Ārsti bargi kritizē ierēdņu nejēdzīgos plānus (152)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: ITAR-TASS/ScanPix

Valdība ir atbalstījusi, ka no nākamā gada 1.janvāra ļaus palielināt ēdienam pievienojamā sāls daudzumu izglītības iestādēs. Taču ārsti uzskata, ka šāds lēmums nāks par sliktu bērnu veselībai, ietekmējot to ļoti negatīvi. Dakteri ir neizpratnē par šādu, viņuprāt, nepamatotu un nepareizu soli.

Atļauj ēdienam pievienot vairāk sāls

Pirms dažām dienām valdība atbalstīja Veselības ministrijas izstrādātos noteikumu grozījumus uztura normās izglītības iestādēs, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un ārstniecības iestādēs, palielinot atļauto ēdienam pievienojamā sāls daudzumu.

Paredzēts, ka bērnudārzos sāls nepārsniedz 2 g dienā, diennakts bērnudārzos - 3 g dienā, bet internātskolās - 5 g dienā. Savukārt skolās paredzētais sāls daudzums nevarēs pārsniegt 0,4 g uz 100 g produkta. Iepriekš skolās tie bija 0,25 g sāls.

Vairāk par noteikumiem

Ārsti nepiekrīt sāls daudzuma palielināšanai

Bet Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrības vadītāja, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Dietoloģijas dienesta vadītāja Laila Meija sarunā ar portālu TVNET norādīja, ka pusdienās ir jāsaņem trešdaļa no dienas sāls normas. Lielākiem bērniem tāpat kā pieaugušajiem tie ir 5 g sāls dienā (ieskaitot gan ēdienam pievienoto, gan jau rūpnieciski iestrādāto sāli).

«Tāpēc arī pamatoti bija iepriekš noteiktie 0,25 g sāls. Tagad bērni saņems pusi dienas normas tikai ar gatavoto ēdienu. Un vēl papildus viņi bieži vien ēd tādus sāli saturoši produktus kā sieru un maizi, nemaz nerunājot par čipsiem.»

Visi uzņems sāli par daudz.

Veselības ministrijā norāda, ka šobrīd noteiktais ēdienam pievienotā sāls daudzums skolās ir pārāk mazs un pāreja uz ēdienu, kura pagatavošanā izmantots mazs sāls daudzums, notika pārāk strauji. Ministrija secināts, ka bērni pie šāda sāls daudzuma ēdienā vēl nav pieraduši, jo tas ir pretrunā ar līdzšinējām ēšanas tradīcijām ģimenē un sabiedrībā kopumā, tāpēc viņi ēdienu neēd, bet izvēlas ēst blakus esošajās kafejnīcās, apmeklēt veikalus un pirkt neveselīgus našķus.

Ekspertus neņem vērā!

Savukārt Meija akcentēja, ka šāda lēmuma pieņemšanā netika ņemts vērā ekspertu-ārstu viedoklis.

«Nav nekāda pamatojuma, kāpēc tiek mainīts likums. Mani kolēģi nav saņēmuši informāciju, ka, stājoties spēkā minētajiem valdības noteikumiem, bērni būtu sūdzējušies, ka ēdiens kļuvis negaršīgs, un pārstātu ēst skolās. Vēl vairāk -

daļa bērnu atzīmē, ka ēdiens skolās ir par sāļu!

Arī liela daļa ēdinātāju ir apmeklējuši seminārus un iemācījušies gatavot veselīgāk un tagad nevēlas, lai atkal sāls daudzumu palielinātu.»

Nelielais sāls daudzums bija pamatots

Meija norādīja, ka Uzturzinātnes speciālistu biedrība aktīvi piedalījās noteikumu izstrādē. Diskusija ar ministriju par sāls normu palielināšanu atsākās šogad vasarā, un 31. jūlijā biedrības pārstāve pauda viedokli, ka pēc nopietni studētiem pētījumiem un citu valstu normām līdzšinējās normas bija pamatotas.

Turklāt esošais variants bija kompromiss, jo jāņem vērā, ka bērnudārzā uzņem 70% no visa dienā apēstā, un runa ir par pievienoto sāli, bet papildus vēl sāli saturošie produkti (piemēram, maize, siers u.c.).

Daudzi ražotāji samazina sāls daudzumu, un tas ir neprāts, ka ēdiena gatavotāji to negrib darīt.

Biedrības pārstāve norādīja, ka neatbalstīs sāls daudzuma palielināšanu.

Līdzīgs viedoklis bijis arī Latvijas Ārstu biedrībā.

Jānoskaidro patiesie iemesli

Uzturzinātnes speciālistu biedrība rosināja organizēt aptauju, lai noskaidrotu, vai tiešām sāls samazināšana radījusi problēmas, vai tiešām ēdiens negaršo tāpēc, ka mazāk sāls. Varbūt tam ir citi iemesli. Varbūt ēdinātāji grib nekvalitatīvu ēdienu padarīt «ēdamāku», lietojot sāli.

Varbūt ir pavisam nenozīmīga daļa vai daži indivīdi, kas skaļi sūdzas, bet lielākai daļai bērnu tā nav problēma (vai problēma ir cita).

«Kāpēc palielina sāls normas? Tas nav ekspertu, nav arī bērnu viedoklis. Kā spiediens tas ir? Nezinu. Varbūt ēdinātāju firmas, kas nevēlas mainīt iesīkstējušos gatavošanas paradumus. Vasarā Veselības ministrijā teica, ka bijušas dažas sūdzības, tāpēc jāreaģē.. Pašlaik tiek

radīta situācija, lai arī nākamā paaudze turpinātu graut savu nākotnes veselību.

Latvijas statistika sirds-asinsvadu slimību jomā ir gauži neiepriecinoša. Turklāt tagad daudz veselības problēmu ir arī bērniem,» ārste vērsa uzmanību.

Jāgatavo garšīgāk, nevis sāļāk!

Viņa uzskata, ka daļai pavāru ir jāmācās gatavot citādāk.

«Ir internātskolas, kur jaunais uztura speciālists cīnās nevis ar bērnu ieradumiem, bet gan pavāru un skolotāju ieradumiem, kurus visgrūtāk mainīt.

Valstī daudzus gadus ir izglītības programmas, kur sagatavo uztura un uzturzinātnes speciālistus. Kāpēc nelūdz viņu palīdzību? Ir ieguldīti līdzekļi, bet pēc tam resurss netiek izmantots!»

Braukšana zem «ķieģeļa»

«Saistībā ar noteikumu izmaiņām situācija sanāk līdzīga kā ar ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu. Visi tagad zina, ka zem «ķieģeļa» braukt nedrīkst, bet pēc pusgada pieņems grozījumus, ka kādu gabaliņu drīkst braukt.

Piemēram, sākumā 50 m, pēc gada vēl vairāk, bet kaut kad nākotnē visi brauksim zem «ķieģeļa», apdraudot sevi un citus!» Meija salīdzināja.

Komentāri (152)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu