Par maksātnespējīgu pasludināta sieviete nekādi nevar vienoties ar banku, ka viņa paliek dzīvot savā līdzšinējā dzīvoklī. Parādniece ir gatava bankai maksāt lielāku summu nekā iepriekš, taču banka atsakās vienošanos slēgt. Juristi norāda, ka vienojoties banka varētu atgūt visu savu naudu un procentus, neizliekot parādnieku «uz ielas», taču kredītiestāde tā nerīkojas. Kāpēc banka pamet cilvēku «zem riteņiem»?
Pasludina maksātnespēju
Pavasarī tika pasludināts fiziskas personas maksātnespējas process. Vienīgais nodrošinātais kreditors maksātnespējas procesa ietvaros ir viena no Latvijā lielākajām bankām, kuras prasījums nodrošināts ar hipotēku uz parādniekam piederošu dzīvokli Rīgā.
Nekustamais īpašums, ar kuru nodrošināts kreditora prasījums, parasti tiek pārdots piespiedu izsolēs maksātnespējas procesa ietvaros. Tomēr Maksātnespējas likuma 148.pantā paredzēts, ka kreditors un parādnieks var vienoties par parādnieka vienīgā mājokļa saglabāšanu. Rezultātā nekustamais īpašums netiek pārdots maksātnespējas ietvaros, bet parādnieks katru mēnesi maksā nodrošinātajam kreditoram noteiktu summu par īpašuma izmantošanu. Šie maksājumi tiek turpināti arī pēc maksātnespējas procesa beigām līdz brīdim, kad pilnībā segts prasījums.
Ņemot vērā, ka personai piederošais dzīvoklis ir tās vienīgais mājoklis, kā arī tas ir būtiski nepieciešams, lai iespējami efektīvi varētu veikt pašnodarbinātas personas darbību,
persona vērsās bankā, lai uzzinātu iespējas noslēgt vienošanos par mājokļa saglabāšanu.
Banka nepiekrīt
Sākotnēji tika sniegta informācija, ka banka šādas vienošanās parasti neslēdz, tomēr persona var iesniegt motivētu iesniegumu. Iesniegums tika sagatavots, īpaši uzsverot, ka tieši kreditoram šādas vienošanās noslēgšana ir izdevīga. Tomēr uz iesniegumu persona saņēma atbildi vienā teikumā – banka nepiekrīt slēgt vienošanos. Nekādi paskaidrojumi vai atteikuma iemesli bankas atbildē netika minēti.
Vēlāk bankas pārstāvis personai ir norādījis, ka šādas vienošanās banka nekad neslēdz neatkarīgi no apstākļiem.
Faktiski maksātnespējīgo fizisko personu iesniegumi nemaz netiek izskatīti.
Abpusēji izdevīgi
Izvērtējot šādas vienošanās būtību, ir iespējams nosaukt vairākus iemeslus, kādēļ ne vien parādniekam, bet arī kreditoram tā ir izdevīga. Proti, kreditoram ir garantija saņemt sava prasījuma pilnīgu apmierinājumu, likumā ir paredzēti aizsardzības līdzekļi pret parādnieka nemaksāšanu, turklāt pēc maksātnespējas procesa beigām kreditors ne vien nezaudē prasījuma tiesības, bet tam ir iespējams pat gūt papildus pelņu, nosakot parādnieka pienākumu maksāt kapitāla lietošanas procentus.
Neskatoties uz šiem vai kādiem citiem apstākļiem,
dažas bankas Latvijā pat neapsver iespēju slēgt šādas vienošanās.
Kā konkrētajā gadījumā personai norādījis bankas pārstāvis, saskaņā ar bankas politiku vienošanās par mājokļa saglabāšanu nekad netiek slēgtas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, rodas jautājums, vai Maksātnespējas likuma 148.pantā ietvertais mehānisms personas tiesību aizsardzībai vispār ir realizējams un kāds ir bijis banku lobijs konkrētā regulējuma pieņemšanā. Viens no galvenajiem jaunā Maksātnespējas likuma pieņemšanas iemesliem bija Latvijas valdības un Pasaules Bankas parakstītais aizdevuma līgums un starptautisko aizdevēju prasības aizdevuma izsniegšanai.
Visticamāk, starptautisko aizdevēju prasība bija nodrošināt fiziskas personas tiesības uz mājokli maksātnespējas procesā, taču likumā personas tiesību aizsardzības līdzeklis ir tikai formāls. Praksē tas ir izdevīgs nevis parādniekam, bet kreditoram.
Normas ir formulētas tā, lai kreditoram nebūtu pienākuma pat atbildēt uz personas iesniegumu.
Iespējams, persona ir vērsusies tiesā ar pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu ar cerību, ka, izmantojot Maksātnespējas likuma 148.pantā ietverto tiesību aizsardzības līdzekli, būs iespējams saglabāt tās vienīgo mājokli.
Tomēr likuma normas attiecība uz mājokļa saglabāšanu ir maldinošas, un pēc maksātnespējas pasludināšanas banka atteikusies iesaistīties sarunās par vienošanās noslēgšanu. Tā rezultātā personai, cenšoties aizsargāt savas tiesības uz mājokli, nākas ciest pretējas sekas – maksātnespējas procesa laikā tās īpašums tiek pārdots un persona zaudē savu vienīgo mājokli.
Ko saka juristi?
Savukārt zvērinātu advokātu biroja «Rasa un Ešenvalds» pārstāvji portālam TVNET norādīja, ka vienošanās par mājokļa saglabāšanu ļoti bieži ir vienīgais veids, kā kreditors var gūt savu saistību apmierinājumu pilnā apmērā.
Šādas vienošanās ietvaros nodrošinātais kreditors saņem ne vien regulārus maksājumus saistību segšanai, bet arī saglabā iespēju jebkurā brīdī parādnieka nemaksāšanas dēļ atkāpties no noslēgtās vienošanās un prasīt par nodrošinājumu kalpojošā nekustamā īpašuma pārdošanu gan maksātnespējas procesa ietvaros, gan pēc tā beigām.
Tātad kreditors ir pilnībā nodrošināts pret parādnieka nemaksāšanu. Turklāt kreditoram ir iespēja iegūt papildus peļņu, nosakot parādnieka pienākumu pēc maksātnespējas procesa beigām maksāt kapitāla lietošanas procentus.
Faktiski šāda vienošanās ir izdevīgāka tieši kreditoram,
jo parādniekam tie ir papildus izdevumi maksātnespējas procesa laikā un pēc tam, savukārt kreditoram – droša iespēja saņemt sava prasījuma pilnīgu apmierinājumu.
Līdz ar to nav skaidrs, kādēļ banka atsakās pat izskatīt kredītņēmēja iesniegumu, neapsverot potenciālos ieguvumus no šādas vienošanās noslēgšanas.
Advokātu birojā norādīja, ka šobrīd spēkā esošais Maksātnespējas likuma regulējums tik tiešām neuzliek kreditoram pienākumu izskatīt personas lūgumu noslēgt vienošanos par mājokļa saglabāšanu. Tomēr tas nenozīmē, ka šāda situācija ir pareiza. Ja reiz likumā ir ietverts kāds parādnieka tiesību aizsardzības līdzeklis, būtu jābūt iespējai to realizēt. Diemžēl banku noraidošās attieksmes dēļ personām šāda iespēja ir liegta.
Šobrīd ieteikums maksātnespējīgām fiziskām personām, kuras vēlas saglabāt vienīgo mājokli, ir vērsties pie kreditoriem, izskaidrojot šādas vienošanās izdevīgumu tieši kreditoram. Savukārt kreditoriem vajadzētu nopietni apsvērt iespējamos ieguvumus un riskus no vienošanās noslēgšanas. Izrādot pretimnākšanu parādniekam, kreditors iegūst sev finansiālu labu un sava prasījuma apmierinājumu, kas ir katra kreditora mērķis.
Likumdevējam Maksātnespējas likumā būtu jāietver skaidri kritēriji, kādos gadījumos maksātnespējīgās fiziskās personas mājoklis ir jāsaglabā.
Bankas vēloties stiprināt vienīgā mājokļa aizsardzības iespēja
Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) preses sekretāre Baiba Melnace, iepazīstoties ar šo situācijas aprakstu, norādīja, ka asociācija nevar komentēt konkrēto gadījumu, taču var sniegt informāciju par to, kā vispār Maksātnespējas likumā tika iekļauta norma par vienīgā mājokļa aizsardzību un kā tā transformējās, kā arī par aktuālajiem LKA priekšlikumiem grozījumiem maksātnespējas likumā, kuri paredz stiprināt vienīgā mājokļa aizsardzības iespējas, taču pagaidām nav guvuši deputātu izpratni un atbalstu.
Gatavojot jauno Maksātnespējas likumu (stājās spēkā 2010. gada novembrī), pamatkonstrukcija bija, ka maksātnespējīgā persona zaudē visu savu mantu, izņemot to, kas atrunāta Civillikuma pirmajā pielikumā, un nepietiekoši likumā atrunātu personīgo mantu, kas nepieciešama ienākumu gūšanai. 2009. un 2010. gada diskusijās pēc Saeimas atbildīgās komisijas sēžu protokoliem ir redzams, ka deputāti ar to bija domājuši
nepieciešamo transportu uz darba vietu, darba rīkus un instrumentus.
Piedāvājumu likumā noteikt iespēju saglabāt vienīgo mājokli iesniedza tieši asociācija. Tomēr šis piedāvājums apspriešanas gaitā piedzīvoja veselu rindu būtisku papildinājumu un izmaiņu. Vispirms bija prasība no pašvaldībām un namu apsaimniekotājiem, ka mājai vai dzīvoklim, kuri pieder maksātnespējīgai personai, nedrīkst būt komunālo maksājumu parādi – ne radušies pirms procesa, ne maksātnespējas procesa laikā. Tika panākts kompromiss, ka parādus, kas radušies pirms maksātnespējas procesa, tomēr varēs norakstīt, bet kārtējie maksājumi procesa laikā ir jāmaksā.
Nākamās pretrunas viedokļos parādījās jautājumā par administratoru atlīdzību. Pēc likuma uzbūves pamatatlīdzība administratoram veidojas no īpašuma pārdošanas. Ja tāda atlīdzība atkrīt (t.i., īpašumu nepārdod), tad process jāfinansē uz kāda cita rēķina. Valsts kategoriski iebilda, ka tie varētu būt valsts budžeta līdzekļi. Ne nodrošinātie, ne nenodrošinātie kreditori nepiekrita, ka procesa finansējums varētu notikt uz viņu atgūto līdzekļu samazināšanas rēķina. Problēma atrisināta netika, pieņemot, ka šādos gadījumos process tiek finansēts tikai no sākotnējās depozīta iemaksas, un līdz ar to pušu ieinteresētības līdzsvars šajā jautājumā tika izjaukts.
Nākamais problēmjautājums bija, kā noteikt taisnīgu atlīdzību nodrošinātajam kreditoram par viņam ieķīlātās mantas lietošanas turpināšanu. Vērtējot no šodienas situācijas,
jāsecina, ka pieņemtais risinājums nav dzīvotspējīgs.
Likumā tika ielikta formula, ka maksājumiem jāatbilst vidējai īres maksai tirgū par līdzīgu īpašumu. Pret piedāvājumu, ka ikmēneša maksai kreditoram būtu jāatbilst iepriekšējiem procentu maksājumiem, iebilda Kredītņēmēju asociācija.
Pret piedāvājumu, ka maksājumiem varētu piemērot Latvijas Bankas refinansēšanas likmi vai starpbanku tirgus likmi, iebilda Maksātnespējas administrācija, jo šīs likmes neraksturo ne īres tirgu, ne arī respektē nenodrošināto kreditoru intereses, jo tas samazinātu viņu atgūto līdzekļu summu.
Diemžēl formula par pielīdzināšanu īres tirgus maksai nedarbojas gan objektīvas informācija trūkuma pēc, gan tāpēc, ka pusēm var būt un ir dažādi priekšstati par taisnīgas īres maksas lielumu.
Diemžēl likumdevējs neparedzēja situāciju, kas notiek, ja puses nevienojas, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc kreditori izvairās no nokļūšanas šādu strīdu situācijā. Ja puses vienojas, to apstiprina tiesa, ja nevienojas, tālāka mehānisma nav. Turklāt
jau vairākus gadus īres maksa ir būtiski augstāka par kredītu procentu apjomu,
kas arī rada neloģisku situāciju. Ja jau parādnieks nav spējis tikt galā ar mazākiem maksājumiem, kā viņš varētu maksāt lielākus.
Konstatē virkni problēmu
LKA, uzraugot jaunā maksātnespējas procesa norisi, ir konstatējusi vēl virkni problēmu:
Neskatoties uz visiem iepriekš minētajiem riskiem, LKA arī uz Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas pašlaik tiek apspriesti Saeimā, ir iesniegusi veselu jaunu izstrādātu nodaļu par iespēju parādniekam arī maksātnespējas procesā saglabāt vienīgo mājokli, kur ir bijusi viņa deklarētā dzīves vieta. Būtiskākā izmaiņa ir noteikt, ka parādniekam ir ekskluzīvas tiesības izvēlēties minēto iespēju.
Deputātu diskusijai esam atstājuši iespēju noteikt kritērijus mājokļa lielumam un sankcijām, ja likuma nosacījumi netiek pildīti. Pilns priekšlikumu teksts ir atrodams Saeimas mājas lapā, likumdošanas datu bāzē pie «Grozījumi Maksātnespējas likumā». Tautsaimniecības komisijas speciālā darba grupa šos grozījumus neatbalstīja, tomēr LKA paredz tos aizstāvēt Tautsaimniecības komisijas sēdē, gatavojot likumu otrajam lasījumam.
