Patlaban patriotiskā audzināšana skolās nav nodrošināta pietiekamā līmenī, tāpēc jāveic izmaiņas izglītības sistēmā, lai šo situāciju mainītu, intervijā laikrakstam «Diena» pauž aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Vējonis: Skolās uzmanība jāpievērš patriotiskajai audzināšanai (11)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš skaidro, ka skolai jauniešu uzskatu veidošanā ir būtiska loma, kas var tikt veiksmīgi izmantota, bet var tikt arī izniekota. «Tiekoties ar pašvaldībām, ne vienreiz vien norādīts, ka jauniešiem ir interese iesaistīties Jaunsardzē, bet trūkst iespēju nodrošināt jauniešus ar formastērpiem, attiecīgu ekipējumu, arī ar instruktoriem,» klāsta Vējonis.
«Jāsaka paldies daudzām pašvaldībām, kas atrod iespējas noalgot papildu instruktorus Jaunsardzes vienībām, bet jāmet akmens valsts dārziņā, ka nespējam tam iedot naudu no valsts budžeta. Turklāt militārās mācības ieviešana skolās noteikti prasītu vēl vairāk naudas,» intervijā laikrakstam norāda aizsardzības ministrs.
Viņš atklāj, ka Aizsardzības ministrija (AM) drīzumā plāno vērsties valdībā ar plānu, kā tuvākajā laikā Zemessardzi attīstīt, sagatavojot daudz augstākā līmenī.
Jaunsardzes stiprināšana esot ļoti būtiska patriotiskās audzināšanas aspektā. «Plānojam palielināt Jaunsardzes nometņu skaitu, tādā veidā piesaistot lielāku skaitu cilvēku. Jaunsardzē darbojas gan latvieši, gan citu tautību jaunieši, un tādā veidā Jaunsardze ir laba integrācijas procesa sastāvdaļa, kas reāli pierāda - Latvijas patriotismam nav tautības,» pārliecināts Vējonis.
Kā ziņots, valdība pirms divām nedēļām atbalstīja 780 250 eiro piešķiršanu Zemessardzes un Jaunsardzes stiprināšanai. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), lai nodrošinātu Zemessardzes apmācību un jaunu zemessargu piesaisti, tika piešķirti 680 250 eiro, bet 100 000 eiro tika nolemts pārskaitīt Rekrutēšanas un Jaunsardzes centram, lai nodrošinātu 1800 jaunsargu apmācību un papildu nometņu rīkošanu.
Attiecībā uz Zemessardzi nauda vajadzīga pašreizējo 5200 zemessargu mācību uzdevumu izpildes kompensācijām, munīcijas un pārējo tiešo mācību izdevumu segšanai. Tāpat līdzekļi tiks tērēti jaunu 500 zemessargu pamatapmācībai.
AM norāda, ka saistībā ar notikumiem Ukrainā un Latvijas pierobežā ir būtiski pieaugusi iedzīvotāju vēlme sākt dienestu Zemessardzē un Jaunsardzē. Tāpat zemessargi ir izteikuši gatavību aktīvāk piedalīties ikgadējās mācībās. Zemessardze ir pārstāvēta visos Latvijas novados, nodrošinot NBS klātbūtni un spēju reaģēt visā Latvijas teritorijā. Līdz šim Zemessardzei piešķirtie līdzekļi ļauj nodrošināt minimālo karavīru individuālo apmācību. Kolektīvās apmācības nodrošināšanai nepieciešams papildu finansējums.
Palielinoties zemessargu skaitam un to aktivitātei, tiks paaugstinātas gan Zemessardzes, gan kopējās NBS spējas nodrošināt valsts aizsardzību. Ņemot vērā izaicinājumus profesionālā dienesta rekrūšu nodrošināšanai, ko radīs valsts demogrāfiskā situācija, un augstās finansiālās izmaksas skaitliski lielu pilna laika regulāro spēku uzturēšanai, Zemessardzes attīstība ir loģisks solis resursu efektīvu militāro spēju uzturēšanai.
Aizsardzības ministrijai līdz 1.jūlijam būs arī jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par papildus nepieciešamo finansējumu Zemessardzes kaujas spēju attīstībai 2015.gadam un turpmākajiem gadiem.