Latviešiem nav vienalga, kas notiek ar viņu dzimto zemi. Šādu pārliecību var gūt, apmeklējot mūsu valsts dibināšanas gadadienai veltītos pasākumus. Šodien Rīgas ielās sastaptie un uzrunātie tautieši ir priecīgi par Latvijas brīvību par spīti ikdienas rūpēm.
Rīgā šodien ir pavēss, bet saulains laiks.
Portāls TVNET novēroja, ka pilsētas centrālajā daļā un Vecrīgā pulcējas ne tikai amatpersonas, bet arī iedzīvotāji. Kaut arī dzestrs, daudzi ir priecīgi un smaida.
Lielai daļai pie Brīvības pieminekļa sanākušo ļaužu apģērbam piestiprināta sarkanbaltsarkana lentīte. Tās rotā arī dāmu rokassomiņas un jauniešu mugursomas.
Mīlestība vieno tautas
Bastejkalna pakājē satieku 16 gadus veco Elīnu un nesen pilngadību sasniegušo Vladislavu. Abi izveduši pastaigā meitenes lolojumu – Džeku. Parasti vilku suņa pastaigas vietas ir citas, taču svētku reizē nolemts apvienot lietderīgo un patīkamo: gan Džeks izkustējies, gan jaunieši redzējuši ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa.
Rokās sadevušies, jaunie cilvēki nekautrējoties runā par savu attieksmi pret Latviju. «Tā ir mana dzimtene. Te es piedzimu, sāku iet skolā un, protams, ceru to arī pabeigt. Vecāki jau bērnībā mācīja ar cieņu izturēties pret valsts simboliem – ģerboni, karogu un himnu. Parasti ģimenē himnu nedziedam, taču, ja dzirdu, ka tā skan, visi pieceļamies kājās,» Elīna atklāj savas ģimenes paradumus.
Arī Vladislavs ģimenē mācīts cienīt Latviju, neskatoties uz to, ka viņa tētis ir krievs.
«Krievijā dzīvo daudz mūsu radu un draugu, bet
neesmu dzirdējis, ka kāds krievs mūsu klātbūtnē runātu sliktu par Latviju.
Varbūt tas tāpēc, ka viņi zina tēta nostāju nepamatoti nekritizēt viņa dzīvesvietu. Protams, Latvijā ir daudz lietu, ko vajadzētu uzlabot un pat mainīt, bet cieņai pret zemi, kurā dzīvo, ir jābūt,» jaunietis citē tēta vārdus.
Vladislava runas veidā jaušama krievu valodas klātbūtne, un tāpēc viņš vēl jo vairāk priecājas, ka iepazinies ar Elīnu, kura varētu palīdzēt nostiprināt viņa latviešu valodas prasmes.
«Līdz šim esam sapratušies, neskatoties uz to, ka Elīna ir pārliecināta latviete, bet es – pa pusei krievs. Par tautību vai valodu mēs nekad neesam strīdējušies,» Vladislavs stāsta un, saspiezdams ciešāk Elīnas roku, izsaka pamudinājumu arī citiem cilvēkiem ikdienā meklēt vairāk kopīgā, nevis atšķirīgā.
Jāsargā savi simboli
Savukārt pensionārs Arvīds, kuru satieku pie operas, pauž satraukumu par Latvijas valsti. Viņš bažījās ne tikai par latviešu valodas likteni, par ko daudz runāts saistībā ar pēdējo referendumu, bet arī par necieņu pret Brīvības pieminekli.
«Regulāri dzirdu, ka tūristi nesmuki izturas pie Brīvības pieminekļa. Manuprāt, tas nav pieļaujami. Kārtībniekiem mūsu simbols jāuzmana pamatīgāk, un par tā apgānīšanu jānosaka bargāki sodi,» vīrietis iesaka.
Mums pašiem jābūt drošākiem savu vērtību aizstāvētājiem!
Kad lūdzu Arvīda kungu izteikt vēlējumu Latvijas dzimšanas dienā, viņš atsauc atmiņā pirms dažām dienām vēroto rokoperu par Lāčplēsi. Nocitējis atsevišķus spilgtākos pantus, vīrietis uzsver, ka labā un ļaunā cīņa nav beigusies arī šodien.
«Tieši otrādi – arī mūsdienās vajadzīgi tādi vīri kā Lāčplēsis – ar stipriem kamiešiem un, galvenais, dzirdīgām ausīm. Latvijai novēlu, lai tās valstsvīri biežāk sadzirdētu tautas vajadzības un rīkotos, lai tās apmierinātu! Kurlumam vairs nav vietas mūsu tautā.»
Bērni sveic Latviju dzimšanas dienā
Svinīgajā ziedu nolikšanā šodien piedalījās arī četrus gadus vecā Evelīna. Viņa uz Rīgas centru atbraukusi kopā ar saviem vecākiem un omīti. Lēkādama ap savu lutinātāju, meitene droši atbild uz jautājumiem par Latviju.
«Mamma teica, ka šodien Latvijai dzimšanas diena. Tāpēc mēs atnesām viņai puķītes. Šīs sarkanās dāvināju es, bet baltās – tētis,» Evelīna norāda uz Latvijas nacionālajās krāsās iegādātām mārtiņrozēm.
Meitenes māmiņa Anna paskaidro, ka ziedu krāsas izvēlējusies Evelīna pati. Neviens tā īpaši neesot mudinājis izvēlēties sarkanbaltsarkanos toņus. «Pieļauju, ka kaut kur zemapziņā viņa šo krāsu salikumu saista ar Latviju, jo par to iepriekšējos gados runāts ģimenē. Šogad Evelīna sāka bērnudārza gaitas, un arī tur viņiem māca svinēt valsts svētkus. Domāju, ka
īpaši svarīga nacionālā audzināšana ir bērnudārzos un skolās,
jo, būsim godīgi, ne jau visās ģimenēs atzīmē 11. un 18. novembri.»
Mammas atsaukta, Evelīna atkal pievienojas pieaugušo sarunai un ir gatava izteikt savu vēlējumu Latvijai. Meitene nesamulsusi atkārto pirmo rindiņu no valsts himnas: «Dievs, svētī Latviju!» Viņas kodolīgajam izsaucienam pievienojas arī pārējie smaidīgās ģimenes locekļi.
Arī portāla TVNET komanda vēlē Latvijai visu labāko. Lai mums visiem izdodas izjust valsts svētku noskaņu!
