62 000 Latvijas vīriešu pēc 30 (bez bērniem un kuri nedzīvo reģistrētā/nereģistrētā laulībā), joprojām dzīvo pie saviem vecākiem un palielinās bezbērnu ģimeņu skaits – šie ir daži no datiem, ko 2011.gada tautas skaitīšanas laikā ieguvusi Centrālās statistikas pārvalde (CSP). TVNET uzrunāja socioloģijas ekspertus un sabiedrībā pazīstamas personas, no kuriem lielākoties izskanēja viedoklis - viens no demogrāfijas problēmu cēloņiem ir ģimenes dzīvei nobriedušu vīriešu trūkums.
Bērnu skaits ģimenēs samazinās visā Eiropā, un vairāk kļūst arī bezbērnu ģimeņu. Stradiņa Universitātes sociālantropologs Klāvs Sedlenieks sarunā ar TVNET norāda uz tendenci, ka šobrīd jaunie pāri ir mierā ar «minimālo programmu» – proti, viņiem pietiek ar vienu pēcnācēju, lai «izpildītu» savu misiju sabiedrībā. «Katrs bērns tomēr ir tāda ekskluzīva izrādīšanās. Tas dārgi maksā,» viņš paskaidro.
Tomēr skaidri redzams, ka, turpinoties šai tendencei, Latvijas sabiedrība vienkārši novecos un tas notiek jau tagad. Sociologs un pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš zemo dzimstību, kas nesedz pat mirušo cilvēku skaitu, sauc par valstiski fundamentālu problēmu – sabiedrība acīmredzami ir izdarījusi nepareizo izvēli un ievēlējusi politiķus, kuri «runā daudz, bet dara ļoti maz vai nemaz».
Vēlme «pabaudīt dzīvi» ilgāk ir riskanta
TV un radio ētera personība Baiba Sipeniece-Gavare bezbērnu ģimeņu skaita palielināšanos TVNET skaidro ar vēlmi pēc iespējas ilgāk baudīt «bezbēdīgo dzīvi». Šā iemesla dēļ bērnu radīšana tiek atlikta, bet brīdī, kad cilvēks sev šķietami ir nodrošinājis labklājību un ir nobriedis veidot ģimeni, viņa ķermenis nereti tam vairs nav gatavs.
«Cilvēks savā saknē ir iekodēts, lai radītu pēcnācējus un par viņiem rūpētos. Gandrīz tikai tajā brīdī viņā parādās visas cilvēciski labās īpašības, un beigās iznāk, ka tieši bērnos ir vislielākā jēga,»
viņa norāda un piebilst, ka tik mazai tautai kā Latvija šāds dzīvesveids ir pārāk riskants. Visi TVNET aptaujātie atzīst, ka visi no CSP publiskotajiem datiem savā starpā ir ļoti cieši saistīti. Viens no statistikas radītājiem bija nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru skaita palielināšanās no 6% (2000.gads) uz 13% pēc 2011.gada tautas skaitīšanas datiem. Mūsu uzrunātās personas piekrīt uzskatam, ka to izraisījusi rietumu kultūras adaptēšana arī Latvijas sabiedrībā.
Mammas aiz lielās mīlestības izveido nekam nederīgu vīrieti
Vadoties pēc šādiem uzskatiem, mūsdienu ģimenes pamatā ir mīlestība, tāpēc daudzi neredz vajadzību to vēlreiz apliecināt ar precēšanos, turpina Sedlenieks. Laulības reģistrēšana ir nepieciešama, lai varētu noteikt, kam ir tiesības uz bērniem, mantu un īpašumu, bet uz sabiedrības pastāvēšanu un demogrāfiskajiem rādītājiem tas iespaidu neatstāj, viņš uzskata. «Cilvēki miljoniem gadu ir dzīvojuši, izdzīvojuši un vairojušies bez reģistrētām laulībām.»
Runājot par sieviešu vēlmēm veidojot ģimeni, Sipeniece atzīst, ka klusībā uz bildinājumu cer daudzas, jo šis vīrieša žests nozīmē drošību un gatavību uzņemties rūpes. Iedzīvotāju skaita ziņā Latvijā statistika vīriešiem ir ļoti labvēlīga un daudzi, «nevēloties sadedzināt visus tiltus», var atļauties arī nereģistrēt laulību. Tomēr tas nav vīrišķīgi, norāda Sipeniece. Viņa novērojusi, ka dzīvojot nereģistrētā laulībā, sievietes bieži vien pārņem mātes funkcijas un vīrieši daudzas lietas uztver kā pašsaprotamas.
«Viņa kļūst par mammu, tikai gados jaunāku un pārpratuma pēc viņš ar viņu vēl piekopj dzimumattiecības,»
ironizē TV un radio ētera personība, aicinot daiļā dzimuma pārstāves apzināties savu vērtību.
Uz vīrišķības un brieduma trūkumu daļā Latvijas vīriešu norāda vēl viens no CSP konstatētajiem datiem – sasniedzot 30 gadu slieksni, pie vecākiem joprojām mitinās 62 000, kamēr sieviešu vidū šis skaitlis ir vairāk kā uz pusi mazāks – 28 000. Iespējams, daļu no statistikas varētu norakstīt uz to, ka šie cilvēki dzīvo patstāvīgu dzīvi, tikai nav deklarējušies pašreizējā dzīvesvietā, tomēr Sipeniece ir pārliecināta, ka cipari ir visai reāli.
Tas, ka šie trīsdesmitgadnieki tā arī nav kļuvuši pieauguši, viņasprāt nereti ir uz vecāku sirdsapziņas, kuri aiz lielās mīlestības nespējot laist savus bērnus lielajā dzīvē. «Tā rodas vesela suga vīriešu, kuri ir nekam nederīgi. Viņiem negribas uzņemties atbildību, apprecēties un radīt bērnus, jo uzreiz ir jāiespringst.» Protams, nevar izslēgt arī gadījumus, kad pieaugušie dzīvo pie vecākiem un rūpējas par viņiem, norāda Sedlenieks.
Sabiedrībā rodas neveselīga atmosfēra
TVNET uzrunātās personas ir vienisprātis - šis faktors iespaido demogrāfiju un sabiedrībā rodas neveselīga atmosfēra - paliek arvien mazāk vīriešu, kuri ir gatavi uzņemties atbildību par ģimeni. Sipeniece:
«Nejūtot tos alfa tēviņa fluīdus, sievietes kļūst arvien vīrišķīgākas. Viņām paliek bail un viņas pārņem vīriešu funkcijas, bet puiši, kas dzīvo pie mātēm veidojas memmīgāki. Viņus savā padusē pie krūts ir piespiedušas mātes, pārprastā mīlestībā.»
Pētījumu centra SKDS vadītājs Kaktiņš pieļauj, ka ne visa statistika ir pilnībā precīza – kopš 2000.gada, kad arī notika tautas skaitīšana, no Latvijas ir izbraukuši daudzi iedzīvotāji, bet ne visi ir deklarējušies ārvalstīs. Šis fakts bija ļoti uzskatāms pašvaldību vēlēšanās, pēc kurām tika kritizēta zemā balsotāju aktivitāte, kaut arī daudzi no viņiem, atrodoties ārpus valsts, nemaz tajās nepiedalījās. No tā secināms, ka proporcionāli šā brīža Latvijas iedzīvotāju daudzumam arī šiem skaitļiem ir jābūt mazākiem.
Viņš gan neslēpj, ka no vairākiem psiholoģijas speciālistiem izskanējis viedoklis par salīdzinoši vājajiem vīriešiem Latvijā: «Pēc gadiem viņiem vajadzētu būt nobriedušiem, bet savā prātā un apziņā viņi tādi nav.» Pētījumā iegūtie skaitļi un fakts, ka sieviešu, kas dzīvo pie vecākiem, ir krietni mazāk, viņaprāt, to tikai apliecina. «Lai izveidotos ģimene un tajā dzimtu vairāk nekā viens bērns, ir jābūt stipriem un nobriedušiem vecākiem,» rezumē Kaktiņš.
