Maijā Latvijā plāno ierasties Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils, kurš pazīstams kā kaimiņvalsts prezidenta Vladimira Putina un viņa īstenotās politikas atbalstītājs. Ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, mūsu politiķiem šoreiz vajadzētu būt vēsiem pret ietekmīgo un Kremlim draudzīgo līderi.
Viens no ietekmīgākajiem krieviem ieradīsies Latvijā (393)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors TVNET norādīja - tā kā reliģiskā brīvība ir viena no Latvijas vērtībām, mums nevajadzētu likt šķēršļus nevienas konfesijas pārstāvju vai vadītāju vizītēm, ja šie cilvēki grib Latvijā satikt savus ticības biedrus un pārrunāt reliģiskos jautājumus. Šādā nozīmē tie būtu atbalstāmi pasākumi.
Taču Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarha Kirila gadījumā jāatceras, ka
Maskavas patriarhāts ar Kirilu priekšgalā līdzdarbojas Krievijas ārpolitikas īstenošanā.
Tostarp viņš praktiski darbojas «tautiešu politikas» aktivitātēs un atbalsta ideju par «krievu pasaules» veidošanu. Krievu pareizticīgā baznīca pauž paternālistisku nostāju, proti, pareizticīgajiem krieviem, baltkrieviem, ukraiņiem, moldāviem u.c. ir jābūt tieši Maskavas patriarhāta saimē.
Tāpat jāatceras, ka viņš kopumā atbalsta Putina īstenoto autoritāro iekšpolitiku Krievijā.
Tāpēc, ņemot vērā pēdējos Krievijas soļus Ukrainā, tostarp Krimas anektēšanu, Latvijai uz patriarha Kirila vizīti nevajadzētu skatīties tikai kā uz reliģiska līdera apciemojumu, Kudors akcentēja un uzsvēra, ka pareizticīgās baznīcas līderis ir viens no Krievijas ārpolitikas līdzīstenotājiem. Līdz ar to Latvijas politiķiem nevajadzētu steigties ar uzmanības izrādīšanu Kirilam. Drīzāk mūsu politiķiem vajadzētu būt atturīgiem.
Ja vizīte ir tikai reliģiska
Kaimiņvalsts pareizticīgās baznīcas vadītāja vizīte Latvijā iespējama divējāda. Ja viņš uz Latviju brauc tikai kā reliģisks līderis, tad lai arī šī vizīte ir tikai reliģiska. Šādā gadījumā
Latvijas politiķiem pat nevajadzētu tikties ar Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhu.
«Latvijas politiķiem šoreiz jābūt atturīgiem.»
Ja Maskavas pusei vizītes ieturēšana tikai reliģiskā plāksnē nebūs pieņemama un tās pārstāvji paudīs satraukumu par to, tas būs simptomātiski, Austrumeiropas politisko pētījumu centra pētnieks sacīja un atgādināja, ka Krievijā baznīca no laicīgās varas «de jure» ir nodalīta. Protams, «de facto» šīs jomas ir cieši vienotas.
«Latvijas politiķiem nav pienākuma tikties ar Krievu pareizticīgās baznīcas galvu, jo atšķirībā no Vatikāna, kur Romas pāvests ir gan garīgais līderis, gan valsts galva, Kirils ir tikai baznīcas pārstāvis. Tātad Latvijas politiķiem ir izvēles brīvība, tikties vai ne.»
Ja vizīte ir arī politiska
Bet ja patriarha Kirila vizīti organizē Valsts prezidenta pārstāvji, sekojot eksprezidenta Valda Zatlera uzaicinājumam 2010.gadā, mūsu politiķiem, tiekoties ar Kirilu, skaidri jāpauž nosodījums Krievijas rīcībai Ukrainā.
Nav dzirdēts, ka patriarhs Kirils nosodītu Krimas aneksiju.
Ja vizīte ir arī politiska, Latvijas pārstāvjiem būtu jājautā patriarham viņa nostāja par šiem starptautiski negatīvi vērtētajiem notikumiem.
Politiķiem jāsaprot, ka, atbalstot patriarha aktivitātes Latvijā, viņi atbalstītu ne tikai Krievu pareizticīgās baznīcas galvas reliģisko ciemošanos mūsu valstī, bet arī izteiktu atbalstu kaimiņvalsts ārpolitikai, tostarp Krimas aneksijai.
Runājot par Zatlera izteikto uzaicinājumu patriarham Kirilam apmeklēt Latviju, Kudors atgādināja, ka jau 2010.gadā un agrāk bija skaidri zināms, kas ir Maskavas patriarhāts, bet toreiz kaimiņvalsts vēl nebija anektējusi Krimu.
Speciālists arī norādīja, ka iepriekšējā patriarha Aleksija II vizīte Latvijā 2006.gadā vērtējama daudzmaz pozitīvi, jo viņa runātais nebija saistīts ar politiku. Publiskie paziņojumi neizgāja ārpus garīgās sfēras.
Aleksijs II pirms astoņiem gadiem Latvijā ieradās drīzāk kā valstu vadību samierinātājs.
Krievija vēlējās panākt robežlīguma noslēgšanu, un pēc gada tas arī notika.
Rezumējot iepriekš teikto, var secināt - lai gan kopumā reliģiskie līderi drīkst izteikties par politiku un uzrunāt politiķus, šoreiz ir jāpatur prātā Kirila saikne ar oficiālo Maskavu, kura nupat ir īstenojusi agresiju Krimā.
Ja Maskavas patriarhāta vadītājs Latvijā runās par politiku, valodu, «krievu pasaules» veidošanu, tautiešu tiesībām u.tml., tad viņš vēl vairāk apstiprinās savu līdzdalību Krievijas ārpolitikā. Un pat ja Kirils par politiku nerunās, viņa līdzšinējā darbība jau tāpat norāda uz Maskavas patriarhāta aktīvu līdzdalību Krievijas maigās varas īstenošanā kaimiņvalstīs.
Sākoties sarunām par politiku, Latvijas pārstāvjiem noteikti būtu jāuzdod patriarham Kirilam neērtie jautājumi par Krievijas rīcību Ukrainā un jāpauž tai nosodījums, Kudors norādīja.
Būtu labāk, ja viņš nebrauktu
Savukārt Zatlers izteikto uzaicinājumu patriarham Kirilam portālam TVNET pamatoja šādi: «2010. gadā, kad Latvijas prezidenta oficiālās vizītes laikā Maskavā izteicu ielūgumu patriarham Kirilam apmeklēt Latviju, attiecības starp mūsu valstīm attīstījās pozitīvā virzienā.
Vizīte Latvijas pareizticīgajiem būtu ievērojams notikums.
Šodien, kad Krievija ir pārkāpusi starptautiskās normas un militāras okupācijas rezultātā anektē kaimiņvalstu teritorijas un nekas neliecina, ka šī politika tuvākajā laikā mainīsies, patriarha Kirila vizīte ir neviennozīmīgi vērtējama.
Ja jau reiz vizīte nav notikusi iepriekšējos gados,
šobrīd nebūtu labākais laiks Maskavas patriarha Latvijas apmeklējumam.
Ceru, ka Krievijas garīgais līderis pieņems savu lēmumu ar izpratni.»
Ja Krievijas pareizticīgo baznīcas līderis tomēr apmeklēs Latviju, Zatlers neplāno ar viņu tikties.