Stendzenieka melu un «talantu» fabrika (391)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Katru vakaru TV ekrānos mēs vērojam reklāmas aģentūras !Mooz un tās dažādi vērtētā bosa Ērika Stendzenieka tautas talantu fabriku. Kā lai citādi nosauc šos fonda «Konkurētspējas attīstība» finansētos reklāmas klipus, ja ne par jauno talantu fabrikas zvaigžņu kastingu vai solonumuriem?

Talantu meklēšana

Jo šie varoņi (to skaitā Juris Borisenoks, Ingrīda Golte, Elizabete Klintberga un citi) ir rūpīgi laukos sameklēti un apstrādāti, nogrimēti, profesionāli izgaismoti un rūpīgi izkadrēti un iedresēti norunāt filmēšanas komandas sagatavotus un piefrizētus tekstiņus par lielo tukšumu, nabadzību un bezcerību laukos, par latviešiem, kas ar bērniem spiesti strādāt ārzemēs, ka nevajag baidīties no cilvēkiem (kas iebrauks Latvijā). Ē. Stendzenieka kompānija ir ļoti centusies, lai šie reklāmas rullīši atgādinātu ziņu sižetus un mēs domātu, ka tie ir dokumentāli, nevis inscenēti filmējumi. Tāpēc to demonstrācija arī tiek pieskaņota ziņu un citu publicistisko programmu laikiem. Lai saplūstu ar dokumentāliem sižetiem.

Nezinu, vai šie cilvēki saprot, kādā spēlē viņi tiek izmantoti, vēl jo vairāk, ja viņi par šo pozēšanas darbu saņem naudu. Neticu, ka viņi piekrīt kalpot nekustamo īpašumu spekulantu organizācijai «Konkurētspējas attīstība» bez maksas. Galvenie šo reklāmas klipu vēstījumi: citas valstis darot tāpat, valstī ienākšot daudz naudas, ka pietikšot gan pensijām, gan skolotāju algām, uzturēšanās atļaujas došot darbu tiem, kas vēl nav aizbraukuši, un ka politiķiem nevajadzēšot dzīt latviešus svešumā utt.

Par klaji melīgu šo reklāmu informāciju (ka Latvija izdarījusi to, ko jau sen darot Anglija, Šveice, Čehija un citas gudras valstis) nosauc arī Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš uzsver, ka Anglija un Šveice piekopjot saprātīgu politiku attiecībā uz uzturēšanās atļaujām un tās netiekot izsniegtas apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Šo reklāmu vēstījumu esot apšaubījis arī mediju koncerns MTG, kas raida TV3 un LNT kanālos, lai nodrošinātos, ka viņus nevar apvainot melu tiražēšanā. (Pietiek.com)

Vai Stendzenieks pretendē uz latviešu Gebelsa titulu?

Latvijas mediji šo Stendzenieka kampaņu sauc par smadzeņu skalošanas pasākumu

(NRA) un jau salīdzina pat ar Hitlera Vācijas propagandas meistara Gebelsa stilu (LA). Jozefs Gebelss ir pazīstams ar jēdziena «lielie meli» taktiku propagandas darbībā. Tā balstījās uz uzskatu, ka, pietiekoši daudz reižu atkārtojot melus un sagrozot informāciju, plašām tautas masām ir iespējams iestāstīt, ka tā ir patiesība.

Gebelsa pēdās cītīgi sekoja arī PSRS ideologi, un padomju melu propagandas metodes ir daudziem latviešiem vēl labā atmiņā, kaut vai no Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma laikiem (līdz 1989. gadam).

Šo metodi jau vismaz kopš šā gadsimta sākuma politiskajās reklāmās lieto arī par Latvijas reklāmas guru dēvētais Ēriks Stendzenieks.

Atcerēsimies kaut vai viņa politiskās kampaņas paša sabiedriskajai organizācijai «Pa saulei» pirms 9. Saeimas vēlēšanām, kas slavināja Aināru Šleseru, Ainaru Baštiku, Helēnu Demakovu, Ivaru Godmani. Kad Stendzenieks gribēja slavināt arī Sandru Kalnieti, viņš saņēma negaidītu kurvīti no politiķes, kas Stendzenieka un Liepnieka izdarības nosauca par «šo partiju un tām pietuvināto reklāmistu tiesisko nihilismu un klaji cinisko attieksmi pret sabiedrību».

Lai arī katru reizi pēc viņa reklamēto personāžu politiskā fiasko Stendzenieka kungs sola, ka politiskā reklāma viņu nevilina, un redz, šie politiķi mēdz arī guru kungu «uzmest» un nesamaksāt (kā to esot izdarījis Šlesers), viņš joprojām naski metas atpakaļ politikā.

Nauda nesmird. Tāpēc pat paša skepse pret eiro valūtu nemaz netraucējot darbos kļūt par to atbalstītāju, vadot eiro ieviešanas kampaņu Latvijā. «Viņš izskatās pēc nožēlojama divkoša» – var lasīt interneta komentāros.

Arī kalpošana E. Šīna (Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija), V. Rozenberga (Baltic Sotheby's International Realty), L. Uzkalnes (SIA «Vestabalt») fondam «Konkurētspējas attīstība» ir kalpošana nevis tautai, bet gan nekustamo īpašumu spekulantiem, kas ilgtermiņā Latvijai nesīs vairāk slikta nekā laba.

Latvijas prestitūtas

Stendzenieka reklāma un to pavadošā prostituējošā ekonomiskā žurnālistika ar slavinošiem rakstiem un TV apmaksātiem raidījumiem (piemēram, izdevuma IR karognesēja P. Raudsepa garadarbi savā žurnālā un sponsorētos TV raidījumos) kalpo ekonomiskajai, politiskajai elitei. Ne tautai.

Ārzemēs žurnālistus, kas kalpo ekonomiskai un politiskai varai, mēdz saukt par prestitūtām (no vārdiem press + prostitūta). ASV prezidents Obama ir slavens ar savu prestitūtu štābu. Tādu netrūkst arī Latvijā. Visos TV kanālos un presē un internetā mudž no šīm prestitūtām, kas strādā par žurnālistiem kāda raidījuma vai raksta sponsora interesēs. Netērēšu laiku, tos uzskaitot, lasītāji šā raksta komentāros to izdarīs labāk. Viņi mums jauc galvu Stendzenieka stilā.

Uzturēšanās atļaujas stimulē burbuļekonomiku

Termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecība pret nekustamo īpašumu paceļ šo īpašumu cenas Latvijas tirgū. Tāpēc nezin vai Stendzenieka solītā atgriešanās iespēja no ārzemēm būs interesanta emigrējušiem latviešiem, ja nebūs kur dzīvot, jo mājokļa cenas par Latvijas algu nebūs pa kabatai jaunajām ģimenēm. Turklāt māju un dzīvokļu pārdošana par UA (uzturēšanās atļaujām) nav ilgtermiņa ekonomikas attīstība. Augot nekustamo īpašumu cenām, augs arī pašizmaksa Latvijas ražojumiem, jo augs algas, kas iznīcinās vietējo rūpniecību, uzskata nenopērkamie ekonomisti.

Ekonomisti brīdina, ka nekustamā īpašuma tirdzniecība pret UA veicinās jaunu burbuli un jaunās ģimenes ar šīm uzpūstajām cenām pie dzīvokļiem tā arī netiks.

Nopelnīs tikai māju īpašnieki un nekustamo īpašumu firmas un bankas. Valsts un pašvaldības paliks ar diezgan garu degunu.

UA var un vajag dot pret investīcijām Latvijas ekonomikā, ne nekustamajos īpašumos. Latvijai vajag savu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību

un mazu nekvalificētu cilvēkresursu piesaisti. Mums vajadzīga ražošana ar augsti kvalificētu darbaspēku. Tāpēc sekmēsim investīcijas ražošanā, zinātnē, izglītībā un uzturēšanās atļaujas pārdosim par šādām investīcijām. Šāda politika ir atbildīga politika. Bet par to mums Stendzenieka reklāmas klipi nestāsta.

Kāds komentētājs internetā raksta šādi: Stendzenieks acīmredzot ne bez pamata lielāko daļu sabiedrības uzskata par pajoliņiem, kuriem ar reklāmas palīdzību var iesmērēt jebkuru mēslu.

Vai mēs ļausimies par tādiem būt?

Komentāri (391)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu