Noteiktie slimnīcu pakalpojumu tarifi nesedz reālās izmaksas (57)

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka intervijā laikrakstam «Neatkarīgā Rīta Avīze» stāstīja, ka starptautisko auditorfirmu veiktie pētījumi bija nepieciešami, jo pēdējo divu gadu laikā vislielāko finansējuma samazinājumu piedzīvojušas tieši lielās universitātes slimnīcas - Austrumu slimnīca un Paula Stradiņa slimnīca. Tas radīja vēlmi izpētīt, vai šādam finansējuma samazinājumam ir reāls pamats.

«»Delloite&Touche» pētījums salīdzina lielo slimnīcu situāciju Eiropā, jo pavīdēja doma, ka visās slimnīcās taču pakalpojumi izmaksā vienādi. Mums jau bija skaidrs, ka ir nereāli runāt par lielās valstiskās slimnīcas izdzīvošanu un pastāvēšanu, ja finansējums tiek piešķirts tikai nonivelētu tarifu līmenī. Pētījums parāda, ka medicīnas pakalpojuma tarifi ir nereāli, tie nesedz reālās izmaksas - finansējuma iztrūkums uz vienu pacientu ir aptuveni 100 lati. Ja ņem vērā, ka mums ir aptuveni 75 tūkstoši pacientu gadā, tad šāds līdzekļu iztrūkums pārvēršas lielos zaudējumos,» stāstīja Boka.

Viņš piebilst, ka ilgtermiņa plāni veselības aprūpē nekad nav sakrituši ar valsts investīcijām - sākot ar 2005.gadu, slimnīcās tika ieguldīti ievērojami līdzekļi to attīstībai - gan ar valsts galvotiem ERAF kredītiem, gan citādi. Tad, kad kaut kas ir attīstīts, tas būtu jāsāk lietot. Tomēr Latvijā tā situācija ir savādāka - tikko pabeidzām invazīvās kardioloģijas un invazīvās radioloģijas centru, kas bija kā iecere jau no 2006.gada - un, izrādās, pakalpojuma līmenis mums ir tieši 2 reizes samazināts.

«Tas rada neizpratni. Tas nav jautājums par to, vai kādam patīk vai nepatīk Viesturs Boka, tas ir jautājums par ilgtermiņa pēctecīgu attīstības politiku veselības aprūpē, kuras vienkārši nav pēdējos 10 gadus,» atbild Boka.

Pēc viņa domām, tas, ka tagad veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, slimnīcu izvietojumu un finansējumu pielāgo Latvijas apdzīvoto vietu kartei, esot pilnīgi aplami. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, iedzīvotāju blīvumu - nekur pasaulē nepastāv nopietna slimnīca 20 000 iedzīvotāju.

«Mūsu tradīcijas un cilvēku vēlmes spiež politiķus pieņemt tādus lēmumus, kā viņi pieņem - salāgojot cilvēku vēlmes, nevis patiesās vajadzības. Nāk vēlēšanas - un politiķi nodrošina, lai cilvēkiem tuvumā ir slimnīca. Bet tā nav vajadzība, tā ir vēlme! Vajadzība ir saņemt kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu, un to var saņemt tikai lielā, moderni aprīkotā slimnīcā! Reāli vienas slimnīcas rentabilitāte ir uz 250 000 iedzīvotāju,» atzīst Boka.

Boka nesaprot, ka ne Nacionālais veselības dienests, ne Veselības ministrija nevēlas pamanīt lielo universitātes slimnīcu valstiskās funkcijas un tām nepieciešamo finansējumu - pat neraugoties uz to, ka paši sūta aptuveni 50 uzaicinājumus mēnesī piedalīties ekspertīzēs, darba grupās.

«Austrumu slimnīcā ir neatliekamās palīdzības centrs - ļoti augstā līmenī, pat poļu kolēģi atzinuši, ka viņiem tāda valstī nav, ar lielisku spēju reaģēt katastrofu situācijās, - bet finansējums tam ir lokālo slimnīcu līmenī! Vēl trakāk - pateicoties mūsu darbam un tehnoloģijām, no katriem 200 atvestajiem pacientiem paliek slimnīcā 37%, un attiecīgi apmaksā mums tikai šo 37% ārstēšanu, pārējiem sniegto medicīnisko palīdzību, ambulatoro aprūpi vispār neņemot vērā un neapmaksājot vai pārliekot uz plānveida ambulatorās un dienas stacionāru finansēšanas sadaļu, kas noved pie tā, ka uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem universitātes slimnīcā rinda ir 3 līdz 4 mēneši,» stāsta Boka.