Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) pēdējo dienu rīcība, spītīgi turoties pie amata un bezkaunīgi ignorējot žurnālistus, spilgti parāda politiķa attieksmi. Vēlētajai amatpersonai, kas pārtiek no nodokļu maksātāju naudas, patiesībā ir nospļauties par sabiedrības viedokli.
Komentējot Ušakova uzvedību, trešdienas preses konferences laikā pasakot tikai dažus teikumu un atsakoties atbildēt uz žurnālistu jautājumiem, mediju un publisko attiecību pētniece, profesore Sandra Veinberga sarunā ar portālu TVNET sacīja: «Ušakovs ar savu izturēšanos parāda, ka nāk no totalitāras valsts.» Demokrātiskā valstī amatpersonas jūtas atbildīgas vēlētāju priekšā.
Bet Ušakova attieksme pret žurnālistiem, kas ir «mazo» cilvēku, parasto vēlētāju aizstāvji un advokāti, raksturo viņa domas par vēlētājiem.
Ja Ušakovs atsakās runāt ar žurnālistiem, viņam nospļauties par parasto tautu.
Tā varot darīt un dara Krievijas vadītājs Vladimirs Putins, bet demokrātiskā valstī valstsvīri tā nereaģē.
Veinberga akcentēja, ka privātpersonas var izvēlēties, vai atbildēt uz žurnālistu jautājumiem, taču tā nedrīkst rīkoties amatpersonas, kas pārtiek no nodokļu maksātāju naudas. Viņu pienākums ir atbildēt uz žurnālistu, pat personīgi nepatīkamu, jautājumiem. Tas attiecas arī uz Ušakova atteikšanos doties uz Latvijas Radio un sēdēt vienā studijā ar žurnālisti Baibu Strautmani.
Neatbildot uz žurnālistu jautājumiem, Ušakovs nepilda pienākumus.
Viņš nedrīkst izvēlēties, kam blakus sēdēt un ar ko runāt, Veinberga teica un norādīja, ka tāda amatpersonu klīrēšanās nav pieļaujama.
Iet «krusttēva» Putina pēdās
Rīgas mērs, izturoties augstprātīgi pret žurnālistiem un pēc Zolitūdes traģēdijas atsakoties atkāpties no amata, ir sajuties liels un varens, profesore izteica vērtējumu un norādīja, ka Ušakovs rīkojas ļoti līdzīgi kā viņa «krusttēvs» Putins. Līdzīgu attieksmi pret sabiedrību pauduši citi diktatori, piemēram, Fidels Kastro un Ugo Čavess.
Latvijā Ušakovs pārstāv to intereses, kam patīk «spēcīgā roka», piekaušana un cita veida mazohisms.
Pētniece analizējusi saistību starp amatpersonu kontaktēšanos ar sabiedrību un valsts demokratizāciju. Secināts, ka demokrātiski augsti attīstītā valstī amatpersonas izturas pieklājīgi un empātiski. Piemēram, Zviedrijā vai Dānijā galvaspilsētas vadītāji nevarētu atļauties tā izturēties, jo viņi ciena savus vēlētājus.
Jāatbrīvo mēra krēsls!
Veinberga uzskata, ka pēc Zolitūdes traģēdijas Ušakovam un viņa vietniekam Andrim Amerikam (GKR) vajadzētu atkāpties no amata.
Viņasprāt, gandrīz neviena amatpersona pēc traģēdijas nav rīkojusies tā, kā to vajadzētu darīt demokrātiskā valstī. Atkāpties no amata vajadzējis arī atbildīgo jomu ministriem.
«Abu brālīšu» Ušakova un Amerika neatkāpšanās no amata ir padomju laika mantojums.
Tikai kontrolēta informācija
Arī mediju eksperte Anda Rožukalne Rīgas mēra trešdienas uzvedību skaidroja kā skaidru vēlmi vienpersoniski kontrolēt informāciju, viedokļus. Tas izpaudies arī iepriekš, piemēram, ar apmaksātajiem informatīvajiem materiāliem.
Viņš rīkojas pēc principa - kad gribu atbildēt, atbildu, bet, kad negribu atbildēt, neatbildu.
Piemēram, uz jaunu satiksmes objektu prezentāciju, kurā Ušakovs var gozēties un lepoties par padarīto, visi žurnālisti ir laipni aicināti, bet svarīgās un pat bīstamās situācijās, kad sabiedrība gaida amatpersonas rīcību, Ušakovs izvairās no komunikācijas, lai būtu pēc iespējas mazāk iespēju diskusijai.
Šāda viņa uzvedība un attieksme nav nekas jauns, taču šajā krīzes situācijā tā izgaismojas vēl spilgtāk, Rožukalne teica un norādīja, ka trešdienas pēcpusdienā, kad žurnālisti bija ļoti noslogoti, atspoguļojot notikumus saistībā ar Zolitūdes lielveikala sabrukšanu un premjera atkāpšanos, gan žurnālistiem, gan Rīgas mēram bija svarīgākas darāmās lietas.
Ušakovam vajadzēja risināt nopietnas problēmas, nevis piedalīties preses konferencē, kur atkal apliecināt savu pozīciju un piesaistīt sabiedrības uzmanību.
Ušakova rīcību var uzskatīt par sava veida necieņu.
Lūgta komentēt Ušakova atteikšanos doties uz Latvijas Radio, ja sarunā piedalās arī Strautmane, mediju eksperte norādīja, ka viņš ir pieradis noteikt, kas, kur un kad viņu izjautās, lai pats justos komfortabli.
Uzzinot par Strautmanes piedalīšanos,
Ušakovs gļēvi aizbēga no diskusijas.
Īpaši smieklīgi tas ir cilvēkam, kurš apgalvo, ka ar pilnu krūti metas iekšā notikumu šķetināšanā.
Nav ētiski, ja amatpersonas izvēlas žurnālistus, ar kuriem sarunāties. Tikai ļoti retos un īpašos gadījumos būtu pieļaujama cilvēka nevēlēšanās runāt ar konkrētu žurnālistu. Turklāt visbiežāk tas attiecas uz privātpersonām, piemēram, aktieriem vai dziedātājiem. Bet ne vēlētu amatpersonu un sabiedrisko mediju, jo abus finansē no nodokļu maksātāju naudas.
Bet Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas izpilddirektore Jūlija Ņikitina TVNET vispirms paskaidroja, ka preses brīfings ir vienas puses ziņojuma nodošana medijiem, tam neseko diskusija.
Apzinoties ziņas temata aktualitāti, Ušakovs izvēlējies nepiemērotu komunikācijas stilu,
kādā ar mediju starpniecību informēt sabiedrību, tajā skaitā arī savus atbalstītājus, par demisijas atteikumu un tās iemesliem.
Tas arī liecina par viņa kā amatpersonas nolaidību sabiedrības un savu atbalstītāju priekšā, sakot: «Mani atbalstīja pirms pieciem mēnešiem vairāk nekā 58% vēlētāju, un es neuzskatu, ka viņu intereses būs labāk pārstāvētas, ja es demisionēšu.»
Asociācijā uzskata, ka šeit vērojama pretruna: vai Ušakovs, nepilnīgi komunicējot ar medijiem, kas ir tiešie sabiedrības informētāji, aizstāv savu vēlētāju intereses?
Ņikitina arī pauda viedokli par Ušakova rīcību, atsakoties doties uz radio, ja studijā ir žurnāliste Strautmane: «Amatpersona komunicē ar sabiedrību, kuru intervijas laikā pārstāv žurnālists.
Tāpēc šķirot žurnālistus vēlamajos un nevēlamajos, kā arī neatbildēt uz žurnālistu jautājumiem ir tas pats, kas neatbildēt sabiedrībai kopumā. Un tas, protams, nav pieņemami.
Īpaši jau šajos apstākļos, kad jautājumu ir daudz un tie ir fundamentāli.
Klusēšana vai novēršanās, protams, arī sevī ietver vēstījumu – kāds tas ir, mēs jau šobrīd varam novērot cilvēku izteikumos sociālajos tīklos, komentāros utt.»
Cilvēki daudzviet pieprasa demisiju
Portāls TVNET vēstīja, ka lielākā daļa portāla TVNET lasītāju, kuri savu viedokli izteica vakardienas aptaujā, uzskata, ka pēc premjera Valda Dombrovska (V) paziņojuma par atkāpšanos no amata līdzīgi vajadzētu rīkoties arī Rīgas mēram.
Šādu viedokli daudz cilvēku izteica arī sociālajos tīklos.
Savukārt Ušakovs preses konferencē paziņoja, ka neplāno atkāpties.
«Nē, es neplānoju atkāpties,» tā trešdien savā Twitter kontā un vēlāk arī preses konferencē paziņoja Ušakovs, norādot uz saviem pēc traģēdijas jau paveiktajiem darbiem. Viņš nevarot bēgt no pienākumiem un pamest visu pusceļā, kā to atkāpjoties izdarīja Ministru prezidents.
