtamas tik lielas atšķirības starp turīgo un nabadzīgo slāni. Gan progresīvā nodokļu sistēma, gan valsts sociālā politika veicina ikviena cilvēka cieņu.
Protams, mēs varam iebilst: «Viņi ir bagāti, viņiem ir nafta utt.» Tomēr cieņa pret cilvēku nav saistīta ar naudas daudzumu, bet attieksmi. Domāju, ka mūsu zemē tieši komunistiski - ateistiskā sistēma atstāja savu nospiedumu sabiedrībā, kur cilvēks netika uzskatīts par vērtību, par personību, bet tikai par sistēmas «blakusproduktu».
Norvēģijas pētniece Līne Eldringa intervijā TVNET atzina, ka daudz iebraucēju, tostarp latvieši, ir gatavi Norvēģijā strādāt par zemāku algu un pat neoficiāli. Kā jums liekas, cik būtisks aizbraukšanas faktors ir finansiālās rūpes?
Uz šo jautājumu man ir grūti atbildēt, jo Norvēģijā esmu bijis tikai divas reizes un man nav tik plašas informācijas. Bet skaidrs, ka daudziem, kas brauc uz Norvēģiju, ir svarīgi atmaksāt neapdomīgi paņemtos kredītus vai iekrājušos parādus. Tomēr ir arī tādi cilvēki, kuri vēlas iepazīt savā dzīvē ko jaunu, tādēļ viņi brauc.
Vai esat iecerējis arī turpmāk apmeklēt Norvēģijā dzīvojošos latviešus? Ko uzskatāt par šo apciemojumu lielāko ieguvumu?
Sākot ar septembri, katoļu dievkalpojumi, Svētās Mises notiks katra mēneša otrajā svētdienā kādā no Oslo katoļu baznīcām. Visi ir aicināti apziņot savus tuviniekus, radus un paziņas, lai būtu iespēja satikties un kopīgi veikt šo kalpošanas darbu.
Mans galvenais uzdevums ir apzināt katoļticīgos latviešus Norvēģijā un arī palīdzēt īpaši sakramentālās aprūpes jomā - jautājumi, kas skar kristības, pirmo Komūniju (iesvētības), laulības, grēksūdzes un slimnieku sakramenti. Sīkāka informācija būs atrodama manā blogā kalpotajs.blogspot.com un arī Feisbukā lapā: Norvēģijas katoļticīgie latvieši.
Vēl tikai vēlējos piebilst, ka Norvēģijā strādājošie latvieši lūdza pateikt visiem: lūdzu,
ja iespējams, palieciet dzimtenē, bet, ja braucat - tad tikai kopā visa ģimene.
Ļoti daudziem, kuri atbrauca vieni strādāt, bet otra pusīte palika Latvijā, ir šķirtas ģimenes.
Vai arī Tev, TVNET lasītāj, ir pieredze ar darbu Norvēģijā?
Ja vēlies tajā dalīties, lūdzu, raksti uz e-pasta adresi lasitaji@tvnet.lv!
TVNET pastāstīs Tavu pieredzi arī citiem lasītājiem.