Krievijas uzvedība pasaules politikā ir nedaudz šizofrēniska. Tāpat mūsu kaimiņvalsti var dēvēt par agresīvu.
Krievijas uzvedība ir šizofrēniska un agresīva (323)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Runājot par šodien un rīt Rīgā gaidāmo gadskārtējo drošības un ārpolitikas forumu, kas pulcēs vairāk nekā 300 viesu no 30 valstīm, politoloģe un Latvijas Universitātes pasniedzēja Žaneta Ozoliņa šorīt intervijā Latvijas radio atzina, ka diez vai pasākumā runās par Krieviju kā par draudīgu valsti.
«Tādēļ, ka Krievija savā uzvedībā pasaules politikā vienmēr darbojas tā nedaudz šizofrēniski.
No vienas puses tā grib sadarboties un bieži vien žēlojas un čīkst, ka ar viņu negrib sadarboties un kādēļ viņu neņem galvā, kā piemēram, šobrīd Sīrijas gadījumā. Kāpēc Krievija un Ķīna savos viedokļos ir samērā vientuļas.
Savukārt no otras puses
Krievija uzvedas arī gana agresīvi.
Nekādā gadījuma šeit nedomāju militārā jomā, kas nedominē. Protams, mums ir Gruzijas pieredze, bet šis militārais drauds nav noteicošais.
Bet Krievijai ir pietiekoši daudz citu rīku, kā, piemēram, politiskie draudi vai maigās varas draudi, arī ekonomiskie rīki.
Un līdz ar to Rietumu demokrātiskajām valstīm ir savā ziņā jārīkojas kā ar ne gluži veselu partneri, kura uzvedība, no vienas puses, ir prognozējama, jo viņa vienmēr būs neapmierināta, bet, no otras puses, tomēr ir jājūt līdzi tām emocionālajām svārstībām, kas notiek Krievijā.»
Kādreiz par Krieviju runāja vairāk
Profesore pastāstīja, ka lielākoties līdzīgās Rīgas konferencēs Krievijas jautājumiem veltīts atsevišķs panelis un šie jautājumi bijuši vieni no galvenajiem dienas kārtībā. Savukārt šajā pasākumā Krievija ir kā margināla tēma, par ko runās vienā no nakts sesijām.
Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, arī pati Krievija neesot bijusi tik ieinteresēta. Tas, pēc Ozoliņas domām, atspoguļo arī Krievijas pašreizējo lomu starptautiskajā politikā.
Krievija labāk ieņem aizsargājošo politiku un no tribīnēm rej par sāpīgo.
Krievija patlaban nav pārāk atvērta sadarbības loģikai, kas dominē starpvalstu attiecībās.
Rīgas konference pulcēs simtiem ietekmīgu viesu
Šodien un rīt Mazajā ģildē notiks gadskārtējais drošības un ārpolitikas forums «Rīgā konference 2013», kas galvaspilsētā pulcēs vairāk nekā 300 viesu no 30 valstīm.
Konferences paneļdiskusijās piedalīsies Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Horvātijas premjerministrs Zorans Milanovičs, Lielbritānijas aizsardzības ministrs Filips Hamonds, Gruzijas premjerministrs Bidzina Ivanišvili, Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, Beļģijas aizsardzības ministrs Pīters de Krems, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ģenerālsekretārs Lomberto Zanjers u.c.
Konferencē notiks diskusijas par ārpolitikā un drošības politikā ilgstoši aktuāliem jautājumiem Eiropas Savienības (ES) un NATO ekonomiskajiem un drošības izaicinājumiem, ES Austrumu partnerības attīstības scenārijiem, kā arī par Krievijas iekšpolitiskās evolūcijas un attīstības ietekmi uz starptautisko politiku. Papildus jau ierastiem tematiem konferencē tiks diskutēts arī par pārbaudījumiem, ko rada jaunu, pasaules ekonomikā un politikā ietekmīgu spēlētāju, piemēram, Ķīnas un Indijas, attīstība un kādā virzienā būtu jāattīstās Eiropai un ASV, lai nezaudētu savas līdzšinējās pozīcijas starptautiskajā sistēmā.