Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība) noliedz, ka būtu noslepenojusi auditoru ziņojumu par operu; pirmdien Latvijas Televīzijā viņa pavēstīja, ka lūgusi uzņēmumam atļauju publiskot funkciju audita rezultātus par Latvijas Nacionālo operu (LNO).
TV3 svētdien vēstīja, ka Kultūras ministrijas pasūtītais un noslepenotais auditoru pētījums atspēko ministres paziņojumus par operas slikto pārvaldi. Jaunzeme-Grende uz to atbildēja, ka darījusi visu, kas bija teikts funkciju auditā, lai glābtu operu no maksātnespējas.
«Tas nav Kultūras ministrijas aicinājums, tas ir «Ernst&Young» aicinājums [noslepenot ziņojumu]. Šobrīd mēs esam uzrakstījuši vēstuli «Ernst&Young» un lūdzam viņus atslepenot un rādīt sabiedrībai. (..) Audits ir funkciju audits, nevis finanšu audits, un tā mērķis bija saprast, cik līdzekļu ir nepieciešami operai tajā situācijā. (..) Es izdarīju visu, kas ir teikts funkciju auditā, lai glābtu operu no maksātnespējas,» teica ministre.
Aicina uz mierīgu diskusiju
Komentējot daudzu pazīstamu kultūras nozares pārstāvju parakstīto petīciju, kurā aicināts viņai atkāpties no amata, Jaunzeme-Grende norādīja, ka demisijas pieprasītāji nekad nav bijuši diskusijās un savu viedokli nav pauduši.
«Aicinu visus uz diskusiju un mierīgi runāt,» sacīja ministre. Viņa atkārtoti uzsvēra, ka ir pārliecināta, ka ilggadējais operas direktors Andrejs Žagars nevar būt operas valdē, jo viņš nav lielu daļu laika «uz vietas».
Jau ziņots, ka Jaunzeme-Grende atstājusi Žagaru ārpus jaunās operas valdes, lai gan konkursa komisija viņam bija likusi augstu novērtējumu.
Audits apliecinot, ka ministrei nav taisnība
TV3 raidījuma «Nekā personīga» rīcībā ir operā par pēdējiem pieciem gadiem «Ernst&Young» veikts funkciju audits, kas rādot, ka ministrei nav taisnība, sakot, ka opera ir slikti pārvaldīta. Salīdzinājumā ar 15 ārvalstu operteātriem LNO valsts dotācija ir vidēji par astoņiem procentiem mazāka. Audits rāda, ka neatbilst patiesībai, ka klibotu mārketings vai opera vāji strādātu ar auditoriju, jo biļešu ieņēmumu ziņā pārējie analizētie opernami atpaliek un veiksmīgāki par LNO bijuši vien Barselonas un Parīzes operteātri.
Auditori analizējuši arī konkrētu operas izrāžu rentabilitāti. Jaunzemes-Grendes pieņēmumus, ka Žagara paša režisētās izrādes iestudētas tikai mantkārīgos nolūkos auditoru izpētītais atspēko. Jo starp Žagara režisētajām izrādēm ir gan tādas kā «Karmena» un «Traviata», kas nesušas vislielākos ieņēmumus, gan arī tādas kā «Verters» un «Pīķa dāma», kas radījušas zaudējumus. Auditori no biznesa viedokļa arī attaisno Žagara centienus izrādīt vismaz sešus jauniestudējumus gadā. Taču, lai arī valsts dotācija ir atgriezusies gandrīz trekno gadu līmenī un ir 5,6 miljoni latu, auditori uzskata, ka ir jāatliek atpakaļ krīzes gados samazinātā atlīdzība štata darbiniekiem vidēji par 14%, informēja televīzija.
