VISC: mazās klasēs nevar iemācīt labāk. IZM: privātskolotāji - modes lieta (30)

LETA/BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Apgalvojums, ka klasēs, kurās ir mazāks skolēnu skaits, var iemācīt labāk, nav patiess, par ko liecina centralizēto eksāmenu rezultāti, kuri šādās klasēs ir krietni zem vidējiem rādītājiem, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā otrdien sacīja Valsts izglītības un satura centra (VISC) vadītājs Guntis Vasiļevskis.

«Rezultāti matemātikas eksāmenā ir stipri zem vidējā,» centralizēto eksāmenu rezultātus matemātikā skolās ar mazu skolēnu skaitu raksturoja Vasiļevskis. Tāpēc secināms, ka apgalvojums, ka pedagogi var labāk sagatavot klases eksāmeniem ar mazāku skolēnu skaitu, nav patiess.

Komisijas sēdes deputāti otrdien tikās ar VISC pārstāvjiem, lai iepazītos ar 2012./2013.mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātiem. Beidzot 12.klasi, jauniešiem ir jākārto vismaz četri eksāmeni - centralizētais eksāmens latviešu valodā, matemātikā un vienā no svešvalodām, kā arī vismaz viens eksāmens pēc izvēles. VISC secinājis, ka skolēnu zināšanu līmenis nav būtiski mainījies.

IZM: Privātskolotāju izmantošana kļuvusi par modes lietu

Privātskolotāju algošana kļuvusi jau par modes lietu, tāpat kā pirms desmit gadiem varbūt bija moderni iet pie psihologa, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē izteicās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ineta Īvāne.

Deputāti komisijas sēdē interesējās par to, cik plaši tiek izmantoti privātskolotāji mācību vielas apguvei, lai sagatavotos eksāmeniem, un kas par iemesliem varētu būt privātskolotāja izmantošanai.

Īvāne minēja, ka tagad esot moderni teikt, ka skolēns iet pie privātskolotāja. Vienlaikus viņa norādīja arī uz to, ka daļa privātskolotāju ir nepieciešami skolotāju nepadarītā darba dēļ.

«Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka patlaban svarīgi ir atbalstīt kvalitatīvus skolotājus,» akcentēja ministrijas pārstāve. Nepieciešams esot atsijāt no 42 000 skolotāju mazāk kvalitatīvos, bet tas radot problēmas. Īvāne uzsvēra, ka mērķis ir kvalitatīvu skolotāju atbalstīšana ar adekvātu darba samaksu.

Valsts izglītības satura centra vadītājam Guntim Vasiļevskim ir zināms, ka privātskolotāju prakse Latvijā ir izplatīta. Viņaprāt, šajā jautājumā nozīme ir gan ģimenei, gan skolotājam. Vasiļevskis klāstīja, ka gadījumos, kad skolā skolēnam ko neiemāca vai arī vecākiem tā šķiet, vecāki par katru cenu vēlas privātskolotāju savam bērnam, lai uzlabotu sniegumu kādā priekšmetā.

«Ja mūsu sabiedrība kādu brīdi drusciņ vairāk atbalstītu skolotāju viņu prasībās, varbūt, ka skolā varētu iemācīt vairāk,» sacīja Vasiļevskis, piebilstot, ka varbūt tad šī parādība tiktu izskausta.

Arī komisijas vadītāja Ina Druviete (V) izteicās, ka tendence, izmantot privātskolotāju, nav nekas pozitīvs.

Komisijas deputāte Vineta Poriņa (VL-TB/LNNK) akcentēja, ka ir jādomā par skolotāju lomu Latvijā, jo viņiem darbs ir dzīvesveids un, aizverot skolas durvis, viņi nepārstāj domāt pa darbu. Viņai esot zināmi konkrēti gadījumi, kad privātskolotāji nepieciešami, jo skolotājs skolā nav spējis, tādēļ tas ir arī jautājums par izglītības kvalitāti kopumā.

Komentāri (30)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu