Karš pret terorismu turpinās jeb nepieciešamie amerikāņi (49)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Reuters/Scanpix, TVNET kolāža

Tikko, pateicoties divām amerikāņu specvienību akcijām, kas bija vērstas pret vadošajiem Alkaida līderiem, tika atsākts karš pret «pasaules terorismu». Abas militārās akcijas realizētas aizpagājušā sestdienā.

Tika aizturēts 49 gadus vecais Alkaidas (Al-Qaeda) veterāns Nazihs Abdulhamids Alrukaijs jeb Abu Anas. Arests notika netālu no Tripoles Lībijā. Viņu tur aizdomās par uzbrukumu organizēšanu ASV vēstniecībām Kenijā un Tanzānijā 1998. gada 7. augustā, kuru rezultātā gāja bojā 224 cilvēki un simtiem civilo tika ievainoti.

Paralēli norisinājās amerikāņu Navy Seal bruņots uzbrukums terora organizācijas Alšebab (Al Shabab) augstākā līdera Ahmeda Abdi Godanes privātmājai Somālijas ostas pilsētā Barāvē. Viņu uzskata par vainīgu Nairobi terorisma akcijā šā gada 21. septembrī, kurā bojā gāja 67 cilvēki. Diemžēl šis pasākums pilnībā neizdevās un šebabistu līderim izdevās izbēgt.

Kāpēc par šo neredzamo karu, kas notiek tālu no Latvijas, vispār vajadzētu runāt?

Tāpēc, ka visi kari atstāj iespaidu uz mums ne tikai jaunu bēgļu izteiksmē, bet arī «savas loģikas dēļ» liek mums aizdomāties par riska iespēju, kas ar laiku var ietekmēt arī mūsu - pagaidām vēl aizsargāto ikdienu.

Abu Anasa sagūstīšana ir unikāla, jo neviena tamlīdzīga militāra akcija Lībijā līdz šim nebija realizēta kopš diktatora Muamara Kadafi krišanas.

Unikāla ir arī kārtējā izgāšanās Somālijā.

Šie notikumi sasaucas ar simboliskām gadskārtām.

Nepieciešami amerikāņi

Tieši pirms 20 gadiem, oktobra sākumā (1993. gada 3. un 4. oktobrī), amerikāņi bija paredzējuši ātro uzbrukumu Somālijas galvaspilsētai Mogadišu. Pēc projekta šim uzbrukumam bija nepieciešamas 30 - 40 minūtes. Speciālo vienību kaujiniekiem bija no helikoptera jāizsēžas Somālijas galvaspilsētā un ātri jāsagūsta divi Muhameda Aidida līdzgaitnieki. Pēc tam «pa zemes ceļu» tos bija paredzēts nogādāt tālāk. Taču nekas no iecerētā neizdevās.

Operācijas laikā amerikāņu desantniekus un helikopterus apšaudīja somāliešu kaujinieki. Izdevās sagūstīt abus «diktatora līdzgaitniekus», taču tas arī bija viss. Abus Black Hawk helikopterus partizāniem izdevās notriekt, un amerikāņu palīdzības vienībām ceļu aizšķērsoja vietējo kaujinieku barikādes un zalves. Tikai vēlāk, pēc papildspēku ierašanās, atlikušos dzīvos amerikāņus izdevās daļēji evakuēt. Bojā gāja 18 amerikāņu karavīri un simtiem somāliešu partizāņu un civilpersonu.

Šī 1993. gada ASV militārā akcija Somālijā kļuva par pirmo pagrieziena punktu amerikāņu cīņā pret terorismu. Televīzijas reportāžas no Mogadišu, kurā militāras bandas vazāja pa ielām kailus amerikāņu karavīru ķermeņus un dejoja uz izdemolētajiem ASV kaujas helikopteriem, darīja savu:

1) ASV sabiedrība šokēta noskatījās šajās pazemojošajās «kustīgajās bildēs» no «tālās un atpalikušās Āfrikas». Tobrīd dzima pretestība jeņķu pasaules policista lomai un pārliecība, ka karot šajās valstīs drīkst tikai «no augšas» ar raķetēm un bumbām. Tātad - supervara vairs nebija perfekta kā Holivudas filmās! Tā bija ievainojama;

2) Konservatīvie musulmaņu ekstrēmisti beidzot saprata, ka amerikāņi un visa Rietumu pasaule ir dekadenta, gražīga un izlutināta. To var uzvarēt ar skarbu brutalitāti un nežēlīgu, ciniski spītīgu iecirtīgu upurēšanos, nogalinot citus.

Tas, ko mēs septembrī varējām novērot tirdzniecības centrā Nairobi, Kenijā, bija faktiski Alšebab teroristu kustības loģisks demonstrējums, kas bija briedis kara plosītajā Somālijā kopš amerikāņu atkāpšanās pirms 20 gadiem.

Otrs pagrieziena punkts amerikāņu cīņā pret terorismu bija 11. septembra notikumi, kurus ierāmēja šaubas, vai tas vispār ir paveicams, pieaugošā pašmāju un ārzemju skepse un kara nogurums. Somālijas pazemojumi joprojām daudziem ir atmiņā.

Tagad, 20 gadus pēc fiasko, amerikāņi atkal mēģināja iebelzt Somālijas šebabistiem.

Pēc uzbrukuma ASV ārlietu ministrs Džons Kerijs (John Kerry) deklarēja, ka Alkaida un pārējie teroristu grupējumi var mesties bēgt, taču noslēpties viņiem neizdosies (They can run, but they can´t hide). Ar šo ekspresīvo secinājumu ministrs norāda, ka Obamas kabinets ir pieņēmis jaunas, aktīvākas rīcības plānus cīņai ar terorismu.

Buša retorikas reanimācija

Ar šo Obama ir atdzīvinājis nīsto bijušā konservatīvo prezidenta Džordža Buša retoriku. Savā runā 2009. gadā Kairā Baraks Obama uzsvēra, ka viņš kā prezidents neturpinās iepriekšējā ASV prezidenta sākto cīņu pret vispasaules terorismu. Bija pamats cerēt, ka ar šo jaunais prezidents «mainīs stilu» un izmantos dialogu un sarunas militāru ieroču vietā. Mazliet pārsteidza Osamas bin Ladena novākšanas «veids», taču tas lielā mērā cēla demokrātu prezidenta prestižu un radīja ilūziju, ka musulmaņu konservatīvo teroristu grupējumi ir novājināti un nav tik bīstami kā agrāk.

Desantnieku vietā jeņķu mērķiem Afganistānā un Pakistānā tagad uzbruka bezpilota lidaparāti un viss izskatījās cerīgi. Taču ienaidnieks pārgrupējās un tagad pārvalda vēl nestabilākus reģionus, tādus kā Sahāra, Somālija, Jemena un kara plosītā Sīrija.

Bezpilota lidmašīnas ievaino civiliedzīvotājus un joprojām nav atrisināts Gvantanamo bāzes jautājums Kubā. NSA izspiego savējos, un agri vai vēlu amerikāņiem bija jāsaņemas un jālieto ieroči pret teroristiem, kas islama vārdā slepkavo visus - ieskaitot pašmāju savējos.

Vai pasaules policija ir vajadzīga?

Ja pavērojam Obamas it kā līdz šim klusināto pretterorisma cīņu, tad statistika rāda, ka jaunākajos laikos amerikāņi ar bezpilotu kaujas lidmašīnām ir realizējuši daudz vairāk uzlidojumu Alkaidas mērķiem nekā Džordža Buša administrācijas laikā. Tāpēc ir pamatots jautājums - cik ilgi un cik nesodīti amerikāņi var uzbrukt svešām teritorijām «pretterorisma cīņas» vārdā.

Iespējams, ka šajā jomā būtu nepieciešama atbildīgāka politika.

Nav noslēpums, ka ekstrēmismu šajās valstīs izraisa galējs trūkums, kas ļauj rekrutēt niknus, ar dzīvi neapmierinātus un reliģijas dogmām «piepumpētus» cilvēkus Alkaidas kaujinieku rindās. ANO savu misiju šajā reģionā nav veikusi. Ugunsgrēks joprojām plosās. Taču skaidrs ir arī kas cits - pagaidām nav nevienas citas pasaules lielvaras, kas būtu spējīga uzņemties un spēlēt «pasaules policista» lomu brīdī, kad no demokrātijas pozīcijām ir jāreaģē pret slepkavām un maniakiem, kas siro un nogalina ar reliģijas saukļiem karogā. Krievija šo lomu veikt nespēj, jo nav demokrātiska valsts.

ASV pagaidām ir vienīgā, kas to spēj.

Vajadzīgā ASV.

Komentāri (49)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu