Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) uz ceturtdien Ženēvā panākto četru pušu apņemšanos apturēt vardarbību Ukrainā raugās ar piesardzīgu optimismu.
Rinkēvičs uz Ženēvas vienošanos raugās ar piesardzīgu optimismu (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rinkēvičs skaidroja, ka pēc sarunām izplatītais paziņojums, kas cita starpā paredz Ukrainas austrumos nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu, ir laba apņemšanās, bet, protams, pats būtiskākais patlaban ir tas, lai šī apņemšanās arī tiek pildīta. «Tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik konstruktīvi ir noskaņota Krievija, lai tiešām [..] izdarītu attiecīgu spiedienu uz šiem cilvēkiem,» sacīja ministrs.
«Protams, ir būtiski arī tas, ka daudziem Austrumukrainā sarīkoto nemieru dalībniekiem tiek piedāvāta amnestija, izņemot tos, kuri vainojami cilvēku nāvēs. Turklāt būtiski ir tas, ka Ukrainas puse apņēmusies veikt plašu nacionālo dialogu ar visiem Ukrainas sabiedrības slāņiem, ar visiem reģioniem, lai izstrādātu pēc iespējas labāku un stabilāku valsts attīstības risinājumu,» skaidroja Rinkēvičs.
Vienlaikus ministrs atzina, - nedaudz bažīgu viņu dara tas, ka arī neilgi pēc Ženēvā panāktās vienošanās Ukrainas mediji ziņoja par valsts austrumos aizvien dzirdamiem automātisko ieroču un granātmetēju šāvieniem. «Tāpēc es esmu piesardzīgi optimistisks par šīs vienošanās dzīvotspēju,» norādīja Rinkēvičs.
Viņš atzina, ka cita starpā arī Latvija ir gatava aktīvi iesaistīties Ženēvā panāktās apņemšanās īstenošanā, nosūtot savus cilvēkus Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijā uz Ukrainu.
Vaicāts, vai ir kāds termiņš, kad puses konstatē, ka vienošanās tiek vai netiek pildīta, Rinkēvičs atbildēja noliedzoši, proti, šāda atskaites punkta neesot.
Protams, nevar sagaidīt, ka dažās stundās situācija Austrumukrainā normalizēsies, taču jau tuvāko dienu notikumu parādīs, vai vienošanās reāli tiek pildīta, atzina Latvijas ārlietu ministrs.
Kā ziņots, ASV, Eiropas Savienība (ES), Ukraina un Krievija ceturtdien Ženēvā vienojušās par kopīgu aicinājumu nekavējoties apturēt visu vardarbību Ukrainā, kur Maskavas atbalstītie prokrieviskie separātisti valsts austrumos sākuši sagrābt administrācijas un drošības iestāžu ēkas.
«Visām pusēm jāatturas no jebkādas vardarbības, iebiedēšanas vai provokatīvas rīcības,» teikts komunikē, kas izplatīts pēc Ženēvas sarunām.
«Visi nelikumīgie grupējumi ir jāatbruņo, visas nelikumīgi sagrābtās ēkas jāatdod likumīgajiem īpašniekiem, visas nelikumīgi ieņemtās ielas, laukumi un citas publiskās vietas Ukrainas pilsētās un mazpilsētās ir jāatbrīvo,» teikts kopīgajā paziņojumā.
Jau vēstīts, ka Ženēvā ceturtdien notika Ukrainas krīzei veltītās četru pušu sarunas, kuru mērķis bija mazināt saspīlējumu Ukrainā.
Sarunās piedalījās ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, ES augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone un Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Deščica.
Kā ziņots, Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šonedēļ Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.