Šādi pasākumi kā 18.novembra lāpu gājiens norāda uz uzvilktību sabiedrības noskaņojumā un uzkurinātu apdraudētības izjūtu, norāda sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Lielo atbalstu lāpu gājienam skaidro ar apdraudētības sajūtu (79)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sociālantropologs atzīmēja, ka nacionālajam patosam šogad uzmanība veltīta daudz un krietni darīts, lai cilvēki uzskatītu, ka nacionālistiski ievirzīti pasākumi būtu pieņemami un interesanti. Viņš atzīmēja, ka šāda tendence ir manāma arī citviet. «Tas ir modes jautājums. Šāds noskaņojums ir arī Krievijā. Latvijas politika ir cieši saistīta ar Krievijas modes tendencēm, līdz ar to arī latvieši to pārņēmuši. Līdzīgas virzības ir arī Grieķijā, Ungārijā,» skaidroja Sedlenieks.
Viņš atzina, ka ir grūti noteikt, kas šādu noskaņojumu izraisa, tomēr bieži tas saistāms ar ekonomiskām problēmām. Cilvēki uzskata, ka kaut kas nav pareizi izdarīts, un tas viņos rada apdraudētības izjūtu. «Latvijā pilnīgi noteikti apdraudētības izjūta ir sakurināta ļoti spēcīgi,» bilda Sedlenieks.
To arī norāda agresivitātes barometra mērījumi, kas nosaka agresīvos noskaņojumus sabiedrībā. Mērījumi rāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šis periods ir mazliet uzbudinātāks, kas nozīmē, ka sabiedrības noskaņojums kopumā ir mazliet uzvilkts.
Sedlenieks apstākli, ka 12 400 ļaužu lāpu gājienā vienkopus sauc «Mēs esam latvieši!», raksturoja kā šīs uzvilktības izpausmi. Viņš arī norādīja, ka kopš valodas referenduma un preambulas veidošanas ir skaidri redzams, ka
Latvijā ir grupējumi, kas mēģina radīt priekšstatu, ka pastāv kāds apdraudējums, ka ir jāizjūt bailes un ka latviešiem jāturas kopā.
«Tie, kas cieši turas pie šīs idejas, sanāks kopā diezgan agresīvās izpausmēs, piemēram, sapulcēsies naktī ar lāpām rokās. Iespējams, ka daudzi no dalībniekiem nepiekritīs, bet šādi gājieni vienmēr ir draudīgi un agresīvi. Tas tomēr notika naktī, ar uguni rokā un saucieniem «Mēs esam latvieši«,» pauda sociālantropologs
Jautāts, vai šo noskaņojumu izmanto nacionālā apvienība «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, lai to vēl vairāk pastiprinātu, Sedlenieks atbildēja, ka apvienība to nevis izmanto, bet aktīvi to uzkurina. «Man, protams, nav tādu ziņu, bet izskatās, ka atsevišķi apvienības biedri studē dažādus trīsdesmito gadu Vācijas izdevumus. Par to liecina gan viņu izteicieni, gan darbības,» pamatoja Sedlenieks.
Tāpat sociālantropologs sacīja, ka liela daļa lāpu gājiena dalībnieku ir nacionālās apvienības atbalstītāji.
«Protams, daļa no gājiena dalībniekiem ir mērenāk noskaņoti, bet liela daļa noteikti atbalsta VL-TB/LNNK,»
teica Sedlenieks.
Jau ziņots, ka 18.novembrī VL-TB/LNNK rīkotajā svētku lāpu gājienā piedalījušies aptuveni 12 400 cilvēki. Gājiens sākās pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa un noslēdzās pie Brīvības pieminekļa.