Patlaban notiek visu veidu iespējamā diplomātiskā darbība gan no NATO, gan atsevišķu dalībvalstu puses, lai situāciju Ukrainā normalizētu, taču tā joprojām saglabājas saspringta, intervijā «Rietumu radio» sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).
«Kamēr Ukrainā nav novērotāju no Eiropas Drošības sadarbības organizācijas, kamēr Krievijas armijas karavīri nav atvilkti savās bāzēs Krimā, kamēr situācija nav nonākusi atpakaļ tur, kur tā bija pirms divām, trim nedēļām, protams, runāt par nopietnu uzlabojumu nevar,» sacīja Rinkēvičs.
Kā skaidroja ārlietu ministrs, viens no novērotāju uzdevumiem ir militārās drošības garantēšana Eiropā, un to klātbūtne garantēs daudz lielāku skaidrību par notiekošo Ukrainā un novērsīs diezgan daudz provokāciju.
Jau ziņots, ka
NATO svētdien nosodīja Krievijas realizēto militāro eskalāciju Krimā un aicināja nosūtīt uz Ukrainu starptautiskus novērotājus.
Oficiāli iebrukums Ukrainas teritorijā nav sācies
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piekritis Vācijas kancleres Angelas Merkeles piedāvājumu izveidot kontaktgrupu Ukrainas krīzes risināšanai.
«Prezidents Putins pieņēmis Vācijas kancleres piedāvājumu nekavējoties izveidot izmeklēšanas komisiju, kā arī kontaktgrupu, iespējams, EDSO vadībā, lai atklātu politisku dialogu,» teikts Vācijas valdības izdotajā paziņojumā.
Jau ziņots, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.
Oficiāli Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainas teritorijā vēl nav sācies, tomēr Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.
Rietumvalstis nosodījušas Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā, kas, pēc analītiķu novērtējuma, var izraisīt nopietnāko starptautisko krīzi kopš Padomju Savienības sabrukuma.
