Vai Ukrainu saplēsīs gabalos starp Eiropas Savienību un Krieviju? (114)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Itar-Tass/Scanpix. TVNET kolāža

Notikumi Kijevas neatkarības laukumā nav tikai uz Rietumiem orientētās ukraiņu tautas daļas protests pret neizlēmīgo un prokremlisko savas valsts vadību (parlamentu) ar tās prezidentu Janukoviču priekšgalā. Vienalga kā beigsies šie 2013. gada «Ziemassvētku egles protesti», jau šodien ir skaidrs, ka tie nebūs pēdējie šajā laukumā. Izskatās, ka cīņa par Ukrainu ir lielākā Rietumu valstu (ES) un postpadomju impēriski ambiciozās Krievijas konfrontācija par kādu valsti pēc aukstā kara beigām. Gan Eiropas Savienība, gan Krievija savu robežu tuvumā grib sev lojālu lielvalsti.

Padomju mantojums

Ukraina ir otra lielākā Eiropas valsts pēc Krievijas teritorijas ziņā. Valstī dzīvo apmēram 46 miljoni iedzīvotāju (sestā lielākā valsts Eiropā), no kuriem 77% ir ukraiņi, 17% krievi, atlikušos procentus veido citas minoritātes no kaimiņvalstīm (poļi, rumāņi, ungāri utt.). 67% Ukrainas iedzīvotāju ukraiņu valodu uzskata par savu dzimto valodu, un 29% par savu dzimto uzskata krievu valodu. Šie skaitļi dramatiski mainās gadu no gada, jo zemā dzimstība, emigrācija, augstā mirstība (no alkoholisma, HIV/AIDS, tuberkulozes) Ukrainas iedzīvotāju skaitu samazina katru gadu par apmēram 0,3-06%. Vīriešu vidējais mūža ilgums ir 62, bet sieviešu 75 gadi. Tie ir tipiski atpalikušas postpadomju valsts simptomi.

Lai izrautos no ekonomiskās, sociālās atpalicības, ukraiņiem vitāli svarīgs bija Viļņas samits, kurā valsts prezidentam Viktoram Janukovičam vajadzēja parakstīt dokumentu par vēsturisko izvēli – sākumu integrācijai Eiropas Savienībā. Krievija arī nesēdēja rokas klēpī salikusi un panāca, ka V. Janukovičs neko Viļņā neparakstīja. Tagad līguma parakstīšana Ukrainai ar ES ir atlikta uz nenoteiktu laiku, kas vēl par vairākiem gadu desmitiem attālina ukraiņu sapni par dzīvi civilizētā Eiropas valstī.

Ieguvumi no līguma ar ES

Asociācijas vienošanās galvenā sastāvdaļa ir brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Ukrainu. Tas paredz likvidēt 99,1% (ES) un 98,1% (Ukraina) muitas tarifu, kas kopumā ukraiņu eksportētāju izdevumus samazinātu par 487 miljonu eiro un ES eksportētāju izmaksas par 391 miljonu eiro (EU News, 29.11.2013.).

Muitas tarifi visvairāk Ukrainas pusei pazeminātos lauksaimniecības jomā, kur daļai ukraiņu eksporta tiktu piemēroti 0 tarifi. Taču, apņemoties harmonizēt savus tehniskos un drošības standartus ar ES, Ukraina samazinātu arī savas ārpustarifu barjeras.

Līgums paredz arī pakāpenisku ES normu pārņemšanu īpašuma tiesību, veterinārās un medicīniskās kontroles jomā un brīvai pieejai energoresursiem. Eksperti uzskata, ka šajā līgumā ir arī bezprecedenta normas, kas nav piemērotas līdz šim citos analoģiskos līgumos. Pēc attiecīgu regulējumu ieviešanas Ukrainā ukraiņu firmām būs dota iespēja izvietoties ES valstīs un strādāt tāpat, kā to dara vietējie uzņēmumi. Tas sevišķi svarīgi ir finanšu, transporta, telekomunikāciju u.c. pakalpojumu biznesā. Līgumā tiek paredzēta arī Ukrainas likumu tuvināšana ES normām valsts iepirkumu sfērā. Tas ir ļoti sāpīgs jautājums Ukrainai, kur pēc aptuveniem aprēķiniem korupcijā pazūd līdz 15% valsts budžeta līdzekļu. Ieviešot ES likumus, Ukraina varētu šo naudu ietaupīt. Tajā pašā laikā Ukrainas valsts struktūras varēs veikt iepirkumus ES valstīs, bet ukraiņu firmas varēs piedalīties ES valstu iepirkumu konkursos.

Ukrainas valdības nolīgtie starptautiskie un vietējie eksperti, kas veikuši visaptverošāko pētījumu par Ukrainas ieguvumiem un zaudējumiem pēc asociācijas vienošanās parakstīšanas, uzskata, ka vidējā laika perspektīvā kopējais labklājības līmenis Ukrainā pieaugs par 4,3%, eksports par 2,8%, imports par 2,6%, bet reālās algas, ņemot vērā inflāciju, pieaugs vidēji valstī par 1,2%. Ilgtermiņa perspektīvā šie rādītāji būs 11,8 (labklājības līmenis), 6,3% (eksports), 5,9% (imports), 5,5-5,7% (algas), bet valstī esošie ražošanas līdzekļi (fiziskais kapitāls) pieaugtu par 8,1% (Komersant, 25.11.2013.).

Starp citu, arī Krievijas bizness, kas ir izvietots Ukrainā, nevar vien sagaidīt, lai izmantotu Ukrainu kā vārtus uz ES tirgu.

Pat vislielākajiem skeptiķiem ir skaidrs, ka asociācijas līgums ar ES Ukrainai ir vēsturiska iespēja veikt strukturālas un institucionālas reformas, lai ar to palīdzību Krievijas ēnā atpalikusī kaimiņvalsts tuvotos kaut vai Polijas, Ungārijas un Čehijas sasniegumiem, kas integrāciju ES virzienā sāka pirms 20 gadiem.

Kāpēc Krievija pretojas Ukrainas integrācijai ES?

Lai arī Kremļa propaganda pa visiem saviem TV un citiem kanāliem skalo skatītāju smadzenes ar tendencioziem apgalvojumiem, ka Ukrainas mūsdienu paaudze savā mūžā nepaspēs izbaudīt ES priekšrocības un Ukraina būšot tikai jauns tirgus placis ES noliktavās sagūlušām neejošām ES valstu ražotāju precēm, izskatās, ka Kijevas neatkarības laukumā neviens vairs šai propagandai īpaši netic. Sevišķi jaunās paaudzes demonstranti, kas iepriekšējās tā saucamās 2004. gada «oranžās revolūcijas» laikā vēl pilnā augumā staigāja zem galda, neklausās Kremļa balsī. Ukraiņu jaunā paaudze grib dzīvot Eiropā, nevis Krievijas impērijā vai jaunajā Padomju Savienībā, kā Putina loloto Muitas savienību starp bijušajām PSRS republikām dēvē ukraiņu opozicionāri.

Oficiālā Kremļa propaganda nebeidz sludināt, ka Krievija un Ukraina ir ļoti cieši ekonomiski saistītas un šo saišu saraušana draudot ar katastrofu arī pašai Krievijai. Taču tie ir meli. Krievijas ārējās tirdzniecības Ukrainas daļa ir tikai nieka 4% (pat mazāk). Ekonomikas pārorientēšanā uz ES smagāk klātos Ukrainai, jo 2012. gadā ukraiņu preču un pakalpojumu eksports uz Krieviju veidoja 10% Ukrainas kopprodukta un Ukrainas ārējās tirdzniecības apjoms ar Krieviju pašlaik veido 30% no visa ārējās tirdzniecības preču apgrozījuma.

Ja Ukraina parakstītu asociācijas vienošanos, Krievija draud ar muitas tarifiem ukraiņu precēm, kas pašlaik Krievijas tirgū tiek bez muitas vai ar atvieglotu muitu. Taču ES ir atbilde uz šādiem soļiem, ko tā demonstrēja vasarā, kad Krievija aizliedza, piemēram, Moldovas vīnu importu. ES vienkārši atcēla šiem vīniem importa kvotas Eiropas tirgos. Protams, ne viss, ko ražo Ukrainas mašīnbūve, der ES tirgū, pat ja atceļ šo ražojumu kvotas. Taču tā ir problēma, ko var risināt ilgtermiņā.

Krievijai Ukraina kā sabiedrotais un satelīts ir vajadzīgs ne jau ekonomisku apsvērumu dēļ. Tie galvenokārt ir ģeopolitiski, impēriski apsvērumi, kas izpaužas centienos apvienot bijušas PSRS republikas savienībā ar citiem nosaukumiem. Šis Krievijas politikas mērķis ir panākt Krievijas dominējošo lomu postpadomju krievu teritorijās. Tagad Krievija vēlas izveidot tā saucamo Muitas savienību un iesaistīt tajā arī Ukrainu.

Sākumā, kad sabruka PSRS, Krievija kopā ar Baltkrieviju un Ukrainu 1991. gada 8. decembrī uz PSRS drupām dibināja Neatkarīgo valstu savienību NVS (СНГ).

Taču šī savienība piedzīvoja fiasko, jo neizdevās izveidot ne kopīgu armiju, ne kopīgu valūtu, kā bija iecerēts sākumā.

NVS zinātniskā institūta rektors Mihails Frolovs uzskata, ka bijušo PSRS valstu integrācijas galīgais mērķis ir Eirāzijas savienības izveide, kas būtu līdzīga ES. Krievija mūsdienās neredzot nevienu starptautisku organizāciju, kurā to uzņemtu ar visām tās ambīcijām. Jo ne Eiropas Savienībā, ne Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības zonā (NAFTA), ne Dienvidamerikas kopējā tirgū, ne Dienvidaustrumāzijas brīvā tirgus zonā ap Ķīnu Krieviju kā līdztiesīgu locekli Krieviju neuzņem. Tāpat kā Ukrainu. Tāpēc Krievijai vienīgā izeja esot veidot pašai savu savienību. Muitas savienība esot, protams, vāja savienība, bet tomēr kaut kas! Taču viņš arī atzīst, ka bijušās krievu republikas ne visai tiecas uz Krieviju un līdzdalību tās Muitas savienībā. Galvenais šķērslis Muitas savienības izveidē esot atšķirības Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas politiskajās sistēmās, kas neļaujot izveidot pārnacionālus politiskus orgānus (Novosti-Dny.com, 09.12.2013.). Tāpēc Krievija visas cerības liek uz Ukrainu, kuras dalība Putina muitas savienībā varētu glābt šo postpadomju valstu savienību.

Lai ietekmētu Ukrainu, Krievija ir gatava likt lietā tādus kārdinājumus kā speciālas atlaides energoresursiem (dabasgāzei) un izdevīgus daudzmiljardu kredītus. Taču tie nav vienīgie Krievijas ieroči, ar kuriem tā mēģina savaldīt Ukrainas tautas centienus Eiropas Savienības integrācijas virzienā.

Sadalīta Ukraina? Paldies, nē!

Jau kopš oranžas revolūcijas laikiem Kremlis un tā eksperti pieļauj arī Ukrainas sadalīšanu pēc Balkānu parauga. Rietumukraina integrētos ES, bet Austrumukraina Krievijā vai tās savienībās. Šāds projekts daudziem ukraiņiem būtu šausmu scenārijs, taču tā pieļaušana liecina arī par bezizejas stāvokli, kādā valsti ir noveduši stūrgalvīgi un tuvredzīgi politiķi. Pašlaik valsts parlamentā vairākumā ir tie spēki, kas vēlas ciešākas saites ar Krieviju uz kopīgo tā saucamo slāvu brālības un vēsturisko saišu pamata. Tāpēc parlaments nepauž Ukrainas Rietumu reģionu un citu proeiropeiski noskaņoto vēlētāju gribu un šī griba ir spiesta izpausties Kijevas laukumos un ielās.

Lai gan arī Austrumukrainā ne visi ir būtu laimīgi apvienoties vēl ciešākās saitēs ar Krieviju, jo vēsturiskā atmiņa par padomju laikiem ne visiem krieviem arī ir mērķis, uz ko tiekties.

«Ziemassvētku egles protesti» Kijevas neatkarības laukumā liecina arī to, ka Krievijai vairs nepieder tik liela ietekme uz ukraiņu prātiem kā oranžās revolūcijas laikā.

Jaunieši ir sākuši ceļot, redz, kā dzīvo cilvēki Eiropas Savienībā, un salīdzina to ar dzīvi Krievijā un Ukrainā. To atzīst pat baltkrievu politologi, tādi kā Vsevolods Šimovs, kurš uzsver, ka Ukraina ir lielākā Krievijas politikas izgāšanās postpadomju telpā, ko nosaka Krievijas nespēja un nevēlēšanās strādāt ar pilsonisko sabiedrību (Regnum, 09.12.2013.). Šajā laukā pašlaik Rietumi Krieviju pilnīgi apspēlējot, par ko liecinot notikumi šajās dienās Kijevā.

Eiropai nav grūti apspēlēt Krieviju, ja spēle notiek kā ideju cīņa, bez ieročiem un ekonomiska spiediena. Jo ES pat ar visiem tās trūkumiem un nepilnībām var piedāvāt ukraiņiem daudz vilinošākas un reālākas līdztiesīgas nākotnes iespējas nekā pēc zaudētās varenības un uzkundzēšanās trūkuma skumstošās Krievijas impērijas mantinieki.

Virves vilkšana Kijevā tāpēc turpinās.

Komentāri (114)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu