Kopš pēdējā lielākā kara ir pagājis vairāk nekā pusgadsimts. Vācija par saviem nodarījumiem nācijām, valstīm un etniskajām grupām ir atvainojusies, dažiem upuriem pat samaksājusi kompensācijas naudā. Mums vēl pagaidām ne. Gaidīsim.
Krievijas staļinizācija Putina režijā (92)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pašus vāciešus šī morālā atbrīvošanās no pagātnes ir ietekmējusi. To apliecina atkalapvienošanās un vācu vairākuma spēja norobežoties no nacistiskās pagātnes. Gatavība samierināties ar to, «kas bijis», un, nosodot bijušo, iet tālāk.
Krievija to nav spējusi un nedara nedz vienu nedz otru.
Normāla, civilizēta atvainošanās par Staļina nodarījumiem Latvijai būtu tikai cēlusi Krievijas (kā PSRS saistību mantinieces un civilizētas valsts) prestižu pasaules un kaimiņvalstu acīs.
Ja tas tā būtu noticis, tad iespējams, ka šodien attīstība Krievijā beidzot būtu iespējama, jo pagātnes noskaidrošana palīdz atrast atbalsta punktu, no kura atgrūžoties var iet tālāk. Ja tas tā būtu noticis, tad vairākumam Krievijā šodien būtu skaidrs, ka pusgadsimtu ilgā Centrāleiropas okupācija bija noziegums pret šīm valstīm un cilvēkiem, kas tajās dzīvo un dzīvos. Taču šis Staļina - Brežņeva noziegums nav katra krieva vaina, kas piedzimis krieviski runājošā ģimenē.
Par pagātni Krievijai vajadzēja jau sen atvainoties un paskaidrot «savējiem», cik svarīgi varas pozīciju otrreiz neatkārtot.
Diemžēl tas nav noticis un elementāras atvainošanās par nodarīto vietā Krievijā un tās «piektajās kolonās» turpinās masveida «atbrīvotāju» tēlošana, būtisku pagātnes notikumu aizstāšana ar nebūtiskiem, ētera, cilvēku smadzeņu duļķošana ar meliem, puspatiesībām un modernā laika bremzēšana.
Staļina ēna
Putina vadībā mūsu lielā kaimiņvalsts slīgst aizvien dziļākā Staļina iedēstītā politiskā cinisma un retorikas purvā. Kā pieredzējis čekists Vladimirs Putins zina, kādā sistēmas aizgaldā cilvēki bija turēti PSRS gados un kādi aizspriedumi eksistē, lai tos Krievijā izmantotu savas šodienas propagandas mērķiem. Tas nozīmē, ka viņš apzināti turpina Staļina iesākto un veģetē uz veco aizspriedumu pamata, jo PSRS sabrukums pēc Vladimira Putina domām ir lielākā aizvadītā gadsimta katastrofa.
Putins tātad nevis atvainojas par to, kas bijis pagātnē (vācietis Villijs Brants gan lūdza piedošanu uz ceļiem Varšavas geto), bet gan apseglo Staļina iejūgto zirgu un jāj tālāk tajā pašā stilā, garā un gaitā.
Simptomi ir vairāki. Pirmais - valsts oficiālā homofobija, kas rezumē krievu sabiedrības vairākuma mentālo atpalicību.
Tas, kā valstī izturas pret homoseksuāliem cilvēkiem, ir cilvēktiesību kopējās ainas rādītājs attiecīgajā sabiedrībā. Jo vairāk represiju pret šiem ļaudīm, jo mazāk valstī tiek respektētas individualitātes tiesības. Krievijas jaunais likums, kas formāli paredz homoseksuālās propagandas aizliegumu jauniešu un bērnu vidū, faktiski ir tieši Staļina izgudrots.
Tieši Staļins bija tas, kurš «padarīja» homoseksuālus sakarus par kriminālnoziegumu Padomju Savienībā 1933. gadā. Līdzīgi tajā laikā rīkojās arī Ādolfs Hitlers. Arī viņš bija apsēsts ar iekšējā ienaidnieka atmaskošanas slimību.
Mēdz teikt, ka visniknākie homoseksuālu cilvēku apkarotāji esot paši slēptie homoseksuāļi. Tāpēc nav brīnums, ka rakstniekam Vladimiram Sorokinam nesen Krievijā tika piespriests sods par viņa romānu, kurā Staļins attēlots kā gejs. Tikmēr Brēmenes jaunāko laiku vēstures profesoru Lotāru Mahtanu (Lothar Machtan) par līdzīgu darbu «The Hidden Hitler» vācieši nav tiesājuši.
Pirms dažām nedēļām Krievijas prezidents uzaicināja nelielu ārzemju žurnālistu grupu piedalīties gadskārtējā «Valdaja šovā», kurā noskatīties Vladimira Putina politisko maratonbenifici klātienē drīkstēja arī neliela grupa ārzemnieku. Ar sev piemītošo izaicinošo augstprātību un izsmieklu Krievijas prezidents informēja par savu ietekmi «New York Times» redakcionālo tekstu veidošanā un ironizēja par ārvalstu uztraukumu «krievu antigeju likuma» sakarā.
Pēc viņa domām, ārzemnieki neprotot vairoties un šajā virzienā esot jāmācās no Putina drauga Silvio Berluskoni, kurš «tagad stāv tiesas priekšā tāpēc, ka kopojas ar sievietēm, taču, ja viņš būtu homoseksuāls, tad neviens neuzdrošinātos viņu aizskart», apgalvoja Krievijas prezidents, un (kā komentē BBC Bridget Kendall) lielākā daļa klātesošo krievu uzreiz sāka aktīvi un sirsnīgi smieties un aplaudēt. Nesmējās vienīgi ārzemnieki. Varbūt tāpēc, ka bija nedaudz kauns par to, kā Krievijas prezidents nomaina faktu akcentus, jo Berluskoni seksuāli izmantoja nepilngadīgu prostitūtu pakalpojumus un par to soda visās valstīs (ieskaitot homoseksuālus pilngadīgos).
Izskatās, ka sieviete Putina skalā arī nav nekāda vērtība, jo četru miljonu krievu bērnu atrašanās bērnunamos ir kliedzošs sieviešu pazemojošā stāvokļa rādītājs Kremļa pārvaldītajās teritorijās, nevis izcils virilitātes paraugs ārzemēm.
Sitīsim arī ārzemniekus un zaļos?
PSRS komunistu propagandas mīti un izrēķināšanās mehānismi ir vispārzināmi. Neiedziļinoties dziļāk, atliek konstatēt, ka visos gadījumos (arī šajā) ir kopsaucēji.
Nosaukšu tikai vienu no tiem - ārzemnieku, svešo, ienācēju, citādāko cilvēku/ideju/domāšanas apkarošana. Staļinismam un putinismam tieši «svešie» ir tie, kas obligāti jāvajā. Visiem režīmiem «viņi» traucē.
Tātad visi, kas domā, rīkojas, izskatās, strādā, domā vai guļ citādāk nekā ideālais komunistu vai nacistu varonis, = neder (ir jāapkaro).
Tā sakot - varoņi nāk «tikai no pašu vidus». Visi ārzemnieki «jānosit» (netieši internetā, fiziski - klātienē).
Piemēram, tikko Krievijā tika arestēti organizācijas Greenpeace protestētāji. Par ko? Par pirātismu! Tāpēc, ka šī organizācija savā kārtējā aktivitātē (šoreiz Krievijā) protestēja pret naftas krīzi Arktikā. Par to viņus jāsoda ļoti bargi. Uzjautrinoši, ka «Greenpeace pirāti» tika arestēti Krievijā brīdī, kad ANO klimata aktuālās situācijas ziņojums uzsvēra, cik nozīmīgi ir neatļaut nepiesardzīgi izmantot dabas gāzes un naftas resursu krājumus Arktikā. Tieši pret to arī protestēja «pirāti»! Protams, arī šis «zaļo» arests ir Vladimira Putina varas demonstrācija Staļina stilā. Kā nekā Arktika ir no militārā viedokļa svarīgs reģions, un ar šo Putins cer iebaidīt visus pārējos - svešos, kas uzdrošināsies uzmanīt krievu nepiedienīgu naftas ieguvi ziemeļos.
Notiekošais liecina, ka totalitārā vara pievelk grožus. Ārzemju protesti pret krievu apiešanos ar «zaļajiem aktīvistiem» acīmredzot būs tikpat nesekmīgi kā «Pussy Riot» aizstāvība pērn. Mačo punduris vicinās bicepsus arī turpmāk.
Likumsakarīgi, ka olimpiskā lāpa šonedēļ apdziest vairākkārt un Putina prestižais pasākums Sočos draud izgāzties.
Varbūt ir jēga kolektīvi boikotēt šo pasākumu Sočos, kas ir Vladimira Putina prestiža projekts?
Ko es ar to vēlos pateikt?
Ar šo es vēlētos pievērst uzmanību staļinisma reanimācijai Krievijā un aicināt to nosodīt arī Latvijā.
Vienkārši tāpēc, lai vēlāk mūsu bērni un mazbērni neraksta, ka 2013. gadā šo Krievijas staļinizāciju Latvijā neviens nebija pamanījis.
Vienkārši tāpēc.