Uzvarētājos ieklausās un daudzi ņem par pilnu pēc panākumiem Rīgas pašvaldības vēlēšanās. Īpaši labi ir pamanāma šo politiķu uzsvērti tendenciozā retorika, cerot, ka uzvarētāju sacītais daudziem aizķersies atmiņā un vēlāk jau šķitīs neapstrīdams fakts. Tādēļ Nils Ušakovs un Andris Ameriks tagad dzied eirovīziju, teikdami, ka Rīgā pirmo reizi nav bijis etniskais balsojums. Kā ir patiesībā?
«Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās» - skan bēdīgi slavenais Kārļa Ulmaņa aicinājums atdot Latviju agresoram par velti, bez cīņas. Bezmugurkaulnieka «cīņas metodi» (jel piedodiet, vardes un citi divdabji) veiksmīgi adaptējuši Saskaņas centrs/GKR, tikai nu jau īstenā lielkrievu šovinistu stilā: «Nepretojies mums, tas ir bezjēdzīgi!» Šādi vārdi no šizofrēniķa Staļina mutes 1940.gadā piespieda Latvijas patvaldnieku samierināties ar šķietami nenovēršamo Latvijas okupāciju, jo, likvidējot demokrātiju, Ulmanis viens pats nebija spējīgs pieņemt vienīgo pareizo lēmumu – pretoties.
Šodien Latvija ir demokrātiska valsts ar izlīdzinātu varas pārstāvniecību, tādēļ SC/GKR bieds «nepretojies, mūsu ir daudz» vairs neiedarbojas. Pēc nupat notikušajām Rīgas pašvaldības vēlēšanām diezgan droši var teikt, ka šis «mūsējo daudzums» nav mistisks, neizmērāms lielums, bet diezgan precīzs skaitlis – referendumā par otru valsts valodu tādu bija ~120 000 pilsoņu Rīgā. Pieliekam klāt divus tūkstošu desmitus bezmaksas transporta slavinātāju, un 135 000 Ušakova/Amerika simpatizētāju ir kā uz delnas - trešdaļa no visiem balsstiesīgajiem Rīgā. Etniskais balsojums pārsteigumus neatnesa.
Saskaņas centra/GKR sastiķētais elektorāts Rīgā ir sasniedzis absolūto maksimumu, par spīti iztērētajiem Rīgas administratīvo resursu miljoniem, tai skaitā krievvalodīgajiem medijiem, pašvaldības uzņēmumiem, arī bezmaksas transportam utt. Šis fakts SC algotnim Jurģim Liepniekam noteikti rosina domāt par tankiem. Sagaidāms, ka vismaz līdz Saeimas vēlēšanām nākamgad Ušakova/Amerika duets Rīgā šeftēs vēl mērķtiecīgāk, lai šī uzvara abiem pilsētniekiem nebūtu pēdējā.
Panākumu atkārtot nebūs viegli, jo vieglprātīgā īstermiņa saimnieciskā politika Rīgai radījusi finanšu grūtības, ko nespēj sagremot pat saskaņas populisti. Rīga izdzīvos, Valsts kase palīdzēs. Tomēr jaunas finanšu investīcijas vitāli svarīgiem pilsētas attīstības projektiem nav un, par nožēlu mums, rīdziniekiem, nebūs pieejamas, kamēr maksāsim Dienvidu tilta 500 miljonu kredītu līdz pat 2024.gadam. Savukārt Rīgas Domei der ielāgot, ka pilsētas tēvu Minhauzena projekts - Ziemeļu tilts par 1 000 000 000 latu ir lemts neveiksmei, jo ir finansiāli nepamatots (lasi - pilsētai neizdevīgs).
Cilvēkiem ir apnicis balsot «pret»
«Saskaņas centra» atbalstītāju skaits Rīgā ir nemainīgi stabils un lieliski mobilizēts. Izbrīnu rada citādi domājošo katastrofāli zemā aktivitāte. Priekšvēlēšanu reklāmu ierobežojumi noteikti nespēlēja izšķirīgu lomu vēlētāju līdzdalības trūkumā. Arī korupcijas skandāli Rīgas Domē bija gana daudz un plaši atspoguļoti t.s. latviskajos medijos, sūdzēties par kaislību vai informācijas vakuumu nebija pamata.
VL/TB-LNNK (NA) tradicionālā bazūne «krievi nāk» parasti nespēj pulcēt nozīmīgu skaitu atbalstītāju, jo vairums cilvēku draudzējas ar galvu vairāk, nekā nacionālradikāļiem šķiet, lai tik viegli uzķertos uz vecā etniskā balsojuma āķa. Tomēr šoreiz partija Rīgā guva lieliskus rezultātus, bet tikai un vienīgi pateicoties Ēlertes kundzes aplam izvēlētajai retorikai, kas piedien nacionāļiem nevis «Vienotībai». NA baltais zvirbulis Baiba Broka diez vai būtu sevi tik veiksmīgi parādījusi, ja «Vienotības» līderis būtu kāds politiski simpātiskāks kandidāts vājās un acīmredzami nepiemērotās Sarmītes Ēlertes vietā. «Vienotības» sliktais starts Rīgā var partijai dārgi maksāt, ja vien «Vienotības» izvēle pamest Sarmīti Ēlerti saplosīšanai nebija iepriekš izplānota Quid pro quo taktika. Pašlaik gan vairāk šķiet, ka tā bija iesūnojušas varas partijas arogance.
Varbūt cilvēkiem ir apnicis balsot «pret», viņi grib būt «par» labāku nākotni, par biezāku maciņu, par kompetentāku galvaspilsētas vadību, par labākiem ceļiem utt. Ja tā ir augoša tendence, tas ir apsveicami, jo vismaz kāda daļa sabiedrības izvēlas redzēt tālāk par saremontētiem iekšpagalmiem, dzīvot ilgāk par vienu bezmaksas braucienu sabiedriskajā transportā, bet Ziemeļu šķērsojuma miljardu redz ieguldītu Rīgas pilsētas kultūrvides attīstībā.
Aiz kalniņa dūmi kūp...
Rīgas uzvarētāji var palikt vienīgie, kas grib palikt savās vietās, lai viss paliktu savās ierastajās vietiņās un iesildītajās kabatās. Citādi domājošiem un politiskajiem oponentiem ir atlicis pavisam maz laika piedāvāt ticamu un jēdzīgu platformu t.s. centrisko partiju kopīgam startam Saeimas vēlēšanās. Dzīvosim redzēsim.
/nginx/o/2021/10/14/14137555t1h978c.jpg)
