Eiropas nacionālisti kā Putina profašistiskā režīma draugi. Arī Latvijā? (177)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Pēdējo gadu ekonomiskās krīzes rezultātā Eiropā spēkā pieņemas un popularitāti gūst labējie populisti un ultralabējie spēki. Viņu mērķu skaitā ir arī centieni vājināt un pat likvidēt Eiropas Savienību un NATO. Ultralabējie cer Eiropas Parlamenta vēlēšanās iegūt vismaz 20% no EP deputātu vietām. Šie politiskie spēki ir arī Putina autoritārā režīma sabiedrotie Eiropā. To uzdevums ir palīdzēt Kremlim īstenot Eirāzijas impērijas izveidošanu. Ar savu Eiropas labējo sabiedroto palīdzību Putins var pavisam reāli tuvoties šim mērķim.

Ungāru Jobbik grib iestāties Putina Eirāzijas impērijā

Krievija savas Eirāzijas impērijas izveides īstenošanā šodien izmanto tās pašas metodes, kuras lika lietā PSRS laikā, kad, atbalstot rietumu kreisos spēkus, padomju komunisti centās panākt komunisma revolūcijas uzvaru visā pasaulē un mazināt demokrātisko valstu ietekmi pasaulē.

Tolaik Kremlis nežēloja līdzekļus, lai ne tikai finansiāli atbalstītu promaskaviskas partijas un organizācijas (pat tādas kā vācu teroristus RAF - Rote Armee Fraktion), bet arī organizēja un finansēja pret ASV un NATO vērstas «miera» kustības. Sevišķi Eiropā pēc PSRS iebrukuma Afganistānā 1979. gadā. Šīs metodes labi pārzina bijušais KGB virsnieks Putins, kas pašlaik šo vērtīgo skolu un praktisko pieredzi liek lietā mūsdienu Krievijas ārpolitisko uzdevumu īstenošanā.

Ironiski, ka pašlaik Putins sūta uz Ukrainu savu karaspēku un anektē Krimu, lai cīnītos pret «nacistu un fašistu» spēkiem, kas esot uzurpējuši varu Ukrainā, taču pats jau vairākus gadus aktīvi uzmundrina un sadarbojas ar līdzīgiem galēji labējiem spēkiem Eiropā. (Savādi, kāpēc tad viņš nesadarbojas ar ukraiņu Labējo Sektoru vai Svoboda? Jeb tas ir tikai laika jautājums?)

Nacionālistiskie spēki tagad gūst arī panākumus daudzu Eiropas valstu demokrātiskās vēlēšanās. Piemēram, tikko Ungārijā, kur 20,54% vēlētāju balsis ieguva galēji labējā partija Jobbik (Kustība par labāku Ungāriju - Jobbik Magyarországért Mozgalom), kļūstot par trešo lielāko politisko spēku Ungārijas parlamentā.

Jobbik partija sevi raksturo kā konservatīvu, radikāli patriotisku un kristīgu spēku, kura mērķis ir aizsargāt Ungārijas vērtības un intereses. Tās līderi pagājušajā gadā ir viesojušies arī Maskavā ar putinistiem, un tos uzņēma ne tikai Krievijas Domes deputāti, bet arī Putina galvenais ģeopolitiskais ideologs Aleksandrs Dugins, kura ideoloģijai veltīju vienu no iepriekšējiem rakstiem.*

Savā mājas lapā Jobbik lielās, ka Krievijas līderi uzskata viņus par saviem ungāru partneriem. Jobbik atbalstīja Krimas aneksiju un tās sakarā rīkoto «paraugreferendumu. Acīmredzot viņi plāno no tā mācīties, ja vajadzēs apvienot Rumānijā un Slovākijā dzīvojošos ungārus. Šī partija ir izteikti antiamerikāniska un aicina ungārus balsot par izstāšanos no ES, un ilgtermiņā grib, lai Ungārija iestājas Putina Eirāzijas impērijā.

Franču ultralabējie par Parīzes, Maskavas un Berlīnes savienību

Kremļa spēcīgākā saikne ar Franciju ir Marinas Lepēnas (Marine Le Pen) vadītā partija ar nosaukumu Nacionālā Fronte (Front national). Arī šīs partijas līdere ir bijusi Maskavā gaidīta viešņa. Viņu pagājušajā gadā Maskavā uzņēma Putinam tuvais Krievijas valsts domes līderis Sergejs Nariškins un skandalozais vicepremjers Dmitrijs Rogozins, pret kuriem tagad ir vērstas starptautiskās sankcijas Krimas aneksijas sakarā. Pagājušās vasaras vizītē Kremlī Marina Lepēna saņēmusi norādījumus arī par viendzimuma laulību jautājumu, kas Francijā bija aktuāls un ultralabējie kopā ar klerikālajiem spēkiem gatavojās masīviem protestiem pret šo franču likumu, ko tomēr pieņēma. Krievijas oficiālie mediji ļoti plaši atspoguļoja šīs protesta akcijas, kas liecināja par Kremļa roku Francijas iekšpolitikā.

Kremļa finansētajā propagandas TV kanālā ProRussia TV, kas raida franču valodā, strādā Nacionālajai Frontei tuvi redaktori, kas bez Kremļa propagandas pauž arī šai franču labējai partijai tuvus uzskatus, un tie nemaz nav pretrunā ar Kremļa uzskatiem.

Francijas Nacionālā Fronte vēlas likvidēt ES un NATO un to vietā izveidot paneiropas neatkarīgu valstu savienību, kurā ietilptu arī Krievija un kuru vadītu Parīzes, Maskavas un Berlīnes alianse. Tieši kā paredzējis Putina ideologs A. Dugins, izplešot Eirāzijas impēriju no Vladivostokas līdz Lisabonai. Arī šī partija intervijā Voice of Russia ir izteikusies par atbalstu Krimas aneksijai, un tās līderi ir arī apmeklējuši Krimu.

Pie ietekmīgām labējā spārna partijām Eiropā jāpiemin grieķu Zelta Rītausma un bulgāru Ataka, kurai ir cieši sakari ar Krievijas vēstniecību Sofijā.

Kas Eiropā atbalstīja Krimas aneksiju

Nosauktās labējās politiskās partijas (ungāru Jobbik, franču Nacionālā Fronte, bulgāru Ataka) bija Krimas referenduma novērotāju rindās (kopā ar Austrijas Brīvības partiju, Beļģijas Vlaams Belang partiju, Itālijas partijām Forza un Lega Nord, Polijas Pašaizsardzības partiju un dažām galēji kreisajām partijām, tādām kā vācu Die Linke) šo referendumu atzina par godīgu un juridiski pieņemamu. Lieki piebilst, ka šos promaskaviskos novērotājus organizēja Krievijā bāzētā nevalstiskā organizācija Eurasian Observatory For Democracy & Elections, kas specializējas pašpasludināto republiku (Abhāzija, Piedņestras Moldāvu Republika, Kalnu Karabaha) vēlēšanu monitoringā.

Jāatzīst, ka Krievijas atbalsts galēji labējiem spēkiem, protams, nav tik daudz saistīts ar ideoloģisku atbalstu, cik vēlēšanos jebkuriem līdzekļiem destabilizēt Eiropas valstu parlamentus un valdības un padarīt šīs valstis par Krievijai draudzīgām valstīm.

Profesors Mičels Orensteins nesen kādā publikācijā Foreign Affairs raksta, ka pastāv aizdomas, ka vairākas ultralabējās partijas tiek finansētas no Maskavas, un tāpēc viņš aicina Eiropu šo faktu nopietni izpētīt.

Eiropas Savienības, NATO un to demokrātisko vērtību pretinieki ir arī pie mums Latvijā, un tie nav jāmeklē tikai promaskavisko un prokrievisko spēku, kā Saskaņas Centrs vai krievu skolu, Latgales autonomijas aizstāvju rindās.

Nevar nemanīt, ka Putina režīms simpatizē arī Latvijas nacionālistiskiem spēkiem. Ne tikai tiem, kas uz ielas demonstrē par Zelta Rītausmu un Nacionālo Fronti, bet arī tiem, kas ir Saeimā. Pamatā tie ir politiskie spēki, kas uzskata, ka visiem cilvēkiem nevar būt vienādas tiesības. Sevišķi minoritātēm. Kaut vai seksuālajām minoritātēm. Šie spēki, tiekot pie varas, ar entuziasmu ķersies pie citu tiesību ierobežošanas, kā to rāda Ungārijas politiskā pieredze - nodarbosies ar likumdošanu, kas ierobežo preses brīvību un citas cilvēku tiesības.

Raivis Dzintars par pozitīvo Krieviju

Pussy Riot tiesas sakarā Nacionālās Apvienības līderis Raivis Dzintars izteicās, ka Putinam Krievijā neesot alternatīvas. Tikko viņš veltīja atzinīgus vārdus presē Putina Krievijas sludinātajām tā saucamajām «stipras ģimenes vērtībām», kas faktiski ir minoritāšu diskriminācijas likumi, jo viendzimuma ģimenes par vērtīgām ģimenēm šis labējais politiķis acīmredzot neatzīst. Lai gan šīs Latvijas labējo spēku «vērtības» ir pretrunā ar ES un NATO aizstāvētajām dzimumu un minoritāšu līdztiesību garantijām, pret kurām iestājas Krievija un arī R. Dzintara vadītais politiskais spēks.

Nacionālās Apvienības uzskatu kvintesence ir labi saskatāma šajā Krievijas vērtību un propagandas cildinājumā: «Kamēr Krievija runā par stipras ģimenes vērtībām, mūsu politiķi piedāvā Kārļus pārtaisīt par Karlīnēm. Kamēr Krievijas TV runā par krievu nācijas vēsturisko misiju, tikmēr mūsu sabiedriskais medijs kaunina cilvēkus, kas pie Brīvības pieminekļa vēlas godināt savus karavīrus» (R. Dzintars, Diena 19.03.14.).

Notikumu attīstība Eiropā liecina, ka, izmantojot ne visai izglītotu tautas masu nekompetenci, ekonomiskās krīzes sekas, aizspriedumus, ir diezgan viegli gūt populistiskus panākumus, atrodot kādu grēkāzi. Tie parasti ir dzimumu līdztiesības cīnītāji, citādākie, minoritātes, liberālpolitiķi, demokrāti ar savām rietumu civilizācijas un liberālā tirgus vērtībām, kas, kā visi rietumi, ir Kremļa galvenie ģeopolitiskie pretinieki.

Eiropā Kremlim tagad ir sava piektā kolona – tie ir labējie politiskie spēki, kas palīdz Putinam drupināt Eiropas Savienību un NATO. Vai ļausim viņiem mūs pazudināt Putina Eirāzijas apskāvienos?

Komentāri (177)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu