Latvijā cilvēkos parādās valsts noliegšanas sindroms, vienaldzība pret to, kas notiek šeit, Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Ilga Kreituse.
Kreituse: Latvijā cilvēkos parādās valsts noliegšanas sindroms (52)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Sabiedrība pamazām sašķeļas starp tiem, kas ir ieguvuši iespēju sabiedrību vadīt, un starp tiem, kuri vairs nemēģina izteikt protestu pret to, kā viņi tiek vadīti. Tas ir skumji, jo tas nozīmē, ka iestājas zināms vienaldzības process,» teica Kreituse, atzīstot, ka tas ir bīstamāk, nekā sašķeltība, jo «vienaldzība jau ir kaut kāds tuvums tam, ka var iestāties ļoti dziļa krīze cilvēku attiecībās un politikā».
Viņa norādīja, ka valsts grib iestāstīt to, kā cilvēkam nav, jo cilvēkam ikdienā nav tās ekonomiskās izaugsmes, par kuru runā valstsvīri. «Statistikas pārvaldei inflācijas nav, bet biezpiens nez kāpēc maksā 40 santīmu dārgāk. Manā makā inflācija visu laiku virzās uz priekšu,» teica Kreituse.
RSU profesore uzsvēra, ka visi prasa visu – ministri prasa nauda, pensionāri prasa pensijas pielikumu, bet neviens nedomā, ko pats ir izdarījis. Un tas būtu jāsāk no galvas – kā ģimene sākas no vecākiem, tā valstī no tiem, kas to vada. Ja viņi dotu atskaiti cilvēkiem, varbūt cilvēki pārdomātu. «Politiķi Latvijā ir pierādījuši, ka viņi var darīt, kā viņi grib un ko viņi grib. Un cilvēki klusējot to pieņem,» sacīja Kreituse, piebilstot, ka latvieši balso ar kājām – brauc prom, norādot, ka arī 19.gadsimtā tā darīja, līdz vienā brīdī šis process apstājās.
Viņa uzsvēra, ka arī Latvijas inteliģencei, kas ir gara prāta virzītāji, jāpārdomā, ko viņi ir darījuši, atgādinot Džona Kenedija teicienu: «Neprasi, ko valsts ir darījusi Tev, paprasi sev, ko Tu esi izdarījis valstij.» Cilvēkiem, kas krasi izsaka atsevišķus protestus, vajadzētu padomāt, kas ir darīts, lai šī situācija tāda nebūtu. Un politiķiem vajadzētu sev pajautāt, ko viņi ir izdarījuši valstij tā, lai viņiem būtu jāsaka – «jā, es patiešām esmu šo valsti virzījis uz priekšu».
Profesore sacīja, ka politiķis var būt arī atbraucis muzikants no laukiem tāpēc, ka viņš ir ievēlēts Saeimā, bet «lai kļūtu par valstsvīru, ir jāsaprot, ko tu runā, kad tu runā, un tev jāprot cilvēku pacelt, lai cilvēks tevi dzird un grib dzirdēt.» Tā Latvijā ļoti pietrūkst.
Kreituse norādīja, ka ir divi rādītāji, kas rāda valsts reālo izaugsmi un attīstību. Tie ir ir izglītība un veselība. Jo, lai būtu ekonomiskā attīstība, ir vajadzīgi speciālisti. «Lai varētu attīsties, cilvēkam ir jābūt veselam un gudram.»