Andra Šķēles līdzgaitnieks un Kalvīša padomnieks zina, kur meklēt Janukoviča bagātības (128)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča varas plaukumā 2011.gadā Ukrainas valsts naftas un gāzes gigants «Chernomorneftgaz» rīkoja divu naftas ieguves platformu iepirkumu, kopā par 800 miljoniem ASV dolāru. Lai alkatības apmēri jūs nepārsteidz – Janukoviča sabiedroto otkatam tika rezervēti kopā 330 miljoni dolāru. Par vienas naftas platformas piegādes uzvarētāju atzina Latvijas ekspolitiķa Vasīlija Meļņika a/s «Rīgas kuģu būvētava», kas caur meitaskompāniju Lielbritānijā «pazudināja» 185 miljonus ASV dolāru.

Pirmais darījums: pastkastīšu latvieši

Kad pirmais darījums (2011.gada pavasarī) par USD 400 miljonu dolāru vērto naftas platformas piegādi Chernomorneftgaz nāca gaismā, nedaudzie, bet neatkarīgie mediji Ukrainā sacēla lielu traci par nenormālo finanšu sadārdzinājumu. Žurnālisti izpētīja, ka tikai šā darījuma ietvaros ir burtiski nozagti 150 miljoni ASV dolāru.

Valsts uzņēmuma izsludinātajā konkursā par vienas naftas platformas piegādi uzvarēja kāda britu ofšorkompānija Highway Investment Processing LLP. Ofšora direktori uz papīra bija Rīgā, Brīvības ielā dzīvojošs Staņislavs Gorins un arī Rīgā adresi deklarējušais bezdarbnieks Ēriks Vanagelis. Tomēr ofšora formālie īpašnieki miljonus nenopelnīja. Kā iepriekš atklāja Re:Baltica un «Nekā personīga», viņi neko nebija dzirdējuši par šo darījumu vai ofšoriem. Jāšaubās, vai kāds no viņiem jelkad ir guvis kādu materiālu labumu. Abi minētie un citu latviešu uzvārdi figurē vairākos desmitos, varbūt pat simtos darījumu.

Patiesībā 400 miljoni ASV dolāru no Ukrainas valsts kases nonāca Rīgas «Trasta Komercbankas» Highway Investment Processing LLP kontos. Par šo darījumu Latvijas Valsts policija (VP) 2012.gada maijā ierosināja Kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 195.panta 3.daļas – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai organizētā grupā. Jau gandrīz divus gadus ilgusī tiesībsargu izmeklēšana, ja arī nav iestrēgusi, publiski komentēta netiek.

Otrais darījums: Rīgas kuģu būvētava

Lai nomierinātu skaļi protestējošos vietējos žurnālistus, Ukrainas valsts iepirkumu uzraugs 2011.gada 23.augustā aizliedza pastkastītes ofšoram Highway Investment Processing LLP, kas uzvarēja pirmajā naftas platformas iepirkumā, piedalīties nākamajā afērā. Tomēr noslēgtais līgums par USD 400 miljonu vērto pirmo naftas platformu palika spēkā.

Pēc februāra slaktiņa Kijevā aizbēgušajam Ukrainas viceprezidentam Jurijam Boiko, tolaik enerģētikas ministram, radītās neērtības bija tikai formāls šķērslis. Neskatoties uz atklāti brutālo daudzmiljonu krāpšanas shēmu, tika saņemta zaļā gaisma no Boiko patrona – Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča administrācijas vadītāja Sergeja Ļevočkina.

2011.gada oktobrī Chernomorneftgaz sarīkoja naftas ieguves platformas iepirkuma konkursu Nr. 2. Atkal par tādu pašu summu 400 miljoniem ASV dolāru. Dubults neplīst.

Pašlaik nevar precīzi pateikt, kurš ieteica un izvēlējās Vasīlija Meļņika «Rīgas kuģu būvētavu» (RKB) kā nākamo USD 400 miljonu afēras «konkursa uzvarētāju». Acīmredzot RKB kalpoja kā formāla izkārtne, piešķirot šķietamu leģitimitāti Janukoviča sabiedroto organizētajai krāpšanas shēmai.

Latvijā pazīstamais miljonārs, harkovietis (Ukraina) Igors Buimisters bija uzticama kandidatūra pārbaudītai vidutāja lomai. Viņa vadītā Rīgas «Trasta komercbanka» (RTB) 2011.gada pavasarī jau bija nodrošinājusi «personīgu», tas ir, īpašu klienta apkalpošanu pirmajam USD 400 miljonu darījumam. Pie tam RTB nebija pirmo reizi ar pīpi uz jumta, Rīgas Trasta Komercbankas vārds minēts arī naudas atmazgāšanas darījumos Magņitska lietā, kopā ar Rietumu banku, Aizkraukles banku (ABLV), Baltijas investīciju banku (V.Belokoņs t.i.Repšes biedrība), Privatbank (iepriekš Paritāte) u.c.

Bet galvenais - Rīgas «Trasta komercbankas» lielākais akcionārs Igors Buimisters un Jurijs Boiko bija seni paziņas, kad Latvijas nākamais baņķieris vēl tikai strādāja par konsultantu Neftogaz kompānijā (valsts Chernomorneftgaz 100% piederošs meitas uzņēmums), kuru pirms iesēšanās Ukrainas enerģētikas ministra krēslā vadīja neviens cits kā jau mums zināmais Jurijs Boiko.

Starp citu, Igora Buimistera biogrāfijā rindiņa par viņa darba pieredzi Ukrainas valsts uzņēmumā Naftogaz bija izlasāma, tomēr ir izdzēsta no Rīgas «Trasta komercbankas» (TKB) mājaslapas. Toties lapā ir palikusi atsauce par Buimistera ekonomikas doktora grāda (BDA) iegūšanu Kennedy-Western University (ASV), kuru ASV Izglītības ministrija likvidēja 2009.gadā, jo «universitāte» pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem tā arī nespēja akreditēt savas izglītības programmas.

Divi līgumi - divi darījumi, bet viens labuma guvējs

Vasīlija Meļņika a/s «Rīgas kuģu būvētava» (RKB) nekad iepriekš nebija piedalījusies līdzvērtīgos tenderos par naftas ieguves platformas būvēšanu. RKB nebija neviena speciālista, ne arī ostas, kur to teorētiski varētu paveikt. Tādēļ naftas ieguves platformu RKB pirka no šā darījuma starpnieka.

Abas naftas ieguves platformas, kas 2012.gadā tika piegādātas Ukrainas valsts uzņēmumam Chernomorneftgaz, būvēja norvēģu kompānija S.D.Standard Drilling Plc. Žurnālisti no «Bussiness New Europe» ir izpētījuši:

1. Norvēģi pirmo naftas platformu, pilnībā gatavu lietošanai, pārdeva par USD 248 miljoniem (iekļaujot peļņu);

2. Otru, pilnībā gatavu lietošanai, pārdeva par USD 215 miljoniem (iekļaujot peļņu), par ko liecinot Oslo biržas dati.

Turpretī abas naftas ieguves platformas Ukrainas valsts uzņēmumam Chernomorneftgaz tika pārdotas par iepriekš līgto summu - 400 miljoniem ASV dolāru katra. Ja pirmajā gadījumā ir runa par grandiozu krāpšanu USD 150 miljonu apmērā, tad otrs darījums nesa tikpat grandiozu USD 185 miljonu peļņu Vasīlija Meļņika «Rīgas kuģu būvētavai». Tomēr izrādās, tā nav taisnība.

Ja ofšoru pastkastīšu firmas bieži tiek izmantotas kā īslaicīgs transporta līdzeklis naudas kustībai no vienas kabatas otrā, tad šķietami solīds uzņēmums RKB ir rīkojies pretēji finanšu loģikai – Meļņika acīmredzot speciāli šim darījumam izveidotā meitaskompānija Lielbritānijā Northsale Logistics Limited saņēma USD 185 miljonus, bet dažu dienu laikā 2012.gada beigās, pēc visas darījuma summas pārskaitījuma, it kā tikusi pārdota. Šāda rīcība [pēc Latvijas likumdošanas] ļauj neiekļaut meitasuzņēmuma finanšu atskaiti konsolidētajā (apvienotajā) a/s «Rīgas kuģu būvētavas» finanšu atskaitē.

Diemžēl politiski pavisam viegli ietekmējamā Latvijas Finanšu un kapitāla komisijas (FKTK) vadība nekustināja ausi par šo Latvijas mērogiem milzu darījumu. Kuru gan interesē USD 400 miljonu darījums, ja ekspolitiķa Vasīlija Meļņika «Rīgas kuģu būvētava» veiksmīgi pilda līgumu ar Latvijas valsti par piecu militāro kuģu piegādi LR Aizsardzības ministrijai, kas tika noslēgts ar premjera padomnieku Vasīliju Meļņiku Kalvīša valdības priekšpēdējā dienā?

Šķiet loģiski, ka visi USD 185 miljoni neparādās a/s «Rīgas kuģu būvētava» (RKB) pārskatā par 2012.gadu, jo RKB pildīja starpnieka lomu – kā leģitīma izkārtne Janukoviča sabiedroto organizētājā daudzmiljonu krāpšanas shēmā. Līdzīgi kā ofšoros reģistrētā pastkastīšu firma Highway Investment Processing LLP bija izkārtne pirmajam USD 400 miljonu darījumam.

Visi gali abos darījumos norāda uz Rīgas «Trasta komercbanku»

Kā noprotams, patiesā labuma guvēji par divu naftas ieguves platformu piegādi Ukrainas valsts uzņēmumam Chernomorneftgaz nav ne Rīgas kuģu būvētava, nedz arī daudzo ofšorkompāniju formālie īpašnieki – jau pieminētie Staņislavs Gorins un bezdarbnieks Ēriks Vanagelis.

Ekspolitiķis un ambiciozais miljonārs Vasīlijs Meļņiks gan zina, ka faktiskie labuma guvēji ir Rīgas «Trasta komercbankas» (TKB) patiesie īpašnieki, kas ir gāztā Ukrainas prezidenta Janukoviča sabiedroto nodibinājums kopā ar Gazprom - Šveicē reģistrētā firma «RosUkrEnergo». Šis moguls līdz 2009.gadam bija vienīgais dabasgāzes piegādātājuzņēmums Ukrainai. Šajā kompānijā kopīgu valodu atraduši turīgi un ietekmīgi darboņi Ukrainā – TKB akcionārs, Ukrainas parlamentārietis Ivans Fursins; Fursina draugs un biznesa partneris - Ukrainas ietekmīgais oligarhs Dmitrijs Firtašs; prezidenta Janukoviča administrācijas vadītājs Sergejs Ļevočkins; visticamāk, arī TKB lielākais akcionārs Igors Buimisters.

Vasīlijs Meļņiks bija prezidenta Valda Zatlera padomnieks

2011.gada 2.novembrī Valda Dombrovska jaunais ekonomikas ministrs no Zatlera partijas - Daniels Pavļuts devās uz Kijevu, lai būtu kopā ar «Rīgas kuģu būvētavas» īpašnieku Vasīliju Meļņiku, tam parakstot «vēsturisko» USD 400 miljonu vērto līgumu ar Ukrainas valsts naftas un gāzes gigantu Chernomorneftgaz.

Bet tas nebija jaunā ekonomikas ministra zvaigznīšu brīdis - Pavļuts tika pamests zem riteņiem, diskreditēts, tolaik ministram neko pat nenojaušot. Latvijas ekonomikas ministra personiska klātbūtne daudzmiljonu līguma parakstīšanas brīdī Kijevā, kas, tagad acīmredzami, nemaz nebija «Latvijas ekonomiku sildošs» darījums.

Gana smalki izspēlēts, kaut arī apstākļu sakritība visticamāk bija tikai laimīga sagadīšanās. Jebkurā gadījumā šāds kompromats bija vērtīgs un, kas labākais, lietojams pēc vajadzības kā ekonomikas ministra ietekmēšanas irbulītis vai pat Pavļuta politiskās karjeras kapracis. Ne tādēļ vien, protams, Reformu partija bija spiesta Laimdotas Straujumas valdībā iesēdināt citu ekonomikas ministru, tomēr aprakstītā situācija ilustratīvi parāda, cik burvīga ir cīņa par varu Latvijā.

Alkatības apmēri ir neticami

Nav grūti iedomāties, ko atradīs ukraiņu žurnālisti, kuri no ezera izzvejoja Ukrainas eksprezidenta Viktora Janukoviča pussadedzinātos un citādi nobēdzinātos dokumentu kalnus, tos izanalizēs un sistemātiski publicēs. Finanšu mahināciju apjoms Janukoviča un, cerams, arī Timošenko laikā agri vai vēlu tiks celts gaismā. Diemžēl daudz kas tiks notušēts, lai nevājinātu jau tā vāro politiski ekonomisko situāciju Ukrainā. Lai ukraiņiem izdodas!

Krievijas un iepriekš arī Ukrainas tiesībsargi divu naftas ieguves platformu lietas izmeklēšanā nebija ieinteresēti, jo krāpšanā acīmredzami bija iesaistītas augstas valsts amatpersonas. Ukrainas revolūcija pavērs durvis uz Latvijas un Ukrainas tiesībsargu informācijas apmaiņu, kas var būt abpusēji izdevīgas attiecības.

Jautājums mums tepat: ko mēs darīsim ar sensitīvu informāciju, kas agri vai vēlu neizbēgami atlidos līdz Latvijai, ja tā tieši vai netieši skars lielo Latvijas biznesu, valstij stratēģiski svarīgu vietējo uzņēmumu intereses un mūsu vietējo politisko eliti? Vai tās Latvijas bankas, kuras nevarīgā FKTK acu priekšā guva fantastisku peļņu, atmazgājot, legalizējot, izvedot Janukoviča līdz mielēm korumpētās varas elites sazagtos miljardus, tagad sākušas dedzināt dokumentus?

Vai tomēr bankas rīkosies, kā tām pasaulē ir pieņemts darīt – algot politbiznesa lobiju smagsvarus, piemēram, Repšes biedrības subjektus, lai šie pieredzējušie darboņi aizstāvētu «cietušo» banku intereses, taktiski smalki investējot Latvijas politiskajās partijās un varas politiķos? Skaidrs, ka uz spēles ir likts pārāk daudz, lai visu pamestu un aizmuktu. Tā būs cīņa līdz galam, vienalga, kad un kāds tas pienāks. Un tas ir biedējoši, jo uzticība mūsu politiķu neietekmējamībai ir maza, mazītiņa.

Komentāri (128)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu