Sprūdža bilance un liekuļu parāde (206)

Patiesībā Sprūdža atkāpšanās ir tikai loģiska gan politiski, gan cilvēcīgi. Mediju un dažādu konkurentu sakurtās intrigas viņu acīmredzami dedzināja emocionāli. Sprūdžs izrādījās pateicīgs objekts, uz kuru savu žulti un naidu varēja izgāzt visi, kuru siltās vietas pie siles satricināja Zatlera rīkojums par Saeimas atlaišanu. Kaut gan Saeimu neatlaida ne Zatlers, ne Sprūdžs. To Satversmes noteiktajā kārtībā izdarīja pārliecinošs vēlētāju vairākums.

Pirmais Latvijas ministrs, kuram Latgale interesē vairāk nekā Kremlim

Sprūdžs reiz bija viens no tiem, kurš deva cerības, ka kaut kas var mainīties uz labo pusi. 2011. gada 25. oktobrī viņš kļuva par Valda Dombrovska valdības vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. 2013. gada decembrī viņš būs nostrādājis šajā amatā tikai mazliet vairāk nekā divus gadus. Šobrīd ir mazliet pāragri novērtēt viņa paveikto un nepaveikto. Tam nepieciešams ilgāks laiks. Tomēr šobrīd iezīmējas pāris ļoti būtiskas lietas, ko viņam izdevās iekustināt. Nenoliedzami ārkārtīgi svarīgas valstij. Tas nav mazs sasniegums, kur reformas biežāk nenotiek nekā notiek.

Sprūdžs jau pirmajos savos darba mēnešos lielu uzmanību pievērsa agrāk faktiski novārtā pamestajai Latgalei. Iepriekšējo valdību laikā tā bija slīgusi depresijā un kļuvusi par iekārojamu vietu dažādiem ekstrēmistiem un pat pusjukušiem separātistiem. Sprūdžs šai problēmai ķērās klāt faktiski nekavējoties - pirmie priekšlikumi bija gatavi jau dažus mēnešus pēc stāšanās amatā - 2012. gada sākumā.

Latvijas apstākļiem neparasti ātri tika sasniegti arī pirmie rezultāti. Nesen Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvji publiski atzina: «Edmunds Sprūdžs ir pirmais pašvaldību lietu ministrs, kas Latgales pašvaldībām ir izcīnījis un nodrošinājis unikālu iespēju pašām aktīvi darboties un realizēt savos attīstības plānos apstiprinātās prioritātes. (..) Šogad Rīcības plāna ietvaros tiek realizēti vērienīgi uzņēmējdarbības un energoefektivitātes pasākumu infrastruktūras uzlabošanas darbi Daugavpils un Rēzeknes pilsētā, kā arī Preiļu, Balvu, Ludzas, Krāslavas, Līvānu, Daugavpils un Rēzeknes novados par kopējo summu vairāk nekā 35 miljoni latu.» Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs aģentūrai LETA atzina: «Salīdzinājumā ar saviem priekšgājējiem Sprūdžs bijis ministrs, kas ar pašvaldībām runājis nevis no priekšnieka un padotā pozīcijas, bet gan kā līdzīgs ar līdzīgu. Brīžam viņš ir bijis arī vienīgais pašvaldību aizstāvis.»

Būtībā Sprūdžs ar savu enerģiju un aktivitāti deva ievērojamu impulsu Latgales ekonomiskai un emocionālai atdzimšanai. Tas ir vērā ņemams sasniegums situācijā, kad Latgale bija kļuvusi par iecienītu ceļojuma mērķi dažādiem politiskajiem provokatoriem. Tādēļ mulsinošs šķiet varenā Abrenes aizstāvja Nacionālās apvienības līdera Raivja Dzintara nievājošais Sprūdža darba vērtējums. Viņš laikrakstam «Latvijas Avīze» teica: «Godīgi sakot, man nav daudz ko komentēt, jo būtiskus (Sprūdža) padarītus darbus ir ļoti grūti saskatīt.» Savādi, ka Dzintars nebija spējis pamanīt, ka beidzot Latvijas valdībā ir kāds, kurš Latgalei pievērš lielāku uzmanību nekā Kremļa emisāri.

Sprūdžs zaļās idejas un Latvijas vides tīrību tver nopietni

Otrs Sprūdža būtiskākais sasniegums Latvijas valdību vēsturē ir viņa patiesa uzmanība arī vides jautājumiem. Tas ir viens no svarīgākajiem viņa vadītās ministrijas uzdevumiem. Kā apgalvo vairāku ievērojamu vides aizsardzības organizāciju pārstāvji, tieši Sprūdža darba laikā ministrijā sācies ļoti nopietns darbs vides aizsardzības jautājumos. Sprūdžs bija atbildīgi un nopietni uztvēris ideju par Latviju kā zaļu, ekoloģiski tīru valsti. Dabas aizsardzības organizāciju pārstāvji atzina, ka neviens ministrs iepriekš šiem jautājumiem nebija pievērsis nopietnu uzmanību. To apliecina arī nopietnas amatpersonu rotācijas, kuras samulsināja pat valsts prezidentu. Tika pat ierosināta tiesvedība par Sprūdža lēmumu. Bet nesekmīgi - tiesa noraidīja prasību. Neoficiālie aptaujātie ar vides aizsardzību saistītie ierēdņi atzina, ka Sprūdža iniciatīvas vides aizsardzības jomā drīzāk vērtējamas pozitīvi.

Šobrīd vēl grūti spriest, cik sekmīga bija Sprūdža cīņa ar atkritumu biznesam piesūkušamies oligarhiem. Eiropas Komisija pirms gada atzina, ka Latvija atkritumu apsaimniekošanas jomā ir viena no atpalikušākajām ES valstīm. Tajā pašā laikā iedzīvotāju rēķini par atkritumu izvešanu bieži vien ir nesaprotami augsti. Sprūdžs bija apņēmības pilns labot šo nožēlojamo situāciju. Šobrīd vēl pāragri spriest, vai gūti kādi reāli panākumi.

Sprūdža kritiķi - bankrotējošas Tautas partijas deputāts un «Vienotības» karognesējs

Zīmīgi, ka viens no niknākajiem Sprūdža kritiķiem ir caurkritušais «Par labu Latvijai» un Tautas partijas Saeimas deputāta kandidāts, arī bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Kučinskis. Šobrīd viņš ir Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks. Kučinskis, uzzinājis par Sprūdža demisiju, atviegloti nopūtās: «Kā akmens novēlās,» un piebilda, ka organizācija īpaši neskumšot pēc ministra. Kučinska kungam savu ironiju derētu pievaldīt un, pirms kritizē Sprūdžu, kādreiz pamēģināt izskaidrot - kāpēc Latvija ir tik atpalikusi atkritumu apsaimniekošanā? Kā bijušais Saeimas Tautas partijas frakcijas vadītājs viņš varētu apmēram nojaust, no kurienes pūš savādais smārds no atkritumu biznesa. Varbūt Kučinska kungam vēl kāds akmens no sirdsapziņas noveltos, ja viņš atrastu naudu, kuru bankrotējusī Tautas partija palika parādā valstij.

Zīmīgi, ka vēl viens Sprūdža vērtētājs ir «Gazprom» intereses izprotošais «Vienotības» Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Viņš norādīja, ka Sprūdža ministrijā esot zināmas problēmas. Zaķis sprieda, ka «Reformu partija no Sprūdža lēmuma atstāt ministra amatu tikai iegūs». Atliek tikai retoriski jautāt, kas ieguva no Zaķa lēmuma neatkāpties, kad pats bija iekūlies «zināmās problēmās»? Uz nākamajām Saeimas vēlēšanām «Vienotība» dosies ar tik aptraipītu «godīgās politikas» karogu, ka nākamā Saeima «Saskaņas centram» var izrādīties gandrīz tikpat viegls mērķis kā Rīga.

Ja nespēj, tad nelien - Sprūdžs «lembergšovā»

Protams, Sprūdžam bija arī neveiksmes. Šķiet, ka viņš ķērās klāt politiskajam darbam, pilnībā ignorējot šīs specifiskās nodarbes tikpat specifiskos likumus. Politika ir ārkārtīgi sarežģīta profesija, kurā nevar ierasties un pateikt - man ir cēli nodomi un tādēļ spēlēšu šahu pēc pingponga noteikumiem. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka viņa mēģinājumi uzbrukt tiesiski paštaisnā veidā Aivaram Lembergam beidzās ar neko. Pirms Sprūdža ar Lembergu bija cīnījies gandrīz katrs sevi cienošs politiķis. Visi zaudējuši. Sprūdžs neko nebija mācījies un uzbruka tik nesagatavojies, ka padarīja sevi un visu partiju par apsmieklu kārtējā «lembergšovā». Līdzīgas muļķības Sprūdžs savārīja arī politiķim tik svarīgajā sabiedrisko attiecību jomā. Neraugoties uz skaidriem brīdinājumiem, viņš pieņēma darbā pretrunīgi vērtētu PR speciālistu, kurš viņu iegrūda kārtējā bedrē. Pēc traģiskā gadījuma ar nošauto lāceni Sprūdžs pretēji jelkādai politiskajai loģikai neskrēja izteikt līdzjūtību visiem Mades radiniekiem. Tā vietā viņš sāka pilnīgi nevietā filozofēt par dzīvnieku un cilvēku nepieļaujami tuvajām attiecībām. Izrādījās, ka tas bija kārtējais «vērtīgais» Sprūdža PR speciālista ieteikums.

Sprūdžu pazudināja naiva doma, ka Latvijas politikā sasniegumu mēraukla ir padarītie darbi, nevis saldās mēles kapitāls. «Limuzīna Jāņu nakts krāsā» Dagnijas viedais pravietojums - «jā, salda mēle visos laikos bijusi kapitāls» - ir aktuāls vēl šobaltdien. Un tāpēc Sprūdžam jāatkāpjas no amata, par spīti faktam, ka viņš paspējis izdarīt salīdzinoši pat ļoti daudz. Kaut vai tādēļ, lai iesāktās reformas netiktu sabradātās kopā ar viņu. Nopietni cilvēki viņu vērtēs pēc padarītajiem darbiem, nevis politisko liekuļu nievām.