Krimas scenārijs Latvijā nav iespējams, Latvijas Televīzijas raidījumā «Sastrēgumstunda» pauda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Vienlaikus viņš atzina, ka provokācijas neapšaubāmi ir iespējamas un tas ir iekšējās drošības jautājums. Viņš arī uzsvēra – mēs nepaliksim vieni, ja šādas krīzes situācijas veidosies.
«Nevajag salīdzināt Latviju ar Krimu, tās ir divas dažādas situācijas. Krimā atrodas Krievijas bruņoto spēku bāzes, kurās atrodas reāli Krievijas bruņoto spēku karavīri,» Latvijas Televīzijas raidījumā «Sastrēgumstunda» skaidroja Vējonis.
«Iekšlietu ministrijai šīs iespējamās situācijas ir jāidentificē un iespējamie «zaļie cilvēciņi» ir jāizolē. Nebūs tā, ka viņi stāvēs ar automātiem, uzvilkuši Krievijas karogu [kādā Latvijas pilsētā],» uzsvēra Vējonis.
Arī atvaļināts brigādes ģenerālis Gundars Ābols uzskata, ka Krimas scenārijs Latvijā nav iespējams.
«Es ļoti šaubos, vai šāda veida scenārijs Latvijā ir iespējams – ka varētu parādīties bruņumašīnas uz ZIL bāzes, kas pārbraukušas robežu neredzamā veidā. To, ka varētu parādīties cilvēki, jā, bet priekš tam ir vajadzīgas iekšlietu struktūras,» sacīja Ābols.
Aizsardzības eksperti mudina Baltijā atvērt NATO bāzi un mainīt ASV karavīru izvietojumu Eiropā
Atvaļināts brigādes ģenerālis Gundars Ābols Latvijas Televīzijas raidījumā «Sastrēgumstunda» pauda viedokli, ka pēc notikumiem Ukrainā visi NATO stratēģiskie dokumenti «triecientempā» tiks pārskatīti un atnesīs pašu svarīgāko sarunu – «iespējams, mēs spēsim tomēr panākt, ka konkrētas NATO vai ASV vienības tiks izvietotas Baltijā».
Viņaprāt, NATO bāzes atvēršana Baltijā būtu risinājums.
Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis norādīja, ka Baltijas valstis ir lūgušas NATO un ASV palielināt savu klātbūtni šajā reģionā.
Tikmēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis aicināja mainīt ASV karavīru izvietojumu Eiropā.
«Amerikas Savienotās Valstis Eiropā ir izvietojušas 66 300 karavīru, Rietumeiropā no tiem atrodas 66 070, tātad tikai 130 karavīru ir izvietoti Austrumeiropā, kur tas ir nepieciešams visvairāk. Šī proporcija ir jāmaina, tā ir neatbilstoša mūsdienu situācijai, tā ir ASV politiskā kļūda,» uzsvēra Latkovskis, piebilstot, ka ASV karavīriem jāatrodas pārsvarā Centrāleiropā un Austrumeiropā jeb tuvāk Austrumu robežai.
Pirmais atjaunotās Latvijas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis gan atzina, ka tuvākā nākotnē šāda NATO bāze Latvijā nav iespējama.
Aizsardzībai 2% no IKP – politisks signāls
Raidījuma viesi diskutēja arī par nepieciešamību palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2020.gadam.
Bijušais NBS komandieris Juris Dalbiņš uzsvēra, ka, palielinot aizsardzības budžetu, tiks dots politiskais signāls un arī signāls sabiedrībai, ka politiķi domā par valsts aizsardzību.
Arī Ābols norādīja, ka tas parādīs mūsu «labo politisko gribu», vienlaikus piebilstot, ka pret Krieviju aizsargāties vieni paši mēs nevarēsim, lai arī kādi līdzekļi tiktu atvēlēti.
Savukārt Vējonis norādīja, ka nevajadzētu pretnostatīt aizsardzību izglītībai vai veselībai, jo šīm jomām netiks atņemti līdzekļi, lai palielinātu aizsardzības budžetu.
Tikmēr Latkovskis atzina – šī mērķa sasniegšana ir iespējama, ja ir ekonomiskā izaugsme. «Ja ir ekonomiskā attīstība, neviena nozare no tā necietīs,» viņš piebilda.
Pašlaik Latvija aizsardzībai atvēl mazāk par 1% no IKP. Valdība apņēmusies līdz 2020.gadam finansējumu aizsardzībai palielināt līdz 2% no IKP.