Latvijas Jauno zinātnieku apvienība ir gatava dot savu ieguldījumu Latvijas zinātnes pārvaldības uzlabošanā, lai ilgtermiņā kompensētu pēdējo gadu desmitu radītās traumas un deformācijas. Jaunie pētnieki vēlas darboties, lai vismaz mazinātu Latvijas relatīvo atpalicību Eiropas Savienības zinātnes telpā. Taču, lai tas notiktu, vajadzīga arī nekavējoša Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcība.
Pavisam nesen jauno zinātnieku apvienības pārstāvji tikās ar IZM vadību.
Pēc tikšanās zinātniekiem radušās cerības, ka viņos beidzot sāk ieklausīties.
«Zināmas cerības ir.. Tikšanās bija patiesi konstruktīva, mēs iesniedzām savu ideju sarakstu. Tas ir nonācis līdz ministram, kurš personīgi ir izteicis vēlmi ar mums tikties. Jau jūlijā. Tā kā beidzot sāk ieklausīties,» pēc sarunas ar IZM vadību portālam TVNET sacīja Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvis Gatis Krūmiņš. «Labā ziņa ir tā, ka
šogad ministrija vismaz naudu pieprasa papildus nākamajam gadam
bāzes finansējumam, laikam 21 miljonu, kas, protams, ir nereāla summa, bet vismaz pieprasa.
Problēma tā, ka ne iepriekšējais, ne šis ministrs īsti nav bijis zinātnē iesaistīts un neizprot tās jēgu, lomu un funkcionēšanu,» viņš raksturoja esošo situāciju.
Krūmiņš saglabā optimismu un šobrīd vēl cer, ka jaunais izglītības ministrs ātri sapratīs situāciju un kaut ko darīs attīstības virzienā.
Uzraksta vēstuli ministram
Zinātnieku vēstulē izglītības un zinātnes ministram aprakstīti galvenie problēmjautājumi Latvijas zinātnē.
«Latvijas Jauno zinātnieku apvienība ir identificējusi vairākus Latvijas zinātnē aktuālus jautājumus, kuru risināšanu nepieciešams uzsākt nekavējoši.
Jo īpaši tas saistīts ar faktu, ka 2012. gada 20. decembrī Saeimā ir apstiprināts Nacionālās attīstības plāns 2014.-2020. (NAP), kurā īpašs uzsvars ir likts tieši uz strauju zinātnes, inovāciju un augstākās izglītības attīstību, kas varētu kalpot kā viens no «ekonomiskā izrāviena» pamatiem. Pie tam
spēcīga fundamentālā un pielietojamā zinātne dod būtisku pienesumu arī augstskolu attīstībā.
Diemžēl jāsecina, ka līdzšinējā valsts politika zinātnes un inovāciju jautājumos nav virzīta uz šī mērķa (uz zinātnes un inovācijām balstīts ekonomiskais izrāviens) un NAP noteikto rādītāju sasniegšanu.
Pie līdzīgiem secinājumiem ir nonākuši arī Technopolis pētnieki/ auditori savā zinātnes izvērtējuma starpziņojumā,» zinātnieki raksta.
Jāsāk darīt nekavējoši
Viņi vērš uzmanību uz atsevišķām pozīcijām, kam nepieciešams pievērst uzmanību un risināt nekavējoši. Šīs jomas ir:
1. Finansiālie aspekti (kopējā valsts finansējuma zinātnei un pētniecībai palielināšana, tanī skaitā stabila finansējuma doktorantiem un pēcdoktorantūras grantiem nodrošināšana);
2. Skaidru vienotu uz starptautisku ekselenci orientētu Latvijas zinātniskās darbības novērtēšanas kritēriju izstrāde (kas sekmētu starptautisku konkurētspēju un ES zinātnes resursu apguvi, tanī skaitā citējamības kritērija iekļaušana zinātnisko publikāciju izvērtēšanā (ņemot vērā atsevišķu nozaru citēšanas paradumu specifiku));
3. Zinātnes pārvaldības aspekti:
4. Latvijas zinātnieku pieejamības starptautiskās zinātniskās informācijas aprites avotiem paaugstināšana (valstiski nodrošinot pieeju zinātniskās periodikas elektroniskajām datu bāzēm);
5. Latvijas zinātnes informatīvo un komunikatīvo aspektu stiprināšana (vienotas Latvijas zinātnes datu bāzes un informatīvā portāla izveide; zinātnes un augstākās izglītības kā valstiski svarīgu vērtību popularizēšana Latvijas sabiedrībā, kā arī tās sasniegumu reklāma ārzemēs, lai sekmētu zināšanu un augstākās izglītības eksportu).
Kā uz zinātni skatās jaunais ministrs?
Pēc sarunas ar jaunajiem zinātniekiem, portāls TVNET uzrunāja arī nesen izglītības un zinātnes ministra amatā apstiprināto Vjačeslavu Dombrovski, lūdzot sniegt viņa redzējumu par zinātni un jaunajiem zinātniekiem Latvijā.
Viņš norādīja, ka saskaņā ar IZM Augstākās izglītības un zinātnes attīstības pasākumu plānu 2013.gada 2.pusgadam un 2014.gadam tiek plānots veidot jaunu promocijas sistēmu - doktorantūras līmeņa studijās tiek noārdītas institucionālās robežas.
Tas nozīmē, ka tās tiek īstenotas aktīvā sadarbībā starp universitātēm un zinātniskajiem institūtiem.
Vienotus kvalitātes standartus nodrošina viena promocijas padome katrā zinātnes nozarē. Kā arī
plānots pakāpeniski pāriet uz pilnīgu doktorantūras finansējumu no valsts budžeta.
Tāpat IZM ir izveidota darba grupa «Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam projekta izstrāde», kuras mērķis ir apspriest prioritāro zinātnes virzienu fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšana 2014. - 2017.gadam.
Šī politikas plānošanas dokumenta sagatavošanas un pieņemšanas gaitā plānotas plašas diskusijas un visu ieinteresēto pušu iesaiste un līdzdalība.
Piedāvā galvenos virzienus
Šobrīd ministrija apspriešanai piedāvā sešus prioritāros zinātnes virzienus.
Tie ir: 1.Enerģija un vide. 2.Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas 3.Sabiedrības veselība 4.Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana. 5.Valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība. 6.Letonika. Jaunajās politikas iniciatīvās
ministrija nākamajam gadam ir pieprasījusi papildus 28,7 miljonus latu
gan zinātnes bāzes finansējumam, gan fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem un citiem mērķiem, lai nodrošinātu zinātnes nozares attīstību un veicinātu tautsaimniecības izaugsmi.
Kā naudu sadalīs? Vērtēs, vai jaunie iesaistīti
Ministrs solīja, ka, lemjot par finansējuma piešķiršanu konkrētās programmās, tiks ņemti vērā vairāki principi, tajā skaitā, to, vai programmas īstenošanā ir iesaistīti jaunie doktori un zinātnieki.
Īstenojot pētījumus, svarīga ir ne tikai eksistējoša, reāli apgūstama niša un pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem iekšējā tirgū un labvēlīgas prognozes iespējai darboties ārējā tirgū, kā arī augsta konkrētās nozares/virziena produktu un pakalpojumu pievienotā vērtība, bet arī cilvēku resursu atjaunošana.
Līdz gada beigām tiks pabeigts Ziemeļu Ministru padomes veiktais Latvijas zinātnes izvērtējums. Pirmās izvērtējuma atziņas jau ir saņemtas, un tās norāda, ka
nesen doktorantūru absolvējušie pilda svarīgu vidējā menedžmenta funkciju zinātnē,
un ir svarīgi paaudžu nomaiņai. Struktūrfondu plānošanas periodā 2014.-2020.gadam plānota speciāla programma šo zinātnieku atbalstam, paredzot individuālu grantu piešķiršanu jaunajiem zinātniekiem pēcdoktorantūras pētījumiem, Dombrovskis pauda.
Portāls TVNET jau ziņoja par Latvijas jauno zinātnieku bažām par esošo situāciju un zinātnes nākotni. Palikuši bez finansējuma, pētnieki brīdināja par katastrofu nozarē.
