Vairāk nekā desmit mācību grāmatu autori vērsušies Tiesībsarga birojā un pie izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska (Reformu partija), lai paustu bažas, ka skolās, ņemot vērā esošo valsts finansējumu vienam skolēnam mācību līdzekļu iegādei, varētu notikt grāmatu masveida kopēšana pavēstīja autoru pārstāvis Valdis Klišāns.
Autori norādījuši, ka šogad uz vienu skolēnu mācību līdzekļu iegādei ir paredzēts tērēt aptuveni astoņus latus no valsts budžeta līdzekļiem. «Tas objektīvi ir par maz, lai spētu īstenot pienācīgu mācību procesu. No otras puses, amatpersonas aicina skolēnu vecākus mācību līdzekļus nepirkt,» pauž autori.
Mācību grāmatu autori uzsver, ka šādi tiek nodrošināts atbalsts skolēnu vecākiem, taču realitātē nostāda izglītības iestādes neapskaužamā stāvoklī, jo neatkarīgi no pieejamā finansējuma mācību process tām būs jānodrošina. Radušās situācijas risinājumam izskanējuši vairāki piedāvājumi, tostarp esošo mācību līdzekļu kopēšana.
Autori iesniegumā pauž bažas par mācību līdzekļu organizētu masveida kopēšanu, ko apstiprina apstāklis, ka skolēnu vecākiem tiek dalīti saraksti, kuros ir norādīts, kādi mācību līdzekļi tiks kopēti skolā. «Tādējādi mācību līdzekļu finansēšanas formālā sakārtošana Latvijā ir radījusi būtiskus draudus citam personu cilvēktiesību aizskārumam,» uzskata autori.
Autori lūdz tiesībsargu tikpat lielā mērā, kā cīnoties par bezmaksas vispārējās un vidējās izglītības tiesību ievērošanu, sekot, lai netiktu aizskartas autoru cilvēktiesības un valsts nodrošinātu pienācīgu autortiesību aizsardzību, kā to paredz Latvijas Satversme un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.
Šādas izmaiņas mācību līdzekļu nodrošinājumā paredz neilgi pirms 1.septembra grozītais Izglītības likums, kura mērķis ir skaidri noteikt valsts, pašvaldības un vecāku atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā.
