Ministru kabineta (MK) noteikumi par mācību līdzekļu iegādi nav spēkā un darba burtnīcu statuss tajos nav atrunāts, bet tiesībsargs un mediji skolu vadītājiem izvirza ar normatīvajiem aktiem nepamatotas prasības, pauda Auces vidusskolas direktore Indra Špela.
Cenšas sarīdīt vecākus ar skolām
Direktore skaidroja, ka viņu satraukušas publiskās diskusijas un mediju publikācijas pēdējā laikā, kurās, pēc direktores domām, cenšas sarīdīt vecākus ar skolām, kamēr MK noteikumi par mācību līdzekļu iegādi vēl nav spēkā, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) klusējot un neskaidrojot normatīvus.
«Vēlos rast skaidrību par mācību līdzekļu iegādi skolām. Masu medijos izskan skolām naidīga informācija.
Vai vainīgās tiešām ir skolas? Cik ilgi klusēs Izglītības un zinātnes ministrija un valdība, radot haosu valstī, sanaidojot vecākus ar skolām?
Cik ilgi tiesībsargs pieprasīs no skolu vadītājiem ar normatīvajiem aktiem nepamatotas prasības, sludinot, ka attiecīgās tiesību normas jau stājušās spēkā?» pauda Špela, skaidrojot, ka viņas neizpratni pastiprinājis LTV1 raidījums «Dienas ziņas» 4.septembrī.
Skolas tiekot apmelotas
Atsaucoties uz raidījumu un citām publikācijām, viņa komentēja, ka notiekošais jau līdzinoties skolu apmelošanai, jo medijos izskanot «asa vēršanās pret skolām, kuras it kā nepērk normatīvajos aktos paredzētās darba burtnīcas, kurām valsts it kā piešķīrusi finansējumu».
«Izglītības likumā ar 9.jūlija grozījumiem, ne agrāk, 1.panta 124.punktā definēts, kas ir mācību līdzekļi. Šajā punktā nav norādīts, kas šos līdzekļus iegādājas,» pauda Auces vidusskolas direktore.
Noteikumi vēl nav pieņemti
Viņa skaidroja, ka 14.panta 15.punktā noteikts, ka MK kompetence ir noteikt kārtību, kādā valsts un pašvaldības organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi izglītības iestādēm.
«Vēl 4.septembrī attiecīgie MK noteikumi nav pieņemti.
Internetā atrodama informācija, ka MK noteikumu projekts «Kārtība, kādā valsts un pašvaldības organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi izglītības iestādēm» tikai 22.augustā pieteikts un izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, bet nav atrodama informācija, ka minētie noteikumi būtu pieņemti,» pauda Špela.
Viņa informēja, ka līdz šim valsts piešķīrusi tikai finansējumu mācību grāmatu iegādei - apmēram 6,26 latus uz katru skolēnu - jau kopš 2013.gada sākuma, kad grozījumi Izglītības likumā vēl nebija. No minētās summas apmēram 2,21 lats uz skolēnu darba burtnīcu iegādei vēl nav piešķirts.
«Kāpēc tiek vainotas skolas? Arī pēc šīs papildu naudas piešķiršanas līdzekļu būs krietni par maz, jo viena angļu valodas darba burtnīca maksā vairāk nekā četrus latus,» neizpratnē skaidroja Špela.
Auces vidusskolas direktore atgādināja, ka
Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 23.punktā norādīts, kādus mācību līdzekļus iegādājas pašvaldības, taču darba burtnīcas tur nav minētas.
Izglītības likuma 58.panta trešajā daļā norādīts, ka Izglītības likuma 1. panta 12.4. punkta k apakšpunktā minētos individuālos mācību piederumus iegādājas vecāki. Konkrēti darba burtnīcas tur nav norādītas.
Vienīgā norma, kur pieminētas darba burtnīcas, ir Izglītības likuma 1. panta 12.4. punkta a apakšpunkts, kur teikts, ka mācību literatūra ir mācību grāmatas, tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citas. Šajā punktā nav norādīts, kas tās iegādājas, skaidroja Špela.
«Lūdzu rast iespēju televīzijas pārraidēs godīgi pateikt, kādā statusā uz jaunā mācību gada sākumu ir Ministru kabineta noteikumi «Kārtība, kādā valsts un pašvaldības organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi izglītības iestādēm», kā arī to, vai valsts piešķirtais finansējums ir pietiekams to mācību līdzekļu iegādei, kas norādīti Izglītības likuma 1. panta 12.4. punkta a apakšpunktā,» pauda Auces vidusskolas direktore.
Nepieciešams likuma normas precizējums
Viņasprāt, nepieejamajos MK noteikumos būtu nepieciešams Izglītības likuma normu precizējums, lai turpmāk novērstu domstarpības. Nepieciešams konkrēti norādīt, kuras ir Izglītības likuma 1. panta 12.4. punkta a apakšpunktā minētās mācību grāmatām pielīdzinātās darba burtnīcas.
Tāpat būtu nepieciešams norādīt, kas ir pārējās darba burtnīcas, kuras nav mācību grāmatām pielīdzinātās. «Vai tās ir individuālie mācību piederumi, vai arī tās ir kādi no MK noteikumu «Kārtība, kādā valsts un pašvaldības organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi izglītības iestādēm» projekta 9. punktā minētajiem līdzekļiem, kuri jāiegādājas pašvaldībām?» skaidroja Špela.
Auces vidusskolas direktore prognozē - ja šīs normas netiks precīzi norādītas, tad arī pēc attiecīgo MK noteikumu pieņemšanas juceklis nebeigsies un neradīsies skaidrība par precīzu normatīvo aktu izpildi.
«Lūdzu, nevainojiet skolas, pirms valsts nav sakārtojusi normatīvos aktus un piešķīrusi skolām tiem atbilstošu finansējumu.
Vai varbūt Ministru kabineta noteikumi «Kārtība, kādā valsts un pašvaldības organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi izglītības iestādēm» ir pieņemti? Tādā gadījumā būtu lieliski, ja masu mediji par to informētu, ņemot vērā, ka noteikumi pieņemti novēloti,» pauda Špela.
Kā ziņots, 22.augustā Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi jaunu kārtību, kādā izvērtē un apstiprina mācību literatūras atbilstību valsts pamatizglītības standartam un valsts vispārējās vidējās izglītības standartam, kas veicinās lietderīgu un fokusētu mācību līdzekļiem piešķirtā finansējuma izmantošanu, informēja IZM.
Aģentūras arhīvā nav ziņu par šā normatīva pieņemšanu un stāšanos spēkā.
