Arī pēc sarunām ar Saeimas deputātiem pedagogi turpina pastāvēt uz savām prasībām zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai līdz 310 latiem, šodien tikšanās noslēgumā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Paliek pie savām prasībām
«Mēs paliekam pie savām prasībām par 310 latiem pedagogiem un uz to arī pastāvam,» akcentēja Mikiško. Viņa arī aicināja novērtēt cilvēkus, kuri strādā izglītības jomā un veido valsts nākotni.
Mikiško kopā ar citiem nozares pārstāvjiem šodien piedalījās sarunā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V) un citiem parlamentāriešiem, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem. Āboltiņa pauda prieku par kādas skolotājas teikto, ka skolotāji patlaban nerunā tikai par algu, bet izglītības sistēmu kopumā. Āboltiņa uzskata, ka jādiskutē par sistēmas sakārtošanu, bet to deputāti nevar paveikt bez pašu izglītības jomas pārstāvju iesaistīšanas.
Savukārt Mikiško pauda, ka šī saruna nav par 20 vai 30 eiro, kaut arī tie ir svarīgi, tomēr pedagogi ļoti nopietni vēlas runāt par finansējuma sistēmu kopumā. Tomēr nākamā gada budžetā šo izmaiņu sistēmā neesot.
Saeimas komisijas vadītāja Ina Druviete (V) klāstīja, ka svarīgs ir tas, kā līdzekļi sadalīti, nevis tikai absolūtais naudas daudzums. Viņa arī uzskata, ka nepieciešams diskutēt, lai šī nauda tiktu sadalīta taisnīgi.
Druviete izteica priekšlikumu IZM veidot darba grupu, kas strādātu pie jaunas pedagogu atalgojuma sistēmas izveides. Tāpat diskusijas par atalgojuma un izglītības sistēmas pārmaiņām ar ieinteresētajām pusēm tiks turpinātas Saeimas komisijā.
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (V) apliecināja, ka nākamā gada budžetā paredzēts finansējums pedagogu atalgojuma zemākās likmes celšanai par 15 latiem, palielinot kopējo algu fondu par 5%. Taču, lai varētu palielināt zemāko likmi līdz 310 latiem, kā to pieprasa pedagogi, nepieciešams konkrēts pedagogu atalgojuma sistēmas pārmaiņu plāns, skaidroja Čigāne.
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) bija bažīgs, ka pedagogu atalgojuma līmenis nav pietiekams, lai piesaistītu jaunus profesionāļus. Vienlaikus viņš atzina, ka nākamgad papildu finansējums iespējams, tikai pārdalot līdzekļus no citām jomām. Tomēr Dombrovskis domā, ka «progress uz nākamo gadu ir».
Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka pedagogu prasības ir pamatotas. Viņš arī atgādināja, ka šī budžeta veidošanas laikā nacionālā apvienība pauda atbalstu IZM cīņā par pedagogu prasību īstenošanu.
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pauda viedokli, ka sarunās ar skolotājiem pietrūkst «cilvēcības, iejūtības, pretimnākšanas», kā arī trūks signālu, ka «kaut kas sistēmā, dzīvē var mainīties».
Politiskās apvienības «Saskaņas centrs» frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins uzskata, ka nepieciešams no jauna ieviest pedagogu algu palielināšanas grafiku un atbilstoši tam palielināt atalgojumu katru gadu. Politiķis arī piebilda, ka nav jāatbalsta mediķi vai pasākumi demogrāfijas situācijas uzlabošanai, un akcentēja, ka skolotāji krīzes laikā cietuši visvairāk.
Izsvilpj budžetu
Kā ziņots, šodien uz piketu pie Saeimas bija ieradušies aptuveni 2000 pedagogu un zinātnieku no visas Latvijas, izsvilpjot valsts budžeta projektu un prasot cienīgu darba samaksu, novēroja aģentūra LETA.
Mikiško iepriekš norādīja, ka šis ir pirmais solis un sākums protesta akcijām. Nākamais solis varētu būt streiks. Viņasprāt, politiķu vidū valda neizpratne, jo uz papīra algu pieliek, bet reālajā dzīvē pedagogiem algas tomēr nepalielinās. Viņa uzskata, ka nevar runāt par pārmaiņām un kvalitāti, ja tam neatvēl naudu. Mikiško sacīja, ka pedagogi ir gatavi reformām un pārmaiņām, taču akcentēja, ka mūsu pedagogiem ir zemākā alga Eiropā.
Viņa izteicās, ka Latvija ir tuvu tam, lai zemo algu un skolotāju pārslodzes dēļ zaudētu izglītības kvalitāti. Mikiško necer, ka sarunās ar politiķiem tiks izteikts apmierinošs piedāvājums, bet prognozē, ka tiks teikts, ka naudas nebūs. Ja sekos kāds piedāvājums algu palielināšanai, tas būšot patīkams pārsteigums.
Jau vēstīts, ka LIZDA padome vienbalsīgi nolēma neparakstīt sadarbības memorandu par pedagogu algu palielināšanu. Arodbiedrība atkārtoti izvirza prasību 2014.gadā piešķirt papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 280 līdz 310 latiem, kā arī nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.
