Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā aicināja ES paust stingru reakciju attiecībā uz pēdējo dienu notikumiem Ukrainā, jo ir vērojama situācijas eskalācija, kas atgādina Krimas pārņemšanas scenāriju, informēja Ārlietu ministrijā.
Rinkēvičs Ārlietu padomes sanāksmē norādīja, ka pašreizējie notikumi Ukrainā var novest pie tālāka militāra spēka pielietošanas ar draudu pāraugt pilsoņu karā, un, ņemot vērā situācijas pasliktināšanos, Rinkēvičs aicināja sagatavot turpmākos pasākumus, kas ir ES rīcībā situācijas normalizēšanai.
Runājot par iespējamām ekonomiskām sankcijām, Rinkēvičs aicināja izvērtēt to ietekmi uz ES un tās dalībvalstu ekonomiku, kā arī izvērtēt iespējamus kompensācijas pasākumus.
Nepieciešams arī paplašināt to personu sarakstu, uz kurām attiektos ieceļošanas un finanšu līdzekļu ierobežojumi.
Tāpat Latvijas ārlietu ministrs aicināja Krieviju pārtraukt atbalstīt separātistus un norādīja, ka Krievijai jāpārtrauc speciālo uzdevumu vienību karavīru darbība, kā arī jāatvelk Krievijas militārie spēki no Ukrainas un Krievijas robežas.
Jāturpina palīdzības sniegšana Ukrainai
Rinkēvičs norādīja, ka palīdzības sniegšana Ukrainai jāturpina ES dalībvalstīm gan divpusējā formātā, gan plašākā ES līmenī.
Galvenā uzmanība sanāksmes laikā tika veltīta situācijai Ukrainā un ES tālākai rīcībai attiecībās ar Krieviju. ES ārlietu ministri atkārtoti apliecināja savu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, kā arī aicināja Krieviju atsaukt tās militāros spēkus no Ukrainas. Tāpat ministri vienojās uz laiku atcelt muitas tarifus Ukrainas eksportam uz ES, kā arī norādīja uz finansiālas palīdzības piešķiršanu Ukrainai, lai atbalstītu nepieciešamās strukturālās reformas valstī un veiktu ekonomikas stabilizāciju.
Padomes sanāksmes laikā ārlietu ministri pauda bažas par ES integrācijas procesu Bosnijā un Hercegovinā, kas ir apstājies valsts līderu politiskās gribas trūkuma dēļ. Ņemot vērā sociālo un ekonomisko situāciju valstī, kā arī atbildot uz iedzīvotāju tūlītējām vajadzībām, jāstiprina darbs pie svarīgāko reformu ieviešanas. Lai to risinātu, ministri atbalstīja Eiropas Komisijas piedāvātās iniciatīvas ekonomiskās pārvaldības un konkurētspējas stiprināšanai, kā arī ekonomikas izaugsmei.
Ārlietu ministri diskutēja arī par aktuālo situāciju Sīrijā, īpašu uzmanību vēršot uz satraucošo humanitāro situāciju valstī, Sīrijas miera sarunām, Sīrijas krīzes ietekmi uz reģionu, kā arī ķīmisko ieroču izvešanas procesu.
