Latvijas iedzīvotāji, kuri iecienījuši Krievijas varas kontrolēto TV kanālu skatīšanos, saņem izkropļotu ainu par kaimiņvalstīs notiekošo. Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis un izpilddirektors Andis Kudors intervijā portālam TVNET norādīja, ka Krievijas TV kanālos arī Latvijas tēls tiek degradēts.
Gan jūs, gan dažādas amatpersonas, tostarp daļa Saeimas deputātu atzinuši, ka Krievijas mediju īpatsvars Latvijas informatīvajā telpā ir pārāk liels. Lūdzu, sākumā ieskicējiet, kādēļ to uzskatāt par problēmu!
Ja Krievijas TV kanālos būtu savstarpēji konkurējoša informācija, tā nebūtu sevišķa problēma Latvijā. Tomēr problēma pastāv, jo Krievijas varas institūciju tieši un netieši kontrolēto TV kanālu ziņu un analītisko raidījumu sniegtā informācija ir saskaņota un vienveidīga. Diemžēl informācija ir tendencioza gan par notiekošo Krievijā, gan aiz tās robežām. Līdz ar to arī Latvijas auditorija, kas skatās šos kanālus, saņem izkropļotu ainu par dažādiem notikumiem un procesiem. Krievijas ietekme Latvijā ar mediju starpniecību notiek gan automātiski – bez nodoma, jo esam kaimiņi, gan plānoti – kā ārpolitikas sastāvdaļa.
Krievijas kanāli reti vēsta par Latviju, bet tajos ir daudz ziņu par Eiropas Savienību (ES), eirozonu, NATO, par mūsu stratēģiskajiem partneriem, piemēram, ASV. Diemžēl arī šī informācija ir tendencioza. Ja mēs ticētu tam, kas pēdējos gados Krievijas TV kanālos runāts par ES un eirozonu, tad ES jau bija jābūt sabrukušai, atlabšanai nebija jānotiek..
TV auditorija jau nav tikai vienkārši auditorija, tie ir arī vēlētāji.
Šādas informācijas izplatīšana ir viens no Krievijas stratēģiskās komunikācijas mērķiem. Viņi vēlas ietekmēt blakus esošo valstu sabiedrības noskaņojumu. Ja tā būtu tikai pozitīva Krievijas valsts tēla virzīšana, ..tā būtu viena lieta, bet tagad jau notiek dezinformēšana. Tas iet jau ārpus maigās varas koncepta, kas balstās uz pievilcības izmantošanu mērķu sasniegšanai.
Kāds ir Latvijas tēls Krievijas TV kanālos? Teicāt, ka reti, bet pa laikam viņi ziņo par mums.
Latvijai radīts problēmu nomāktas valsts tēls. Daļēji tā ir patiesība. Nevar noliegt, ka esam viena no nabadzīgākajām valstīm ES. Bet vēstījums par Latviju aiziet līdz absurdam.
Piemēram minēšu kādu ilustrāciju no sava Ukrainas brauciena. Kāds Krimas pareizticīgais mācītājs, iespējams, krievs pēc tautības, izteica man līdzjūtību, kad pateicu, ka esmu no Latvijas. Es nesapratu, par ko.. Vide, kurā mēs tajā brīdī runājām, bija kā PSRS laikos, jo Krimā infrastruktūra ir ļoti nolaistā stāvoklī.
Tā kā pie mums pirms vairākiem gadu desmitiem?
Jā, aptuveni tā.. No kurienes viņam tik negatīvs priekšstats par Latviju? No medijiem, pārsvarā no Krievijas.
Krievijas TV kanālos Latvijas tēls tiek degradēts.
Viens no katras valsts mērķiem ir pozitīva tēla virzīšana ārvalstīs. Mums ir jārūpējas par mūsu starptautisko reputāciju. Ja kāda cita valsts to mērķtiecīgi grauj, tā apgrūtina mūsu ārpolitikas mērķu sasniegšanu.
Šā gada janvārī Krievija nāca klajā ar ziņojumu par cilvēktiesību situāciju ES, un Latvija atkal tika kritizēta. Turklāt lielākoties tas ir nepamatoti.
Konceptuālajos Krievijas ārpolitikas dokumentos noteikts, ka medijiem ir jāpiedalās ārpolitikas īstenošanā.
Latvija nevar ietekmēt to, ko dara Putins un Krievijas mediji, bet mēs varam ietekmēt to, kādus medijus skatās mūsu iedzīvotāji.
Jā, tā ir, bet tikai daļēji. Mums nepieciešama mediju brīvība. Esam izvēlējušies veidot savu valsti demokrātiski, kas nozīmē, ka jābūt ideju konkurencei un viedokļu plurālismam. Uz to esam mērķtiecīgi gājuši. Ir problēmas, bet kopumā situācija ir daudzmaz laba šajā ziņā, jo Latvijā ir iespējams iegūt alternatīvu informāciju, kas ir viens no demokrātijas funkcionēšanas pamata faktoriem..
Bet Krievijas TV kanāli izkārtojas tādā kā vienā rindā un visi runā vienu un to pašu. Ja es dzīvotu tikai šo Krievijas TV kanālu informatīvajā telpā, ko diemžēl dara daļa Latvijas krievu, es iegūtu ļoti izkropļotu ainu gan par notikumiem Krievijā, gan ārpus tās.
ES – tie esam arī mēs, un stāstījums par ES ir stāstījums par mums. Vēl viena lieta, par ko jārunā, ir Latvijas valsts idejas apstrīdēšana, nepieņemšana. Pēc Krievijas propagandistu teiktā, Latvija nedrīkst būt nacionāla valsts.. Pēc viņu uzstādījuma, mums sevišķi jāaktualizē multikulturālisma idejas, ko tiešā nekritiskā veidā šeit ieviešot, mēs radītu priekšrocības krieviem un
latviskās identitātes attīstība būtu apgrūtināta, konkurējot ar lielas valsts stiprinātu krievisko identitātes daļu.
Jūsu tikko sacītais man atsauc atmiņā divas nesen piedzīvotas ainiņas. Darba darīšanās satiku vairākus sociāli un ekonomiski aktīvus cilvēkus, kuriem ir laba izglītība un salīdzinoši augsts amats, bet viņiem vispār neinteresēja, kas notiek Latvijā. Es īpaši nebrīnījos, ka viņi nezināja jauno Latvijas premjeri Laimdotu Straujumu, bet nesapratu, kā var nezināt Valdi Dombrovski, kurš Ministru prezidenta amatā bija vairākus gadus. Tie bija krieviski runājošie cilvēki, kas Latvijā piedzimuši un auguši, dzīvo šeit jau gadu desmitiem. Turklāt interesanti, ka Nilu Ušakovu un Vladimiru Putinu viņi ļoti labi zināja. Pēc tā saprotams, ka viņi dzīvo pilnīgi citā informatīvajā telpā.
Jā, es arī biju kādā skolēnu politikas olimpiādē, kur krievu jaunieši no mūsu deputātiem Eiropas Parlamentā zināja tikai tos deputātus, kas pārstāv krieviskās partijas.
Jāatceras, ka svarīga ir arī vērtības pretstatīšana. Runa ir ne tikai par latvisko un krievisko vērtību pretstatīšanu, bet arī fundamentālākām vērtībām. Piemēram, oficiālā Krievija runā par sevišķo Eirāzijas vai Austrumu - pareizticīgo civilizāciju. Tā viņi parāda, ka kopumā nepieņem daļu no cilvēktiesību normām, sakot, ka tās nemaz nav universālas, ka tās ir tikai Rietumu normas.
Lai gan Krievijā, kas ir valsts ar autoritatīvām tendencēm, ārpolitikas un svarīgākos iekšpolitikas lēmumus pieņem ļoti šaurā lokā, viņi tomēr domā par savu auditoriju un cenšas to noskaņot labvēlīgi tiem lēmumiem, ko viņi paši pieņems. Tāpēc tiek izplatīts kritisks skaidrojums par notikumiem Rietumos – gan Ziemeļamerikā, gan ES. Tas tiek darīts ar nolūku - radīt pamatojumu savas ārpolitikas lēmumiem. Diemžēl bieži vien tas, kas mērķēts Krievijas auditorijai, iet arī pāri robežām.
Un tas nonāk gan Latvijā, gan jūsu pieminētajā Ukrainā, gan citās kaimiņvalstīs?
Jā, daļa nonāk arī pie mums. Turklāt tikai daļa ir šī netiešā ietekme.
Krievijas Nacionālās drošības stratēģijā, kas pieņemta 2009.gadā un būs spēkā līdz 2020.gadam, rakstīts – lai aizsargātu Krievijas kultūru un novērstu tās apdraudējumu, jāveido vienota informācijas telpa. Vienota ar NVS valstīm un kaimiņu reģioniem. Skaidrs, ka kaimiņu reģioni ietver arī Baltijas valstis. Nezin vai viņi varēs izveidot vienotu informācijas telpu ar Ziemeļkoreju, Ķīnu vai Mongoliju. Šeit gan tas ir vismaz kaut kādā mērā iespējams..
Krievijas TV kanālu klātbūtne un saturs ir daļa no Krievijas ārpolitikas.
Protams, to nevar arī uztvert tikai kā politisku instrumentu, paliek arī komerciāli mērķi. Bet nevar noliegt arī politiskos mērķus – ietekmēt šeit dzīvojošo cilvēku uzskatus gan par pašu Krieviju, gan ES.
Latvijai jau tā ir grūti ar Eiropas identitāti. Joprojām sakām mēs un «tā Eiropa». Cilvēku ikdienas komunikācijā tās ir divas atsevišķas lietas. Krievijas TV kanālu vēstījums vēl pastiprina šo nostāju.
Varbūt saistībā ar to mums ir tik daudz eiroskeptiķu?
Es to pilnībā nenorakstītu uz Krievijas kanālu vēstījumu, bet tas noteikti ir viens no faktoriem, kas ietekmē vismaz daļu Latvijas iedzīvotāju. Pat no propagandas teorijas izriet, ka tiek strādāts ar kādu jau pastāvošu identitātes elementu. Eiroskepse te jau tāpat ir bijusi. Tai ir tiesības te pastāvēt, jo visiem nav jādomā vienādi.
Bet Krievija to izmanto. Tā pati 9.maija tēma šeit nebija jāizgudro no jauna. Tā jau te bija, vienkārši Krievija ņēma tēmu, kas ir viens no «Krievu pasaules» («Русский мир») vienojošiem elementiem. Oficiālā Krievija to pasniedz kā Krievijas spēka un varenības manifestāciju.. Grozies kā gribi, bet šī tēma te radīs spriedzi, tā nevar būt vienojošais elements.
Kāds ir jūsu redzējums, ko Latvija var darīt, lai nepieļautu Krievijas TV kanālu lielo izplatību Latvijā? Saeimas komisijā Lattelecom pārstāvis akcentēja, ka viņu piedāvājums ir ļoti latvisks, daļa deputātu aizrādīja, ka ir runa ne tik daudz par valodu kā par saturu... Kur redzat risinājumu?
Lattelecom tā uzreiz nepieņems lēmumus, kas ir pretrunā komercijas mērķiem, pēc kuriem viņi vadoties. Tas ir saprotams.
Bet viņi ir liels valsts uzņēmums!
Jā, bet tam ir jābūt politiskam lēmumam varas līmenī. Tikai tad, kad tas būs nolemts parlamentā un valdībā, Lattelecom tā dēļ kaut kā kustēsies. Viņiem nepietiek, ka daži deputāti un eksperti pasaka, ka nav labi. Protams,
nav labi, ka valsts uzņēmums palīdz Latvijā izplatīt Krievijas propagandu
un tendenciozu informāciju, kas veicina Latvijas sabiedrības sašķeltību. Tā jau mums iet grūti ar integrācijas tēmām un saliedētību.
Vēsture ir viens no spilgtākajiem faktoriem, kas Latvijā ienāk arī caur Krievijas tautiešu politikas semināriem, uz kuriem brauc arī dažādi eksperti, kuri skaidro, ka okupācijas nav bijis un deportācijas nevajag vērtēt tik kritiski u.tml. Tautiešu politikas aizstāvji mēģina sašķobīt valsts turpināšanās doktrīnu, uz kā pamata atjaunoja pilsonības un valodas likumdošanu.
Valsts, kas 1991.gadā atguva neatkarību, ir tā pati Latvijas Republika, kas pastāvēja pirms 1940.gada. Tāpēc specifiskajam vēstures skaidrojumam no Krievijas pārstāvju puses šeit ir konkrēti politiski mērķi, piemēram, nulles pilsonības likumdošana u.tml. Jebkurš integrācijas eksperts pateiks, ka radikāli atšķirīgs skatījums uz neseniem vēstures notikumiem vienā valstī kavē sabiedrības saliedētību..
Nesen runāju ar mediju eksperti Andu Rožukalni, kura norādīja, ka Lattelecom, izvēloties TV kanālus, būtu jādomā arī par citiem aspektiem, nevis tikai komerciālajiem rādītājiem. Tie nedrīkst būt vienīgais un dominējošais kritērijs!
Tieši tā! No vienas puses, labi, ka viņi rūpējas par peļņu, bet dažkārt normālai valsts attīstībai ir svarīgāki kritēriji, nevis tikai viena uzņēmuma peļņa. Manuprāt, šis ir tas gadījums.
Viņa runāja par tieši to pašu. Uzņēmuma peļņa ir viena lieta, bet jādomā arī par to, kā cilvēkiem tiek skalotas smadzenes.
Protams! Ja vēl tie kanāli būtu ar savstarpēji konkurējošu informāciju, taču tā nav.. Vairuma kanālu vēstījums par Krievijas varu un procesiem ārvalstīs ir līdzīgs. Saturs un veids ir saskaņots, atšķiras tikai nianses. Mēs runājam par mediju brīvību, bet
jāatceras, ka vadošie Krievijas TV kanāli, ko rāda arī Latvijā, nav brīvi satura veidošanas ziņā.
Saprotu, ka vidēja gadu gājuma sabiedriski un ekonomiski aktīvi cilvēki paši daudzmaz «filtrē», ko un cik daudz skatīties, bet TVNET ir saņēmis vairāku lasītāju sūdzības, ka šo Krievijas kanālu ziņas vakaros nejauši noskatās viņu vecāki, kuri pa dienu skatījušies seriālus vai filmas. Vecie ļaudis pat nepamana, ka skatās nevis latviski noskaņotās ziņas, bet gan Krieviju atbalstošos jaunumus. Kaut arī šie vecie cilvēki ir pensijā, viņiem ir balsstiesības un viņi aktīvi piedalās vēlēšanās.
Te jāatceras vēl kāda Krievijas mediju specifika – viņi nemaz necenšas nodalīt ziņas no komentāriem, kas bieži vien ir ar emocionālu nokrāsu. Piemēram, nesen Dmitrija Kiseļova raidījums «Vestji ņedeļi» par ES Austrumu partnerību bija traģikomisks. Tāpat arī citi līdzīgi raidījumi. Situācija ES tiek pasniegta pavisam citādi, nekā tā ir realitātē. Protams, ir problēmas, bet ne jau tādā mērogā, kā viņi pasniedz.
Miniet, lūdzu, kādu piemēru!
Piemēram, nesenā sižetā par Austrumu partnerības sammitu Viļņā Kiseļovs skaidroja, ka zviedri, poļi, ukraiņi, lietuvieši cenšoties atriebties par Poltavas kauju, jo Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts ir kaut kādu Zviedrijas militārpersonu pēctecis. Viņi rādīja, ka zviedri ir totāli degradēti, turklāt nepiedāvājot nekādu zviedru komentāru vai alternatīvu informāciju par šo viedokli. Tika runāts par bērnu seksu Zviedrijā, reducējot Eiropas vērtības uz problemātiskām tēmām. Man arī daudz kas nepatīk no tā, kas notiek Eiropā. Tradicionālas ģimenes erozija ir viena no tādām lietām. Tomēr negācijas kādā no Eiropas valstīm vēl automātiski nenozīmē, ka tās ir visas ES pamatvērtības.
Krievijas TV kanālos šīs lietas izrauj no konteksta?
Jā, piemēram, viņu teiktais par Zviedrijas mērķiem Ukrainā. Maigi sakot, tā ir virspusēja pieeja. Tiešāk sakot – tā ir tendencioza pieeja. Viņi dezinformē skatītājus par to, kas ir ES..
Otro intervijas daļu TVNET varēsiet izlasīt tuvākajā laikā.
