Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga svētdien starptautisko reakciju uz Krievijas rīcību Ukrainā nosauca par gļēvu, kas viņai ir pretīga.
Vīķe-Freiberga starptautisko reakciju uz Krievijas rīcību sauc par gļēvu (176)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ja vēl tagad daudz no Rietumu spēkiem tikai gudro, ko un kā varētu darīt un sacīt, un, redzot, cik impotents un pilnīgi nevarīgas un nekam nederīgas ir Apvienotās Nācijas šādā situācijā, kas attiecas uz Krieviju, jo viņiem ir savs veto Drošības padomē, tad vispār rodas situācija, ka Krievija var darīt vienalga ko, vienalga kur un visi noplātīs rokas un teiks, kamēr pie viņu pašu namdurvīm tas nenotiks, nu, ziniet, ļoti žēl, mēs tik noskatāmies. Man ir tiešām pretīgi skatīties šo gļēvo reakciju no visas pārējās pasaules,» svētdienas vakarā telefonintervijā Latvijas Televīzijā sacīja eksprezidente.
Viņa uzsvēra, ka Krievijas rīcība Ukrainā ir nepamatota agresija neatkarīgai un suverēnai valstij, norādot, ka Ukraina brīdī, kad sabruka Padomju Savienība, atsacījās no kodolieročiem, un gan Krievijas Federācija, gan Lielbritānija, gan ASV apsolīja aizsargāt tās teritoriālo integritāti.
Viņa vērtē, ka Baltijas valstu rīcība ir bijusi adekvāta, ir izteikts viedoklis, un pauda cerību, ka amatpersonas mudinās partnerus jebkurā starptautiskā forumā kaut ko darīt efektīvāk un nopietnāk.
Uz jautājumu, vai Baltijas valstīm jāsāk vairāk domāt par savu drošību, eksprezidente atbildēja, ka ir pēdējais laiks sākt saprast, ka piederība NATO nav tikai karoga uzvilkšana, bet drošībā ir jāiegulda un no partneriem jāpieprasa, lai tiek izstrādāts aizsardzības plāns visām trim Baltijas valstīm. «Un, protams, mums pašiem arī ir kaut vai jāsavelk jostas, bet, par savu drošību domājot, savu militāros spēkus jāstiprina, lai mēs varētu dotā brīdī pamatoti prasīt palīdzību vismaz no saviem NATO partneriem,» Latvijas Televīzijā teica Vīķe-Freiberga.
Vīķe-Feiberga Latvijas prezidentes amatā bija no 1999. - 2007.gadam. Pērn decembrī viņa kļuva par Pasaules līderu alianses «Madrides Klubs» prezidenti.